Pārgaujas novadā Raiskuma, Stalbes un Straupes pagasta vēlētājiem būs iespēja novada domes deputātus izvēlēties no četriem sarakstiem. To programmas būtiski neatšķiras, vien katrā citi akcenti. Sarunā par Pārgaujas novada nākotni “Druvā” piedalījās vēlētāju apvienības “Vienoti novadam” deputāta kandidāts Hardijs Vents (Raiskuma pagasta padomes priekšsēdētājs), “Ticība, cerība, mīlestība” – Alfs Lapsiņš (Stalbes pagasta padomes priekšsēdētājs), partijas “Sabiedrība citai politikai” – Kaspars Purmalis (pašnodarbinātais) un vēlētāju apvienības “Novadnieki” deputāta kandidāts Aigars Abzalons (SIA valdes priekšsēdētājs). – Būtiskākais, kur saskatāt problēmas, lai trīs pagasti kļūtu par vienu veselu? Hardijs Vents: – Grūtākais būs cilvēkiem sevī pārlauzt lokālo, saprast, ka jādomā plašāk un tālāk, nevis tikai par to, kas notiek tuvumā. Teritorija tāpat būs vietējā, tikai lielāka.
Alfs Lapsiņš: – Viegli nebūs. Cilvēki reformu nav pieņēmuši. Mums jāsāk domāt – nevis mans, bet mūsu. Visi īpašumi būs kopēji. Pirmais pusgads būs ļoti grūts, lai domes struktūras darbotos un iedzīvotāji šo pāreju nejustu. Tas ir politiķu uzdevums. Kaspars Purmalis: – Katrs vilks uz savu pusi. Bet kopumā viens pagasts var tikai otru papildināt. Aigars Abzalons: – Man gan ir bažas. Vai mēs paši apzināmies, kas notiks 7.jūnijā? Mūsu uzdevums – pielāgoties situācijai, kuru nosaka apkārtējie apstākļi, konsolidēties, atrast kompromisus, risinājumus, pie viena galda sēžot, pieņemt racionālākos lēmumus. Ja vienosimies, problēmu nebūs. Esmu viens no tiem, kas uzskata, ka reformai bija jābūt, ir jāmaina pārvaldes forma.
– Jaunajā novadā sākušās diskusijas, kādam būt novada nosaukumam.
A.Lapsiņš: – Straupiešiem tas ir sāpīgs jautājums, tas jāapzinās. Bet pirms gada, kad spriedām par lielo novadu, viņiem nebija vienota viedokļa. Negribētos, ka konkurenti novada nosaukumu liktu kā galveno izspēles variantu, kā sevi pasniegt. Varbūt deputāti lēmuma pieņemšanu sasteidza. Bet katrā situācijā ir jāspēj reaģēt. Tobrīd mums visiem galvenais bija palikt ārpus lielā novada. Nosaukums varbūt nav veiksmīgākais. Notiks aptauja, tad redzēsim. Pērn jau izpētes projekta ietvaros to varēja izdarīt, neizdarīja. Tagad viss tiks sasteigts. Neatbalstu aptauju vēlēšanu dienā, tā būs sasteigta. Atkal būs neapmierinātie. Iedzīvotāju viedoklis ir jāuzklausa, viņi jāinformē, kāpēc šāds nosaukums tiek piedāvāts. Nosaukumam jākalpo, kamēr novads pastāv.
K.Purmalis: – Nesaskatu problēmu. Tas nav būtisks jautājums. Novads asociējas ar Gauju, to nevar saukt par Straupes novadu. Paies pāris gadi, tad arī varēs par to domāt. Pārgauja ir neitrāls nosaukums. Tas nav nekas, ka Latvijā vēl ir citas Pārgaujas. Daudzi vietvārdi atkārtojas. Cik, piemēram, valstī ir Skultes.
