
Kādu igaunieti, Rakveres pilsētas oficiālās delegācijas, kas viesojās Cēsīs, pārstāvi, visvairāk
pārsteidza Cēsu Izstāžu namā ieraudzīts klavesīns.
Viņa tūlīt padomāja, ka arī Cēsīs ir mūziķi, kuri zina un prot spēlēt renesanses laika mūziku. Igauniete lūdza viņu iepazīstināt ar klavesīna spēlētāju, viņai šķita, ka Cēsīs tādējādi atradīs radnieciskas mākslinieciskas dvēseles.
Tas bija pirms pusotra gada – oficiālajās` sarunās starp divu pilsētu pašvaldībām. Pagājušās nedēļas nogalē no pašiem Igaunijas ziemeļiem, kur atrodas Rakvere, pēc piecu stundu brauciena Cēsīs ieradās
autobuss rakveriešu. Tie bija
bērni, viņu vecāki un pedagogi no privātās
baleta un
mūzikas
novirziena skolas,
pieaugušie – vēsturisko deju ansamblis, kā arī skolas direktore, pilsētas domes deputāte Anne Nogu.
Viņi bija gatavi ne tikai uzstāties cēsnieku ģimenēm koncertā
“Renesanses pasaulē”, bet arī iemīlēties
Cēsīs.
Tieši tā arī notika, jo tāla ceļa braucēji sestdienas vakarā tika laipni sagaidīti, svētdienas rītā iepazīstināti ar vecpilsētu un parkiem rudens lapu zeltā, bet pēcpusdienā paši cēsnieki ar bērniem kuplā skaitā sanāca uz koncertu, lai noklausītos Rakveres senās mūzikas ansambļa “Mūzikas ziediņi” un vēsturisko deju grupas priekšnesumos. Koncertnams valodas ziņā bija kā Bābeles tornis – priekšnesumos skanēja itāļu, latīņu, vācu
valoda, priekšnesumu pieteikumos un vēlāk saviesīgās sarunās latviešu, igauņu, angļu un krievu valoda. Uz viena viļņa kā mājiniekiem, tā viesiem
skanēja priecīgas satikšanās
un nākotnes plānu valoda.
Koncerta rīkotāja, mūziķe, Cēsu domes deputāte
Lelde Krastiņa uzklausīja Igaunijas viesu sirsnīgus aicinājumus atkārtoti uzstāties Rakverē, līdzi aicinot audzēkņus no mūzikas vidusskolas. Savukārt igauņi laipni pieņēma uzaicinājumu ar savu kori pavasarī ierasties, kad Cēsīs tiks atzīmēta latviešu koru mūzikas pamatlicēja, tautas dziesmu vācēja Jāņa Cimzes 200 gade. Igauņi arī aizsapņojās, kā viņu baleta trupa ar skolotāju Jāni Garanci priekšgalā nākamvasar varētu uzstāties uz Vidzemes koncertzāles “Cēsis” skatuves un lūdza aizlikt labu vārdu pašvaldībā, lai arī kāds no rakveriešiem varētu klātienē noskatīties Cēsīs uzceltās koncertzāles atklāšanas koncertu. Īpaši tajā bija ieinteresēts Rakveres Kultūras centra direktors Keio Sommelts. Savukārt Anne Nogu, kultūras politikas ietekmētāja Rakveres domē, izrādīja lielu interesi iepazīties ar vēsturisko filmu ikgadējā festivāla Cēsīs rīkotājiem, kuri pasaulē pazīstamas filmas par viduslaikiem vasarās izrāda viduslaiku pilsdrupās. Arī Rakverē ir
pils, tiesa tā ir privātīpašums, taču deputāte spriež, ka īpašniekus varētu ieinteresēt arī igauņu pilī rādīt viduslaiku filmas. Viduslaiku svētki Igaunijas viduslaiku pilsētās jau ir cieņā.
“Mani visvairāk aizkustināja, ka igauņi pirms braukšanas uz Cēsīm bija cepuši torti, ka visu nedēļu ansambļa “Mūzikas ziediņi” bērni
bija rūpīgi gatavojušies koncertam,” pēc viesu pavadīšanas sacīja
ikgadējā, starptautiskā klavesīnmūzikas festivāla ”Galantais klavesīns” rīkotāja Lelde Krastiņa un laimīga piebilda: “Un kā mūsu bērni par priekšnesumiem aplaudē-
ja!”
Mairita Kaņepe
Komentāri