Kaives pagasts nosvin sešas desmitgades

Sirsnīgā gaisotnē, saaicinot ciemos kaimiņus, rīkota Kaives pagasta 60.jubileja.

Kaivēnieši viesus uzņēma parka estrādē, kuru bija krāšņi izrotājuši ar ziediem no pašu dārziem un pļavām. Pagasta robežas garums ir 98,2 kilometri, un Kaivei ir astoņi kaimiņi – Tau­renes, Mazozolu, Vecpiebalgas, Inešu pagasts, Zaubes, Skujenes, Jumurdas    un Ērgļu pagasts. Visi tika aicināti uz dzimšanas dienu, un visi arī atbrauca. Dāvanā katrs atveda kāda sava amatiermākslas kolektīva    priekšnesumus, izdevās skanīgs un prieka pilns koncerts. To ieskandēja Kaives Jau­nais ansamblis ar dziesmu “Veltījums Kaivei”. Tad aicināja Taurenes – Dzērbenes pagasta kori    ”Pie Gaujas”, Vecpiebalgas Muižas kori    no Inešiem dziedāt kaivēniešu un viesu priekam, bet Mazozolu deju kolektīvs un Vecpiebalgas “Mudurainis XO” arī skatītājiem lika cilāt kājas tautiskos ritmos, taču turēt līdzi Zaubes      “Tik un tā…” līnijdejotājām varēja ne katrs. Skujenes teātris, tā kā    līdz kaimiņu centram var atnākt kājām, bija sagādājis divas īsizrādes”Ģimenes vērtības”, ”Sapnis”. Un pat visnogurušākais bija gatavs izkustēties, dzirdot Ērgļu Mākslas un mūzikas skolas pūtēju orķestra muzicēšanu. Ar laba vēlējumiem bez dziedāšanas, dancošanas, muzicēšanas un teātra spēlēšanas neskopojās kaimiņi jumurdieši.

Kaivēnieši nebija paslinkojuši un, ko vien varējuši, uzzinājuši par kaimiņiem, sak, ja jau aicina savās mājās, jāzina, ko. Būdami mūsdienīgi ļaudis, viņi padomu prasīja ne tikai cits citam un lika galvas kopā, bet uzrunāja arī mākslīgo internetu, lai kaimiņiem patiesība jautrāka un pašiem mazāk galva jālauza. Tā nu taurenieši, ar kuriem kaivēniešiem

7.7 km gara robeža, esot tik paš­pietiekami, ka, ja kāds jautā, kāpēc te tik labi dzīvojas, atbilde ir vienkārša: “Nu, Gauja tepat, meži pilni labumu, un, ja kaut kas pietrūkst – gan jau kaimiņš zina, kur dabūt!”    Zaubes pagastam un Kaives pagastam ir vien mazs robežas punktiņš nepilna kilometra garumā, un tomēr tas    cieši    savieno. Par šiem kaimiņiem kaivēnieši stāstīja, ka Zaubes pagasts – vieta, kur daba ir tik bagāta, ka sēnes pašas lien grozā, un zivis ezeros droši vien pašas lec laivā. Zaubē cilvēki ir tik attapīgi, ka no viena pagales gabala var uztaisīt gan mēbeli, gan žagaru slotu, gan ugunskuru – ja vajag.

Kaivei visgarākā robeža    – 33 km – ir ar Skujenes pagastu.    Skujenes pagasts – vieta, kur ceļi var būt tik interesanti, ka braukšana kļūst par īstu piedzīvojumu. Ja kāds tur veiksmīgi izbrauc bez dubļiem līdz mašīnas logiem, vietējie jau saka: “Nu, tev braukšanas talants, kā mūsu vectēvam zirga pajūgā!”    Skujenes ļaudis ir tik strādīgi, ka pat atpūšoties viņi vienalga kaut ko dara – ja sēž uz soliņa, tad ar vienu roku asina izkapti, bet otrā rokā    tur jaunākās ziņas!    Un šeit visi tik labi cits citu pazīst, ja kāds ciemos atbrauc ar jaunu auto, visi jau zina – “vai nu nopirka ar loterijas laimestu?” ,vai “droši vien pats saskrūvējis no trim veciem žiguļiem!”