A.Abzalons: – Paradoksāli, bet par Straupes novadu skaļi runā ne jau straupieši. Ne mēs iniciējam šo diskusiju. Varbūt tāpēc, ka Straupes deputāti nebija spējīgi vienoties. Mani fascinē, ka par to rosina runāt citi. Tātad tas nav tikai lokālpatriotisks jautājums. Mani domīgu dara Līgas Kronbergas rakstītais, ko var pārfrazēt – zēni, kā jūs varēsiet vienoties par svarīgākām lietām, ja nespējat vienoties par elementāro. Mums jāapzinās, ka, novadā dzīvojot, būs jāmāk atrast labāko, kas katram pagastam ir. Jāiemācās dzīvot citādāk, kopā, un konkurēt ar citiem novadiem. Jādomā, ar ko esam labāki un spēcīgāki. Nosaukumam jābūt pazīstamam, lai varam sevi prezentēt Latvijā. Jā, varbūt jautājums bija sasteigts, bet neviens nav atņēmis iespēju kļūdas labot. Par ko vecāki vispirms lemj, kad piedzimst bērns? Dod vārdu. Tas ir būtiski, bet ne pats svarīgākais.
K.Purmalis: – Vai par to vajadzētu lemt novada iedzīvotājiem? Varbūt no malas vieglāk pateikt. Iekšienē ir savtīgas intereses.
A.Abzalons: – Aptauja ir rekomendējoša, deputāti viedokli var respektēt un var nerespektēt.
A.Lapsiņš: – Bet bija projekta apspriešana, uz kuru bija aicināti iedzīvotāji. Cik atnāca? Vai tad neattapās, ka jārunā arī par nosaukumu? Pārgauja ir kompromiss. Iedzīvotāju intereses nebija, sapratām, ka nosaukums pieņemts, tāpēc arī par to Stalbes deputāti balsoja.
H.Vents: – Neesam uzstājuši par Raiskumu novada nosaukumā. Meklējām kompromisu. Bija iedzīvotāju aptauja. Nebija cita varianta – Pārgauja. Jebkura pozitīva iedzīvotāju iniciatīva ir apsveicama. Mūs kā Pārgauju pazīst valsts institūcijās. Bet… iedzīvotājiem nosaukums ir svarīgs. 1.jūlijā būs zināms, kas ievēlēts. Jārunā ar iedzīvotājiem, vai paliekam Pārgauja. Straupe, Raiskums, Stalbe paliks, neatkarīgi, kā sauks novadu.
K.Purmalis: -Pamatots jautājums – kāpēc cilvēki nebija aktīvi, kad tapa projekts. Varbūt pašvaldības nerosināja cilvēkus paust viedokli? Jādod iespēja tagad.
– Visās programmās kaut teikums ir par nodarbinātības veicināšanu. Ko pašvaldība palīdzēs jaunu darba vietu radīšanā?
K.Purmalis: – Vēlēšanās piedalos kā svaigas asinis, ar skatu no malas. Redzu problēmas labāk nekā tie, kas ir iekšā procesos. Nesaskatu problēmas, bet attīstības nišas, kuras novads neizmanto. Novadam ir fenomenāla bāze un iespēju ļoti daudz. Man cilvēki jautājuši – kur ir Gauja? Kā pie tās nokļūt? Pie tiltiem. Nekur citur klāt netiek. Jādomā par novada attīstības koncepciju. Bet jāizmanto tas, kas mums ir. Lūk, Jāni, tu te vari sakopt šo stūrīti un tūristiem uztaisīt to un to, pats pelni un dod pagastam. Tūrisma attīstībai fantastisks novads.
H.Vents: – Zemnieku saimniecība ”Sandas” apsaimnieko Gaujmalu. No dzirdētā secinu, ka tas ir informācijas trūkums vai nesadarbošanās. Straupē ir tūrisma informācijas centrs, ir Vidzemes tūrisma asociācija, Ungurmuižā regulāri tiekas tūrisma biznesā iesaistītie. Gaujas Nacionālais parks vairs šķēršļus neliek, strādājiet. Raiskuma pagastā ir cilvēks, kurš atbild par dabas un zivju resursiem, piesaista līdzekļus.
K.Purmalis: – Atturos no kopā saiešanām, ir cilvēki, kuri pagastmājā neiegriežas, viņiem trūkst informācijas. No malas redzu, kā attīstīt šo sfēru. Tūrisms attīsta citas nozares, tas ir eksporta prece.
