
Čaklākie saimnieki jau oktobrī galdā liek pašu skābētus kāpostus. Tie, kuriem dārzā tie nav izauguši, pērk skābētus vai arī meklē iespējas iegādāties svaigas kāpostgalvas.
Kāpostu audzētāji atzīst, ka
šogad par ražu kopumā nevarot sūdzēties. Raunas pagasta zemnieku saimniecībā “Majori” bijusi tik laba raža, ka ekoloģiski audzētus kāpostus var piedāvāt gan vairumtirdzniecībā, gan mazumtirdzniecībā. Saimniece Ilze Freimane stāsta, ka pēdējie kāposti no lauka novākti pagājušajā nedēļā. “Pašiem prieks, ka kaut kas izaug. Tas jau vairāk tāds vaļasprieks, taču tādu daudzumu paši realizēt nevaram, tad kāpēc nepiedāvāt arī citiem? Pirmajā gadā, kad sākām audzēt kāpostus, uzlikām sludinājumu uz afišu dēļa. Domājām, kam tad vajadzēs, taču
nedēļas laikā visu iztirgojām. Šogad kāpostgalvas labi padevušās. No nepilna pushektāra sanāca kādas septiņas tonnas. Divas jau pārdevām. Ielikām sludinājumu avīzē, arī internetā. Cilvēki zvana un interesējas,” stāsta
Ilze un piebilst, ka pamatā audzē vidēji agrīnās un vēlīnās kāpostu šķirnes, tās der arī skābēšanai. To vidū ir tādas šķirnes kā Megaton F1, Pourovo Polopozdni, Brunswick.
Ilzei pašai gan daudz laika skābēšanai nesanākot, tāpēc kāposti tiek skābēti tikai pašu vajadzībām. Turklāt ģimenē vairāk iecienīti kāposti ir rudens salātos.
“Majoru” saimniece arī
rāda lielākās kāpostgalvas. No tām, kas svērtas, smagākā bijusi 13 kilogrami. Saimniecība noslēgusi līgumu arī ar vienu bērnudārzu un nu jau otro gadu tam piegādā svaigus dārzeņus, tostarp kāpostus un burkānus. “Bērnudārzs katru nedēļu paņem kādus nepilnus desmit kilogramus kāpostu. Kamēr vien tie mums būs, tikmēr varēsim piegādāt,” viņa saka un piebilst, ka arī pērn problēmu ar kāpostu realizāciju nav bijis, jo līdz Ziemassvētkiem pārdošanai paredzētie kāposti iztirgoti.
Arī
Straupes pagasta zemnieku saimniecībā ”Eicēni” kāpostgalvas jau ir zem jumta un daļu jaunās ražas pagūts ieskābēt. “Solīja aukstumu, tāpēc nupat arī visus kāpostus esam novākuši. Arī kāpostu skābēšanas laiks sācies, taču to darām pamazām. Pēc pieprasījuma skābētus kāpostus piegādājam tiešās tirdzniecības grupai,” saka ”Eicēnu” saimniece Elita Reinharde un piebilst, ka latviešu ēšanas paradumi ir mainījušies. Viņa novērojusi, ka vislielākā interese par skābētiem kāpostiem ir laikā līdz Jaunajam gadam, bet jau janvāra izskaņā cilvēki sākot domāt, kā tikt pie svaigiem zaļumiem.
Jau kādu laiku skābētie kāposti
no jaunās ražas nopērkami arī Cēsu tirgū, tostarp no Vaives pagasta zemnieku saimniecības ”Brīvnieki”, kur šogad arī padevusies laba kāpostu raža, jo no pushektāra novāktas ap desmit tonnām kāpostu.
“Brīvnieku” saimnieks Jānis Basevičs teic, ka pieprasījums pēc skābētiem kāpostiem arvien ir bijis. “Skābēju kāpostus periodiski, nu jau visu oktobri. Cik esmu novērojis, šis ir tas laiks, kad cilvēki arvien vairāk sāk pirkt un interesēties par skābētiem kāpostiem,” min J.Basevičs un piebilst, ka kāpostu skābēšanai svarīga šķirnes izvēle. “Skābēšanai
izvēlos vidēji vēlīnās šķirnes. Kaut kas ir arī no vēlām šķirnēm – uzglabāšanai. Vēlo šķirņu kāpostus vislabāk
sākt
skābēt tuvāk pavasarim. Tāpat ik pa laikam arī pamainu šķirnes, eksperimentēju, vērtēju, kas izaug. Citugad vairāk izvēlos tās šķirnes, kas iepriekšējā labāk padevušās. Citādāk nevar, jo nereti ir visai grūti tikt pie veco, labo kāpostu šķirņu sēklām,” izsakās “Brīvnieku” saimnieks.
Kāpostus skābējot, jāatceras arī par Mēness fāzēm. Tiek lēsts, ka vecā vai tukšā Mēnesī skābēti kāposti ātri kļūst mīksti, ilgi neuzglabājas. Savukārt augošā Mēnesī skābēti kāposti ir cieti, ilgi neizvārās mīksti, tādēļ vislabāk kāpostus ir skābēt tad, kad Mēness ir apaļš kā kāpostgalva, tātad – pilnmēnesī.
Ilze Fedotova
Komentāri