Pagājušā gada nogalē laista klajā grāmata par Vidzemes Svētupi, kuras prezentācija notiks 22.janvārī Svētciema bibliotēkā plkst.15 un Pāles kultūras namā plkst.18, aģentūru LETA informēja Latvijas Kultūras akadēmijas sabiedrisko attiecību speciāliste Aija Lūse.
Grāmatas “Vidzemes Svētupe mītiskajā un reālajā kultūrtelpā” sastādītājs un zinātniskais redaktors ir Latvijas Kultūras akadēmijas profesors Juris Urtāns.
Izdevums ir zinātnisku rakstu un folkloras kopojuma krājums, kas tapis Latvijas Zinātnes Padomes atbalstītā projekta “Vidzemes Svētupe mītiskajā un reālajā kultūrtelpā”. Grāmatā publicēti projekta īstenotāju Rūtas Muktupāvelas, Jura Urtāna, Janīnas Kursītes, Sanda Laimes, Rasmas Noriņas un Ievas Vītolas zinātniskie raksti, kas sagatavoti, balstoties uz triju gadu garumā veikto pētījumu rezultātiem Svētupes krastos.
Svētupe ir 48 kilometrus gara upe, kas iztek no Dūņezera pie Limbažiem. Tā tek cauri mūsdienu Limbažu un Salacgrīvas novadiem. Lejtecē Svētupe sadalās – 4,4 kilometrus garā Jaunupe to savieno ar Salacas upi, savukārt vecā Svētupe pie Svētciema ietek Rīgas jūras līcī.
Grāmatas autori publikācijās lūkojuši atklāt Svētupes daudzpusīgo kultūrvēsturisko mantojumu, upes krastu iedzīvotāju dzīvesveidu, zināšanas, tostarp garīgās un materiālās mijattiecības ar hidroģeoloģisko objektu. Kultūrantropoloģe Muktupāvela pievērsusies teorētiskajiem lokālās identitātes un vietas piederības apziņas aspektiem, tēmas analīzei izmantojot Svētupes projekta lauka pētījuma materiālus. Kultūrvēsturnieks un arheologs Urtāns savā rakstā skaidrojis, vai agrākos laikos ir pastāvējis Svētupes ūdensceļš un, ja ir pastāvējis, kāda ir bijusi tā nozīmība.
Savukārt valodniece un folkloriste Kursīte pētījusi Svētupes lībiski latvisko māju nosaukumu semantiku, bet folklorists Laime analizējis tautas uzskatus par zemākajām mitoloģiskajām būtnēm Svētupes krastu folkloras vākumos. Vēsturniece un novadpētniece Noriņa uz bagātīgā seno fotoattēlu vākuma pamata vērtējusi Svētupes apkārtnes kultūrainavas vizuālās izmaiņas 20.gadsimta garumā, bet folkloriste Vītola apkopojusi ziņas par Svētupes krastu vietvārdiem un vietu folkloru.
Projekta īstenošanā iesaistījās arī Latvijas Kultūras akadēmijas Tradicionālās kultūras un folkloras studenti, piedaloties folkloras vākšanā un pierakstu atšifrēšanā, Svētupes krastu apsekošanā gan kājām pa upes krastiem, gan arī ar laivām un lidmašīnām. Studentes Digne Ūdre un Justīne Jaudzema krājumam sagatavojušas rakstu par Svētupes tiltiem un to vietu kultūrainavā.
Grāmatā iekļauts arī apjomīgs folkloras kopojums, kurā publicētas gan agrāk pierakstītās teikas un nostāsti par Svētupi un ap to, gan mūsdienās lauka pētījumos dokumentētās Svētupes krastu iedzīvotāju mutvārdu liecības.
Komentāri