Ir jādomā par infrastruktūru. Ezeros, piemēram, nav laivu nomas. Tās ir reālas darba vietas. Lauksaimniecībā mēs nevaram konkurēt ar Zemgali. A.Abzalons: – Beidzot šajā valstī esam sapratuši, ka dzīvojam bez attīstības koncepcijas. Lauksaimniecība bija prioritāte. Kad valsts pateiks, kas tā būs turpmāk, mums novadā ātri būs jāpielāgojas. Uzņēmēji paši tiks galā, galvenais, neierobežot, nelikt šķēršļus. Ar sīkām niansēm pašvaldība var palīdzēt, kaut nekustamā īpašuma nodokli samazināt. K.Purmalis: – Ja lauksaimniecība attīstīsies, nodarbināto skaits samazināsies. Bet tūrismā būs vajadzīgi cilvēki, lai nozari varētu uzskatīt par attīstītu. Vērtība ir katrs cilvēks, kurš spēj strādāt, palīdz uzturēt nozari. – Ko pašvaldība var palīdzēt ražotājiem? H.Vents: – Pašvaldības visu, ko var, dara. Mēs neliekam šķēršļus. Pašvaldība maksimāli palīdz. Vajag internetu, pašvaldība vienojas ar pakalpojuma sniedzēju, tālākais jau ir uzņēmēja ziņā.
K.Purmalis: – Tūrisms ir novadam dabas dots. To nedrīkst neizmantot. Novadam vajag konceptuālu attīstības plānu. Pašvaldībai šī vīzija ir jākūrē, lai uzņēmēji viens ar otru nekonkurētu, bet attīstītos. Jābūt cilvēkam, kurš pašvaldībā pasaka: te jau ir kafejnīca, bet jūs divi te nepastāvēsiet.
A.Lapsiņš: – Mūsu novads ir lauksaimniecības novads. Jāsaprot, ka pašvaldība ir lielākais maka turētājs un arī darba devējs. Varbūt pat pārkāpjot likumu, visi darbi, ko pašvaldība var pasūtīt, kaut neliels jumta remonts, jāuztic savējiem. Maksimāli cilvēki jānotur laukos, jāsaglabā darba vietas. Novadā, stratēģiski pārkvalificējot cilvēkus, jāizmanto viņu zināšanas. Jā, pašvaldībām rokas sasien iepirkums. Bet jābūt gudrām galvām, kas saprot, kā darīt.
Nu, nestāv cilvēki pie pagastmājas ar prasību – dodiet zemes pleķīti tūrisma attīstībai. Galvenais, lai uzņēmējs neiesprūst pašvaldības birokrātijā. Rudeņos un pavasaros, kad izdangā ceļus, pašvaldības tos slēdz, bet nevajag liegt savējiem, arī tas būs atbalsts. Ar sīkumiem var daudz ko izdarīt.
A.Abzalons: – Likums nav jāpārkāpj, tikai jāatrod, ceļš, kā to izmantot likumīgi. Ja uzņēmējam varam palīdzēt, jābūt pietiekami drosmīgiem, jātiek pašiem galā ar birokrātiju, nevis uzņēmējam jātērē laiks, nauda, lai savāktu kaut visas atļaujas.
– Vai pašvaldībā vajadzīgs cilvēks, kurš palīdz uzņēmējiem, ne tikai konsultants, kurš palīdz zemniekiem?
K.Purmalis: – Pašvaldība redz novada attīstību un var palīdzēt uzņēmējam izvēlēties. A.Abzalons: – Kāds būtu pieprasījums?
A.Lapsiņš: – Jāapzinās, cik ir naudas. Plānus varam sakalt, cik jaudas, bet… Viss sākas ar pagasta budžetu. Ja paliek nauda, varam lemt par konsultantu. Viss atkarīgs, cik cilvēkiem tas būtu nepieciešams.
H.Vents: –
Vidzemes attīstības aģentūra sniedz šo pakalpojumu. Pašvaldība ir tās dibinātājs. Straupe un Stalbe ir partnerībā “Brasla”, Raiskums ir līdzīgajā “Leader+” programmā. Uzņēmēji var vērsties un saņemt konsultācijas.
– Būtiski, lai vecāki varētu strādāt, ir bērnudārzi.
A.Lapsiņš: – 17 bērni stāv rindā, kaut rudenī Straupē un Raiskumā grupas atvēra. Stalbe gadiem šo pakalpojumu ir sniegusi visam novadam. Tikai puse bērnu ir no Stalbes. Bērnudārzam ir jābūt katrā pagastā. Tā ir pašvaldības attieksme, lai vecāki var atgriezties darba tirgū.
