
Ieviesa Latvijā radio. Bērniem palīdzēja saprast ķīmiju un fiziku Ilze Kalniņa
Tuvojoties nozīmīgām jubilejām, tā vien gribas atcerēties dzīves svarīgākos un interesantākos
brīžus, pāršķirstīt albumus. Gaidot valsts dzimšanas dienu, aicinām ielūkoties Latvijas biogrāfijā, atskatoties uz notikumiem mūsu rajonā, gan heroiskiem, gan, ar šodienas skatienu vērtējot, komiskiem.
Ik sestdienu meklējiet ”Druvā” rubriku ”Ceļojums Latvijas laikā. Cēsu rajons”.
Radio ir visvecākais elektroniskais masu medijs, tomēr tas saglabā savu vietu saziņas līdzekļu klāsta un nenoveco.
Latvijas radio pirms dažiem gadiem svinēja 80 gadu jubileju, to varbūt atceras ne viens vien. Bet diezin vai daudzi zina, ka cilvēks, kurš 20.gadsimta sākumā Latvijā ieviesa šo tolaik moderno iespēju, dzimis mūsu rajonā un viņa dzimta turpina te saimniekot.
Pateicoties viņam, 1925. gada 1. novembrī rīdzinieki varēja tobrīd savdabīgā veidā – pa radio – noklausīties operu Madamme Butterfly, jo gadu iepriekš Jānis Linters, kuru vēsture pazīst kā sakaru inženieri un radioelektronikas speciālistu, ierosināja uzbūvēt Rīgas radiofona raidītāju. Vēlāk, pēc apmēram septiņiem gadiem sāka darboties Liepājas, Madonas, mazliet vēlāk arī radioraidītājs Kuldīgā.
“Atceros, cik uzmanīgi oma klausījās radio, cik tas bija svarīgi, un vienmēr piebilda – tas Bārdas darbs. Vectēva brāli, slaveno Linteru tā sauca dzimtā. Viņam bija prāva bārda un gudra galva. Šķiet, nebija jautājumu, uz kuriem mums, puikām, no viņa mutes nenāca atbildes,” tā slaveno tēvoci atceras liepēnietis Jānis Linters, slavenā Jāņa Lintera brāļa Dāvja mazdēls.
Jānis Linters 20. gadsimta sākumā realizēja vērienīgus sakaru projektus Krievijā, vairākkārt devās komandējumos uz Kamčatku, lai noteiktu radiostaciju vietas radiotelegrāfa līnijā Petropavlovska – Nikolajevska pie Amūras. 1918. gadā viņš piedalījās arī Krievijas radioinženieru biedrības dibināšanā un ar padomu līdzēja attīstīt sakaru sistēmas plašā Krievijas reģionā. To līdzēja paveikt labas zināšanas, ko Cēsu rajona Liepas pagasta “Muldās” dzimušais lauku puisis bija ieguvis Pēterburgas elektotehniskajā institūtā.
Un puisis, kura viens brālis bija zemnieks, bet otrs pēc I pasaules kara devies uz Vāciju un strādājis ķīmiskajā rūpniecībā, 1919. gadā lika pamatus arī Latvijas radiorūpniecībai, jo viņš uzskatīja, ka dzimtajā zemē šādai nozarei jābūt un jāattīstās. Jānis Linters izveidoja Pasta un telegrāfa valdes darbnīcas un tajās pirmo radiouztvērēju uzbūvēja 1924. gadā. Vēlāk darbnīcas pārveidoja par Valsts elektrotehnisko fabriku. To joprojām pazīstam kā VEF.
Ir ziņas, ka tuvākie kolēģi Jāni Linteru
raksturojuši kā
nenogurstošu ideju ģenerētāju, ko dzīves sīkumi neuztrauc.
“Ar vectēva brāli esmu ticies vairākas reizes. Te “Muldās” un Rīgā, kur viņš ļoti draudzīgi, plašā dzīvoklī Slokas ielā, dzīvoja ar sievu Kēti. Atceros, ka reiz biju ciemos un nezināju, ka Kētei todien bija dzimšanas diena. Viņš, laikam jau, lai es nejustos nelāgi, man rokā iespieda apelsīnu, lai sievai uzdāvinu,” tā Jānis Linters, atceroties pusaudža vecumā piedzīvoto.
Uz Cēsu rajona Liepas pagasta “Muldām” radiofona tēvs braucis reti. Brālis Dāvis nodarbojies ar šķirnes zirgu audzēšanu, kas bijis cēls un novērtēts darbs, bet Linters atdevies zinātnei un idejām.
“Viņš mūs ņēma pie rokas un skaidrā naktī devāmies laukā, lai skatītos zvaigznēs. Mums likās, ka viņš vārdu zina katram spīdumam debesu jumā. Viņš zināja katra zvaigznāja atrašanās vietu, zināja stāstus par planētām. Un vēl man ir skaidri prātā, ka kolhozu laikā , kad apkārt daudz skanēja krievu valoda, viņš labi runāja vāciski, angliski. Taču ,kad ienāca mūsu goda istabā, kur bija sanākuši kaimiņu vīri un iedzēra arī šņabi, viņš labprāt runājās par dzīvi. Viņš bija ļoti vienkāršs cilvēks,” tā šī stāsta varoni atcerējās Jānis, kurš var lepoties, ka saknes laistas tik slavenā un gudrā dzimtā.
“Tik labi izskoloti bērni bija vecāku lepnums. Un mēs savos 16, 17 gados lepojāmies, ka vīrs ar bārdu ir mūsu sabiedrībā. Pēdējoreiz “Muldās” viņu redzēju sava vectēva, Lintera brāļa bērēs,” atcerējās Jānis un piebilda, ka tas bijis ap 1960. gadu. Tajā laikā viņš jau bija pensijā, bet atvadas radiorūpniecībai un radio inženiera darbam viņš piespiedu kārtā bija teicis jau vācu okupācijas gados, kad vācu karaspēks sāka izsaimniekot rūpnīcu, viņš bija steidzies glābt valsts īpašumu, arestēts. Apmēram desmit gadus nostrādāja Jelgavas rajona Berķenes pamatskolā.
“Viņš bija arī mājskolotājs, jo bērniem varēja mācīt gandrīz visu – matemātiku, fiziku, ķīmiju, valodas, un tā darīja, jo vajadzēja piestrādāt. Neatceros, ka viņš mājas sarunās būtu sūdzējies par trūkumu, bet tagad zinu, ka padomju gados viņam ilgi pensiju nemaksāja. Viņš teica, ka pārdevis gleznas. Es no puikas gadiem atceros, ka to dzīvoklī netrūka, ” dalījās liepēnietis Jānis Linters.
Latvijas radiofona dibinātājs, Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris Jānis Linters mira 1963. gadā 84 gadu vecumā. Ir apglabāts II Meža kapos. Ilgu laiku J.Lintera vārds bija aizmirsts, jo Latvijas Republikas tautsaimniecības sasniegumi padomju apstākļos tika noklusēti. Atmodas laikā 1989. gadā, atzīmējot J.Lintera 110. dzimšanas dienu, Rīgas Politehniskā institūta radiotehnikas un sakaru fakultātē notika pirmais piemiņas vakars. 1990. gadā, godinot viņa atceri, nodibināja Lintera prēmiju, ko saņem izcilākie telekomunikāciju nozares darbinieki, ir izveidots arī Lintera fonds.
Komentāri