Ja dārzā ir uzslieta stikla vai plēves siltumnīca, tad šis noteikti ir laiks, kad jādodas uz tirgu vai dēstu audzētavām, lai tiktu pie kvalitatīviem tomātu stādiņiem, kurus jau pēc pāris mēnešiem rotās sarkanu bumbuļu ķekari.
No viena tomāta, kas rūpīgi kopts – mēslots, laistīts – sezonā izdodas ievākt vairākus kilogramus ražas. Tagad šķirnes ir universālas, tas nozīmē, ka tomāti ir gan garšīgi ēšanai – salātos ar eļļu vai krējumu, gan tos var izmantot arī konservēšanai.
Lai uzzinātu, kā vispareizāk palīdzēt tomātam izaugt, “Druva” sazinājās ar „Āraišu” siltumnīcu vadītāju, dārzkopi Līgu Bondari, kura bija pārliecināta, ka arī šogad vismaz 15 tūkstoši Āraišos audzēto tomātu dēstu izaugs cēsnieku, valmieriešu, siguldiešu, arī madoniešu un pat jelgavnieku siltumnīcās, jo tie mazdārziņu īpašnieki, kuri reiz izvēlējušies Āraišos audzētos stādus, no tiem nemēdzot atteikties.
Kā pareizi ieaudzēt nopirkto dēstu, kā tam palīdzēt visas sezonas garumā, lai raža būtu laba un būtu ko vākt pat līdz vēlam rudenim?
“Man visbiežāk jautā, cik tālu vienu no otra tomātus stādīt, cik bieži laistīt, kā mēslot. Tad visiem stāstu to, ko zinu – vajadzētu tomātus stādīt vienu no otra apmēram 40 centimetru attālumā, lai stādiņš var elpot un augt. Laistīt iesaku ap pusdienas laiku, jo tad līdz vakaram mitrums ir izgarojis un ar lieko ūdeni pa nakti tomātam nav jāsadzīvo, tas nav vajadzīgs. Cilvēki domā, ka dienā siltumnīcā ļoti karsts, laista vakaros, lai it kā viss atžirgst, bet tomātam tā nav labākā palīdzība. Es saku – laistiet līdz diviem pēcpusdienā! Cik bieži? Nu, jāskatās pašiem. Lieks mitrums tomātiem nav vajadzīgs. Mēslojot tomātus, ir būtiski atcerēties, ka viens no svarīgākajiem ir kalcija nitrāts. Tas ierasti jādod klāt arī tad, ja tomātus mēslo ar kombinēto mēslojumu, kas paredzēts dārzeņiem. Tieši kalcija nitrāts pasargā tomātus no puves, kas diemžēl parādās gatavajiem bumbuļiem. Kalcija nitrāts jāuzber jau tomātu ziedēšanas laikā,” padomā dalījās Līga Bondare un vēl paskaidroja, ka tomāts būs spēcīgāks un ķekaru vairāk, ja tam tomēr ļaus augt ar vienu galotni, regulāri izlaužot padusītes, kas atņem stādam spēku, bet, ja gribas ļoti lielus bumbuļus, tad laikā, kad ķekarā tomātiņi vēl zirņa lielumā, tos var paretināt, atstājot piecas līdz septiņas kvalitatīvas ogas.
“Vēl cilvēkiem iegājies prasīt zemās šķirnes. Cilvēki izlasa, ka tomāts aug augstāks par diviem metriem, un domā, ka viņu siltumnīcai tāds neder. Bažām nav pamata, jo arī lielo tomātu galotni var droši lauzt, ķekari tikai pieņemsies spēkā. Tādu zemo šķirņu patiesībā vairs nemaz nav. Mums vienīgā ir ‘Marmande’ – vidēji augsti tomātiņi, bet citādi katru gadu stādām arvien jaunas šķirnes, un neviena nepieviļ. Cerams, ka arī pircējiem mūsu tomāti garšo. Ja negaršotu, tad pavasaros stādus neprasītu,
bet labi pērk arī šogad. Pati iecienītākā mūsu šķirne šopavasar ir ‘Rally’. Vēl iepatikušies tomāti, kuriem augļi kā mazas, saldas ogas, lai varētu ieiet dārzā, noraut un iemest mutē,” stāstīja Līga Bondare un novēlēja izdošanos visiem mazdārziņu īpašniekiem un uzņēmīgiem cilvēkiem, kuri šogad paši centīsies tikt pie savu tomātu ražas.
Ja jums praktiski jautājumi par dārza kopšanu, ierīkošanu, stādu audzēšanu vai citi, rakstīt „Druvas” redakcijai Cēsis, Gaujas iela 8, LV – 4100, vai pa e-pastu : ilze @druva.apollo.lv. Var zvanīt pa tālruni 64161902.
Komentāri