K.Purmalis: – Vecāki paši ir gatavi atvērt bērnu grupu, bet to nevar izdarīt, jo tūlīt viņiem priekšā noliek kaudzi dokumentu, kur sarakstīts viss, kas jāievēro.
A.Lapsiņš: – Jā, privātais bērnudārzs. Pašvaldība ierāda telpas, vecāki, lūdzu, rīkojieties. Bet kurš atbildēs, ja kas notiks? Bērnudārzs ir dārgs, pašvaldība iegulda lielu naudu, lai tas pastāvētu. H. Vents: – Vecāki maksā tikai par ēdināšanu, pārējais ir pašvaldības izdevumi.
A.Abzalons: – Mēs runājam, kā bija vakar, varbūt vēl ir šodien. Ko darīs vecāki, kam nebūs darba? Auklēs bērnus mājās. Mūsu uzdevums prognozēt, kāda būs situācija pēc gada, diviem.
A.Lapsiņš: – Pašvaldības uzdevums palīdzēt ģimenēm. Nesēdēsim uz naudas, bērnudārzi ir jānotur.
– Iespējams, jūs visi novada domē sēdēsiet pie viena galda. Kas katram sarakstam ir prioritāte?
A.Abzalons: – Izglītība būs mana prioritāte. Analizēt, atrast veidus, kā to dotēt no pašvaldības. Nedrīkstam pieļaut situāciju, ka kaut ko sasteidzam un pēc pāris gadiem nezināsim, kā atjaunot. Pieļauju, būs jāpieņem skarbi lēmumi.
H.Vents: – Jāstrādā, lai novadā varētu iegūt konkurētspējīgu izglītību. Šajā ekonomiskajā situācija nedrīkstam aizmirst ģimenes, kurās ir finansiālas problēmas. Sociālie jautājumi būs ļoti aktuāli.
A.Lapsiņš: – Katrai pašvaldībai ir iespēja pārplānot, kā izmantot 200 tūkstošus latu novada veidošanas naudas. Šogad īpašam naudas trūkumam nevajadzētu būt. Neuzskatu, ka kādā nozarē varētu būt problēmas. Nākamgad, kad veidos novada budžetu, prioritātei jābūt izglītībai, sociālajai
sfērai.
Vienmēr taču izdevumos var kaut ko pārskatīt.
K.Purmalis: – Protams, sociālā sfēra, izglītība. Problēma varētu būt drošība. Pagaidām to vēl nejūtam. Tai jābūt prioritātei, vismaz šobrīd. Ja būs nauda izglītībai, sociālajai sfērai, bet cilvēki baidīsies iziet no mājas? Pašvaldība varētu koordinēt cilvēkus, kuri vēlētos gādāt par drošību. Tas nebūs algots policists.
– Ko gribētu cits citam pateikt? Hardijs Vents: – Jābūt vienotai vīzijai par novada attīstību, jāprot vienoties, tad varēsim kopā daudz izdarīt.
A.Abzalons: – Mans satraukums, kāpēc jau šobrīd nestrādājam novadā? Vai problēma nav kompromisu meklējumos, komunikācijā? Un tā būs problēma – izkristalizēt vienu vīziju.
K.Purmalis: – Visu pagastu vīzijas būs jāsaliek kopā, vienā. Ir lietas, kas notiek, daudz kas labāk redzams no malas. Jāmeklē kopsaucēji, kā apvienot labo, kas katrā pagastā.
A.Lapsiņš: – Diemžēl sapratām, ka 21 trīs pagastu deputāts nespēs vienoties. Kā sāksim strādāt pēc vēlēšanām, viegli nebūs.
A.Abzalons: – Jāmācās ieklausīties otrā.
A.Lapsiņš: – Nevajag sevi un savu pašvaldību vērtēt augstāk, nenoniecināt citu paveikto. Visos sarakstos ir cilvēki no visiem pagastiem.
K.Purmalis: – Ir tradīcijas, veci aizvainojumi, no malas tomēr labāk redzams, kurp iet tālāk. Pagasti ir ļoti atšķirīgi.
Komentāri