Arī par sevi kaivēnieši bija gatavi stāstīt, ne jau lai kā īpaši godā celtu vai kaimiņus piezemētu, bet informētu gan par vietu, kur visi    sabraukuši, gan kādus izcilus ļaudis satikuši.

Pagastā ir divi veikali, veterinārā aptieka, darbojas bibliotēka, kurai šogad aprit    100 gadi, veiksmīgi strādā 18 SIA, 23 lauku saim­niecības, četras biedrības, no kurām    trīs    ir mednieku biedrības. Vietējie stāsta, ka Kaivē dzīve ripo kā traktors pa pļavu – skaļi, lēni, bet ar pārliecību. Kaivē visi viens otru pazīst – un ne tikai pēc vārda, bet arī pēc suņa, govs un dzimtas kartupeļu šķirnes.

Bet, kurš gan sevi drīkst saukt par kaivēnieti? Noteikumi tikai sākumā šķiet vienkārši – īstam kaivēnietim jāprot atrast Latvijas kartē īsto Kaivi un nedrīkst jaukt ar Tukuma Kaivi. Īstajam kaivēnietim jālepojas ar pašu ozoliem vairāk nekā ar Tukuma dižozolu.    Īstam kaivēnietim    jāgodā kaimiņi, bet tomēr augstākā godā jātur kaivēnietis pat tad, ja    līdz galam vēl    nav zināms, kāds viņš ir.    Īstam Kaivēnietim ir jādraudzējas.

Jubilejas reizē savējos uzrunāja ilggadēja pagasta kultūras darbiniece Alda Riža un atgādināja, ka 9.augustā, kad Kaive svin savu jubileju, nekad nav lijis, un tā noteikti ir tradīcija, kuru uztur debesis. ”Mēs vienmēr paši esam pratuši sarūpēt sev svētkus, un tie ir tie sirsnīgākie un mīļākie,” uzsvēra bijusī ilggadējā pagasta vadītāja Anna Caunīte un novēlēja Kaives pagastam ilgu mūžu.

Par svētku veiksmīgu norisi gādāja kaivēnieši Jānis Ošs, Inese Suta, Baiba Olte, Evita Petrova, aicinot kaimiņus uz skatuves, stāstot par viņiem, iedrošinot.

Kā liecina statistika, kaimiņi uzdāvināja    trīs hortenziju stādus un liepu. Kur tos iestādīt, tiks lemts. Pagasta ļaudis tika arī pie piemiņas dāvanām, kas atgādinās, kā Kaive svinēja 60. dzimšanas dienu.

“Piesaistot projekta finansējumu, tapa Mūžīgais kalendārs,” ar gandarījumu stāsta pagasta kultūras dzīves organizatore Agnese Caunīte-Bērziņa. Katra mēneša lapu rotā kāda vietējā entuziasta fotografēta vieta pagastā, ir arī informācija par ievērojamu kaivēniešu atceres datumiem.    “Kalendārā katrs pats var ierakstīt savai ģimenei svarīgus notikumus,” skaidro Agnese un uzsver, ka kalendāru kā dāvanu saņems ikviena pagasta ģimene.   

Pirms svētkiem par samaksu arī varēja pasūtīt krūzīti un pildspalvu ar pagasta jubilejas simboliku. “Ceru, ka svētki paliks atmiņā,” bilst Agnese.

Kā jau dzimšanas dienā, zupa un torte bija gardu gardā, katram tika pa bļodai un gabaliņam. Un vēl priecēja Jāņa Moiseja koncerts, kurā dziedātājs parādīja savu erudīciju par pagastu. Cikos beidzās zaļumballe, informācija ir dažāda. Gan jau nākamajās jubilejas svinībās, kā pagasta dzīves vēstures fakts, tas tiks atklāts.