Šobrīd par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) iecerēto administratīvi teritoriālo reformu nav iespējams pilnībā konstruktīvi spriest, jo Vidzemes plānošanas reģions par to ir informēts vienīgi ar plašsaziņas līdzekļu starpniecību un nav pieejama detalizēta informācija par datiem un pētījumiem, kas likti pamatos šiem reformas variantiem, aģentūru LETA informēja Vidzemes plānošanas reģiona administrācijas vadītāja Guna Kalniņa-Priede.
Viņa uzskata, ka tik visaptverošas reformas sākuma posmā ļoti nepieciešama ir sabiedrības iesaiste, kuras vairuma viedoklis būtu noteicošais tās īstenošanā.
Pirms diskutēt un rosināt jaunu reformu, ir nepieciešams objektīvi izvērtēt 2009.gadā veiktās pašvaldību reformas rezultātus. Tas ļautu spert daudz pamatotākus turpmākos soļus un izvairīties no tiem grābekļiem, kuriem tika uzkāpts nesenās reformas gaitā.
“Plānotā reformas otrā kārta nav viennozīmīgs instruments deklarētajai vienlīdzīgas ekonomiskās attīstības nodrošināšanai reģionos. Latvijā nav korekti salīdzināmi dati, kas apstiprinātu, ka iedzīvotāju un teritorijas ziņā lielākie novadi ir attīstītāki un iedzīvotājiem tuvāki nekā mazie novadi. Gluži pretēji – draudzīgāki nereti ir mazie novadi, kur manāma cieša saikne starp novada vadību, iedzīvotājiem un uzņēmējiem, nodrošinot nekavējošu rīcību problēmsituācijās, kā arī iespēju preventīvajam darbam, lai problēmsituācijas nerastos. Tāpat nekorekti tiek apgalvots, ka mazo novadu pašvaldībās ir salīdzinoši lieli pārvaldes izdevumi,” informēja Kalniņa-Priede.
Vidzemes plānošanas reģiona teritorijā vairākas pašvaldības jau ilgstoši sadarbojas ar kaimiņu novadiem gan izglītības pārvaldes un būvvaldes pakalpojumu nodrošināšanā iedzīvotājiem, gan elektroenerģijas iepirkumu jomā un sabiedriskā transporta pakalpojumu loģiskā nodrošināšanā, un šāda rīcība ir nevis pašvaldības vājuma izpausme, bet gan ekonomiski efektīva un apdomāta darbība. Aktīvi novadu savstarpējā sadarbība noris arī kopīgu tūrisma galamērķu pozicionēšanā, uzņēmējdarbības attīstības un sadarbības sekmēšanā, kā arī īstenojot dažādus pārrobežu sadarbības projektus.
Pašvaldību ekonomiskās attīstības un panākumu atslēga ir atbildīga un sabalansēta pašvaldības vadīšana profesionālā komandā, kura strādā iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanai, uzņēmējdarbības attīstībai un vienmērīgākas pašvaldības teritorijas apdzīvotībai. Tādēļ kārtējā teorētiski veiktā pašvaldību apvienošana nav instruments ceļā uz vienlīdzīgi attīstītām pašvaldībām Latvijā.
“Mākslīgas apvienošanas rezultātā pašvaldības riskē zaudēt saikni ar saviem iedzīvotājiem,” piebilda Kalniņa-Priede.
Jau ziņots, ka VARAM valdības koalīcijas partneriem iesniegusi jaunu reformas koncepciju, kurā piedāvāti divi iespējamie reformas varianti.
Viens no ministrijas piedāvātajiem variantiem paredz, ka tiks izveidots 49 novadu un deviņu republikas pilsētu administratīvā iedalījuma modelis.
Izstrādājot šo modeli, ņemti vērā vairāki kritēriji – attīstības centrs ar vismaz 1000 iedzīvotājiem, izveidots ceļu tīkls un atbilstoša infrastruktūra. Kā kritēriji ir arī vismaz viena perspektīva vidusskola novadā un tas, ka vidējais attālums no apdzīvotām vietām līdz novada administratīvajam centram ir ap 30 kilometriem.
Kā otru variantu VARAM piedāvā sākotnēji 29 sadarbības teritoriju izveidošanu ap nacionālās un reģionālās nozīmes attīstības centriem, kur pašvaldībām būs iespēja brīvprātīgi pievienoties.
Komentāri