
Pasaulē gadu miju svin dažādi, dažviet plēš traukus, citviet ēd vīnogas, vēl kaut kur valkā sarkanu apakšveļu.
Katru gadu draugu lokā tiek īpaši plānots, kā sagaidīt Jauno gadu. Bijušas masku balles, bijis Jaunais gads latviskās tradīcijās,
bijušas tematiskās Jaunā gada svētku svinības. Apspēlētas ir pat kinofilmas. Šķiet, ir izdarīts viss. Šogad nāca prātā ielūkoties citu tautu kultūrā, kā citur svin Jauno gadu, lai smeltos jaunas idejas 2014. gada sagaidīšanai.
Jautājām turkam Umitam Oganam (Ümit Oģan), kurš jau vairāk nekā pusgadu dzīvo Cēsīs un strādā kā brīvprātīgais, kā viņa dzimtajā valstī svin
gadu miju un kā no ierastajām tradīcijām, dzīvojot Latvijā, viņam visvairāk pietrūks. Viņš atzina, ka parasti Turcijā gadu miju sagaida ģimenes lokā, visbiežāk skatoties televīziju, jo šajā laikā ir interesantas pārraides. Viena no svarīgākajām – vēderdeju priekšnesums, kas ir īpaši gaidīts. Pēc tam tiek gaidīta arī bingo spēle. Savukārt, kas ir amizanti un neierasti latviešu kultūrai, Turcijā, sagaidot jaunu gadu, pieņemts plēst traukus, metot tos zemē. Kā stāsta Umits, šāda tradīcija apzīmē bagātību un veiksmi.
Spāniete Marta Rodrigesa (Marta Rodriguez), kas pāris dienu pavadījusi Cēsīs, stāsta, ka gadu mija parasti Spānijā tiek pavadīta kopā ar draugiem, svinot svētkus pilsētas laukumā, skatoties uguņošanu, taču ir arī kāda interesanta tradīcija, kas īpaši raksturīga Spānijā. “Pusnaktī, kad pulkstenis sāk sist 12 reizes, katram spānim ir jāapēd 12 vīnogas. Pie katra pulksteņa sitiena jāliek viena vīnoga mutē un pie pēdējā sitiena visām vīnogām jābūt apēstām. Ja tas izdodas, tad nākamais gads ir veiksmīgs. Smieklīgi ir tad, kad lielākajai daļai to neizdodas izdarīt, tāpēc vairums spāņu Jauno gadu sagaida ar vīnogām piebāztu muti,” par tradīcijām stāsta Marta.
Izpētot interneta tīmekļa līkločus, atradām vēl dažādas interesantas tradīcijas, kas latviešiem varētu likties savdabīgas. Piemēram, Dānijā Vecgada vakarā pieņemts radu, draugu un kaimiņu mājas ieejas durvis apmētāt ar traukiem, kas visu gadu tiek krāti speciāli šim vakaram. Dāņi uzskata, ka šāda trauku plēšana nes laimi, turklāt, jo vairāk lausku pie durvīm, jo labāk. Somijā jaunas neprecētas meitenes Jaungada naktī, nostājoties pie mājas ar muguru pret durvīm, met pār plecu zābaciņu, lai uzzinātu, vai nākošajā gadā izies pie vīra. Ja zābaciņš nokrīt ar purngalu pret durvīm, gaidāmas kāzas, ja ne, tad vēl būs jāpagaida.
Holandē visi kuģi tieši pusnaktī salutē par godu Jaunajam gadam, bet katrā mājā tiek pasniegti pīrādziņi ar rozīnēm, kurus cep tikai reizi gadā speciāli Jaungada svētkiem.
Meksikā tie, kas nākamajā gadā vēlas atrast patiesu mīlestību, Jauno gadu sagaida, zem drēbēm nēsājot sarkanu apakšveļu.
Vjetnamā pastāv uzskats, ka cilvēks kļūst par gadu vecāks nevis savā dzimšanas dienā, bet gadu mijā. Šajos svētkos ir pieņemts dāvināt radiem un draugiem persika zariņu, kā arī, sēžot pie uguns, pārrunāt aizejošā gada notikumus un stāstīt pasakas. Kubā Vecgada vakarā katrā mājā tiek piepildīti trauki ar ūdeni, kurus pēc pusnakts pa atvērtiem logiem izlej uz ielas. Šāds rituāls simbolizē tīrības un skaidrības vēlējumu apkārtējiem.
Japānā, kur Jaunā gada svinēšana notiek pēc cita kalendāra, nekā tas pieņemts rietumu valstīs, par Jaunā gada iestāšanos tiek paziņots ar simts zvana sitieniem. Gaidot šos svētkus, japāņi izgrezno savu māju durvis ar veselības un ilga mūža simboliem – bambusu, priežu zariem un speciālām virtenēm, bet māju tuvumā savij salmu auklas, kas neļauj ļaunajiem gariem tikt sētā.
Ķīniešiem Jaunais gads nesākas 1.janvārī, bet gan Jaunā gada pirmajā jauna Mēness parādīšanās dienā. Sākot no šīs dienas, 15 dienu garumā un līdz pat pilnmēness laikam notiek svinības. Pēdējā svinību dienā tiek rīkots laternu festivāls, kad visi iedzīvotāji dodas jautrā laternu gājienā un līksmo līdz vēlai naktij. Jaunā gada svinēšana Ķīnā ir vieni no svarīgākajiem svētkiem, kur nozīmīgākā daļa ir cienasta nolikšana senču gariem. Rituāls simbolizē tagadnes vienotību ar pagātni.
Zane Ieviņa
Komentāri