
Iebraucot Priekuļos no Cēsu puses, acis piesaista lielas durvis, kurās grezna eglīte un sveiciens Ziemassvētkos. Par vides objektu “Priekuļu Novada Vēstīs” rakstīts: “Atvērtas durvis – šāds simbols turpmāk priecēs Priekuļu novada iedzīvotājus un viesus. Viesmīlība un atvērtība domām, labiem darbiem, notikumiem novadā ir šo durvju – kā sveiciena – ideja. Durvis ir katras mājas vizītkarte, tāpēc tās vienmēr būs laikmetīgas un aktuālas – tās dzīvos laikam un svētkiem līdzi. Kā katrs cilvēks svētkos sapoš savu māju un sētu – tā arī šīs durvis īpašos brīžos piedzīvos dažādas pārvērtības. Savukārt viesus tās uzrunās ar domu – nāc iekšā un iepazīsties!”
Ieraugot priekuliešu atvērtās durvis, pārsteigti bija vecpiebaldzēni. Viņi gatavojas jau piektajam festivālam slātaviešu garā “Vecpiebalga atver durvis”. “Tas bija nepatīkams pārsteigums. Šajos gados “Vecpiebalga atver durvis” kļuvis par zīmolu. Kad meklējām festivālam nosaukumu, daudz diskutējām, katru variantu analizējām, meklējām, vai kādam nav kas līdzīgs, jo nerīkojām vienas vasaras pasākumu. Ar Priekuļiem esam kaimiņos, un iznāk tāda muļķīga situācija. Kā var nepainteresēties, kas notiek apkārt,” domās dalās Piebalgas muzeju apvienības “Orisāre” vadītāja, Vecpiebalgas novada domes deputāte Līva Grudule. Viņai piekrīt Vecpiebalgas novada domes priekšsēdētāja Ella Frīdvalde – Andersone: “Ir vārdi, saukļi, kas iedzīvojas, un “Vecpiebalga atver durvis” un durvis kā simbols vairs neskan tikai nedēļas garumā Vecpiebalgā. Šos trīs vārdus zina Latvija. Tāpat kaimiņu jaunpiebaldzēnu “Izvēlies Piebalgu!” vai raunēniešu “Rodam Raunas novadā”. Ja jau mēs ko tik oriģinālu esam izdomājuši, ka to paņēmuši Priekuļi, tas apliecina vien to, ka gara gaisma nāk no Piebalgas, kā smejies.”
Par piebaldzēnu pārmetumiem, ka viņu ideja noskatīta, savukārt pārsteigti kaimiņi. “Ideja brieda vairākus gadus. Durvis atvērtas, ienāc. Māja ir tā, kur ieej. Lai radītu svētku sajūtu, tagad tajā ir eglīte, Jāņos būs vainags. Tos ieraugot, saproti, ka ir svētki,” stāsta Priekuļu novada domes priekšsēdētāja Māra Juzupa un uzsver, ka priekulieši nav špikojuši. “Ne reizi neesmu bijusi uz šo festivālu Vecpiebalgā un durvis Vecpiebalgā neesmu redzējusi. Bet mums tās durvis lielākas, pavisam citādas. Jā, nepainteresējāmies, vai Vecpiebalga arī atver durvis. Ko darīt? Pašvaldības jau cita no citas daudz ko paņem, un šādā reizē nav vērts uzmest lūpu. Mums patīk paņemt no kaimiņiem, tādi esam. Darām citādāk nekā citi. Varbūt kādam patīk, kādam ne, bet no iedzīvotājiem saņemam tik daudz pateicību, viņiem patīk. Tās mums nav tikai durvis, tās ir mūsu mājas, kuras svētkos varam izpušķot. Eglītes pušķošana jau arī ir noskatīta. Tad jau kāds var teikt, ka tās arī noskatītas. Pirms katras pilsētas ir uzraksts, kas veidots no burtiem, var uzskatīt, ka ideja paņemta no citiem,” domās dalās Priekuļu novada pašvaldības vadītāja.
Uzzinot, ka vecpiebaldzēniem durvis ir nozīmīgs simbols, pārsteigts ir arī Priekuļu vides objekta autors, mākslinieks Vilnis Kļaviņš. “Domājām, kā stendu, kurā tiek izvietota informācija, pārveidot, lai būtu pievilcīgāks, interesantāks. Spriežot bija dažādas idejas, varētu būt logs, durvis. Vienojāmies, ka tās būs atvērtas durvis, kas aicina ienākt. Pat prātā neienāca, ka šajās durvīs tiks saskatīta kāda cita ideja,” saka mākslinieks un piebilst, ka durvis kā simbolu var lietot katrs. “Lai piebaldzēni neapvainojas. Latvija ir visu mūsu mājas, un mājā ir daudz istabu un daudz durvju. Vienas ved uz Priekuļiem, otras uz Vecpiebalgu. Gan jau ir vēl kādas. Mēs savas durvis atvērām, tās ir vaļā un tādas paliks, kaimiņi savas atver katru vasaru,” viedokli pauž Vilnis Kļaviņš un atzīst, ka nekad nevar pateikt, kā kura ideja, ierosme atnākusi. Savulaik domājis, ka varētu no veciem āmuriem un cirvjiem izgatavot objektu “Koalīcija”. Ideju nerealizējis, uzmetums palicis, bet pēc pāris gadiem ieraudzījis karikatūru – teju tieši tādu kā paša zīmējums. “Ja kāds apspēlēs saulespuķes, vai ideja uzreiz būs noskatīta no Van Goga? Tā var tālu aizdomāties,” bilst mākslinieks.
Piebaldzēni vienīgi cer, ka kaimiņi atvērtās durvis neuzstādīs uz sava novada robežām, tad gan garāmbraucējiem būtu tā dīvaini – vieni aicina: “Vecpiebalga atver durvis”, bet otri durvis atvēruši. “Ir taču Ziemassvētku laiks, priecāsimies. Lai piebaldzēniem viss izdodas, un netur ļaunu prātu. Vērsim durvis un gaidīsim ciemiņus!” saka mākslinieks Vilnis Kļaviņš.
Komentāri