Ceturtdiena, 2. oktobris
Vārda dienas: Zanda, Lāsma, Zandis

Izbraucienā ar velosipēdu

Druva
200806262343369128

Turpinot piedzīvot vasaru, draugu pulkā nolēmām doties izbraukumā ar velosipēdiem. Ideja likās saistoša, bet uzreiz jāsaka – ir vairāki bet…

Ceļam gatavi?

Lai arī cik komiski tas nešķistu, vispirms jāapdomā, vai no tiesas protat braukt ar divriteni, lai neiznāk līdzīga situācija, kā kādam no mūsu ceļojuma biedriem, kurš pēdējā mirklī attapa, ka uz riteņa pirmo un pēdējo reizi sēdējis sešu gadu vecumā. Protams, labā griba nav peļama, bet, lai dotos 30 kilometru braucienā, savi spēki jāizvērtē objektīvi. Jāpievērš uzmanība tam, lai velosipēdi būtu nevainojamā kārtībā. Protams, ir ne mazums iespēju tos arī iznomāt. Taču, ja ir vēlēšanās ceļojumā doties ar savu velosipēdu, lieku reizi jāapskata, vai tas ir kārtībā un nepieciešamības gadījumā jānovērš visi trūkumi vēl pirms došanās ceļā. Lai arī mūsu ceļojums nebija tāls, tomēr vīrieši bija nodrošinājušies ar nepieciešamākajiem instrumentiem un sastāvdaļām neatliekamam remontam. Tiesa, šoreiz izpalika jebkādas ķibeles un remontdarbi brauciena laikā.

Pirms doties ceļā, jāpadomā par ērtu apģērbu, apaviem un ne pārāk smagu ceļasomu, lai brīžos, kad pašiem paliek grūti, par lieku nastu nekalpotu vēl 30 kilogramu mugursoma. Galvenais ir labs garastāvoklis, jautra draugu kompānija un atvērta sirds piedzīvojumiem. Maršruta izvēle

Runājot par maršruta izvēli, jāsaka- visi ceļi vaļā. Atliek vien izlemt, kur un pa kādiem ceļiem ir vēlēšanās doties. Iespējas tik tiešām ir dažādas – braukt apkārt ezeram (piemēram, Burtnieka), doties tālākā izbraukumā pa līkumotajiem zemes ceļiem vai saplānot velomaršrutu, iekļaujot arī dažādus apskates objektus.

Arī tepat Cēsu rajonā ir daudz ainaviski skaistu vietu, kuras lieliski var aplūkot, ceļojot ar velosipēdu. Mēs nolēmām nelekt augstāk virs pašu spēkiem un ideju par velomaršruta Cēsis – Valmiera izbraukšanu šovasar nolēmām atmest.

Nospriedām, ka mēģināsim izbraukt tuvākas vietas. Iespējams, jau nākamajā vasarā dosimies tālākās Latvijas ārēs. Apskates objekti un velosipēdistu jociņi

Sēžoties uz riteņiem, visiem garastāvoklis bija teicams un apņemšanās liela. Diena bija nedaudz nomākusies, bet tas mums gāja pie sirds labāk nekā iespējamie +30 grādi.

Braucienu sākām Cēsīs, vispirms devāmies uz Sarkanajām klintīm jeb Raiskuma iezi. Tās atrodas uz Cēsu pilsētas un Raiskuma pagasta robežas, pie Gaujas vecupes, apmēram puskilometru augšpus Raiskuma kroga. Nedaudz atvelkot elpu, apskatījām arī nelielās klints alas. Tie, kas še nebija bijuši, iemūžināja atmiņas arī pāris fotogrāfijās un pabrīnījās par to, cik gan maz zina par tuvāko apkaimi.

Tālāk gar Gauju devāmies augšup līdz Kalēja alai. Caurbraucot skaistam priežu mežam, pārvarot nelielas koku saknes un aplūkojot stāvos Strīķupītes krastus. Lai tiktu līdz Kalēja alai, kas atrodas Raiskuma pagasta Strīķupes labajā krastā, jānobrauc krietns gabals. Olimpiskos rekordus ātrumbraukšanā uzstādīt necentāmies. Kādu, kuram kājas piekusa ātrāk, centāmies pagaidīt. Ceļu īsinājām ar dažādiem stāstiem par velobraucējiem. Es atminējos studiju biedru, kurš no Rīgas jaukā vasaras dienā nolēma doties mājup ar divriteni. Smieklīgākais, ka viņš dzīvoja Liepājā. Puisis no Rīgas izbrauca četros no rīta. Uz vakarpusi viņam pusdzīvam tēvs brauca pretim. Vairs neatceros, cik tālu, bet netālu no Liepājas viņa spēki bija izsīkuši pavisam. Un saule bija pārcepinājusi. Puisis vēl ilgi atminējās savu varoņdarbu, bet neatminu, ka šo pašu joku būtu vēlējies pastrādāt atkārtoti.

Izrādījās, ka daudzi no velobiedriem nebija bijuši arī Kalēja alās un ar interesi tās aplūkoja. Tā kā teju tālākais ceļojuma punkts bija sasniegts, nolēmām taisīt garāku atpūtu. Tuvākās stundas laikā uz nebēdu tika patukšotas līdzpaņemtās mugursomas un pūtinātas piekusušās kājas.

Atpakaļceļā devāmies gar Jāņarāmja apmetni, pāri Gaujai. Sāka rasināt lietus, bet drīz tas mitējās, īsti lietū samirkt nemaz nedabūjām. Tuvojoties Cēsīm, iebraucām vēl Ērgļu klintīs, kurās būts neskaitāmas reizes. Taču riteņa pavadībā pirmo reizi.

Ar pēdējiem spēkiem centāmies uzmīties stāvajā Cēsu pievārtes kalnā. Galamērķi sasniedzām visi.

Kopā bijām nobraukuši apmēram 30 kilometrus un, aktīvi atpūšoties, pavadījuši skaistu dienu.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ieriķu kopienai "kājas aug" bibliotēkā

03:00, 12. Sep, 2025

Ieriķu bibliotēka ir uzskatāma par vietu, kur sāka izveidoties kopienas aktīvo iedzīvotāju grupas iedīglis. Par […]

Tēva dienas ieskaņā dodas pārgājienā

03:00, 11. Sep, 2025
2

Tēva dienu atzīmēsim šo svētdien, 14. septembrī, bet jau aizvadītajā svētdienā ģimenes bija aicinātas uz […]

Iepazīst sociālajā jomā paveikto un nepieciešamo

03:00, 10. Sep, 2025
1

Tiekoties ar labklājības ministru Reini Uzulnieku, Cēsu novada sociālajā jomā iesaistītie apliecināja, ka iedzīvotājiem ir […]

Renovētajā ēkā top mūsdienīgs bērnudārzs

03:00, 9. Sep, 2025

Skaistu atdzimšanu piedzīvo 1882. gadā celtā ēka Cēsīs, Dārtas ielā 1. Tajā pēc rudens brīvlaika […]

Katru vasaru kāds stūrītis krāšņāks

03:00, 8. Sep, 2025
1

Turpinot tradīciju, arī šovasar augustā notika Vecpiebalgas apvienības pārvaldes konkurss “Sakoptākā sēta”. Vērtēšanas komisija – […]

Stāsts nav par skolas solu, bet vērtībām

03:00, 7. Sep, 2025
6

Šovasar par Ungurmuižu rakstīts vairākkārt. Ne kā arhitektūras pērli, kuru skatīt brauc Latvijas iedzīvotāji un […]

Tautas balss

Sludinājumi