Turpmāk divas reizes mēnesī “Druva” rubrikā Darbs ārzemēs rakstīs par jautājumiem, kas skar darba iekārtošanos ārzemēs. Uzklausīsim arī rajona iedzīvotāju viedokļus, noderīgus ieteikumus un pamācības, kuras varētu noderēt ikvienam, kurš nolēmis doties peļņā ārpus valsts.
Tā kā aizvien vairāk darba meklētāju izmanto darbiekārtošanas firmu pakalpojumus, NVA atgādina, ka darbiekārtošanas pakalpojumus- konsultēšana darbiekārtošanas jautājumos, informēšana par brīvajām darba vietām, iekārtošana darbā- ir tiesīgs sniegt komersants, kas saņēmis NVA izsniegtu licenci darbiekārtošanas pakalpojumu sniegšanai.
NVA Cēsu filiāles konsultante EURES jautājumos Zane Meļķe uzsver, ka licencēta darbiekārtošanas firma (komersants) nav tiesīgs darba meklētājam noteikt maksu par sniegtajiem darbiekārtošanas pakalpojumiem.
“Maksa pieļaujama tikai par iekārtošanai darbā nepieciešamo dokumentu sagatavošanu un to noformēšanu, transporta izdevumiem, veselības apdrošināšanas izdevumiem. Šādu maksājumu apmērs un izlietojums jānosaka starp licencēto firmu un darba meklētāju noslēgtajā līgumā par darbiekārtošanas pakalpojumu sniegšanu,” skaidro Z. Meļķe.
Ikvienam darba meklētājam, kurš nolēmis doties peļņā uz ārzemēm un vēlas atrast darbu ar darbiekārtošanas firmas palīdzību, jāatceras vairākas būtiskas lietas.
“Vispirms būtu jāuzprasa, lai komersants uzrāda NVA izsniegto licenci, kas pierādītu, ka viņš patiešām var nodarboties ar cilvēku iekārtošanu darbā ārzemēs. Ir situācijas, kad firmas, kurām licences termiņš beidzies, turpina ar to nodarboties nelegāli,” saka EURES konsultante un turpina: “Noteikti jānoslēdz ar komersantu līgums
par darbiekārtošanas pakalpojumu sniegšanu, rūpīgi jāizlasa visi dokumenti, ar kuriem komersants iepazīstina un/vai lūdz parakstīt. Jāpieprasa, lai komersants pirms nosūtīšanas pie darba devēja rakstveidā sniedz informāciju par konkrēto darba piedāvājumu un iepazīstina ar darba devēja piedāvāto darba līgumu, kā arī nepieciešamības gadījumā jāpieprasa, lai šie dokumenti būtu pieejami latviešu valodā. Noteikti jāsazinās ar darba devēju un jānoskaidro, vai darba devējs ir informēts par darbinieka ierašanos. Jāpārliecinās, ka darba veikšanai attiecīgās valsts valodas zināšanu līmenis ir pietiekams. Turklāt visbiežāk tieši valodas barjera ir iemesls tam, ka latvieši ārzemēs tiek apkrāpti vai apmānīti.”
Z. Meļķe norāda, ka, dodoties strādāt uz ārvalstīm, jāpārliecinās, vai attiecīgajā valstī ir garantēta dzīves vieta, un jānodrošinās ar iztikas minimumu vismaz pirmajām darba nedēļām. Informāciju par darba un dzīves apstākļiem Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomiskās zonas valstīs var iegūt NVA mājas lapas Eiropas valstu nodarbinātības dienestu tīkla (EURES) sadaļā (www.nva.gov.lv/eures) vai klātienē apmeklējot EURES konsultantus.
“EURES konsultantu pakalpojumi darba meklētājiem ir bez maksas. Nodarbinātības nosacījumus katrā ES/EEZ valstī regulē nacionālā likumdošana, tāpēc ir svarīgi iegūt informāciju par uzturēšanās noteikumiem, darba likumdošanu, darba iespējām un dzīves apstākļiem darba meklētāju interesējošā valstī,” piebilst Z. Meļķe.
Licencēto darbiekārtošanas firmu saraksts un cita ar darbiekārtošanas pakalpojumu sniegšanu saistīta informācija pieejams NVA mājas lapā sadaļā (www.nva.gov.lv/eures) Aktualitātes/Licencētās firmas. * * *
Cienījamais lasītāj, uzdod arī sev interesējošu jautājumu par darbu ārzemēs vai iesūti piedzīvoto stāstu, kas citiem palīdzētu izvairīties no nepatīkamiem starpgadījumiem, dodoties peļņā uz ārzemēm. Kopā ar NVA EURES konsultanti mēģināsim rast atbildes un komentēt jūsu situācijas. Vēstules gaidīšu: liene@druva.apollo.lv
Komentāri