Pirmdiena, 6. oktobris
Vārda dienas: Monika, Zilgma, Zilga

Iespējams, mākslas sensācija

Druva

Cēsu vēstures un mākslas muzeja darbinieki, pārskatot muzeja gleznu krājumu, izstādei „Ziemas dārzs” izvēlējušies arī nelielu

ziemas ainavu, par kuras autoru līdz šim nekas nebija zināms.

Izstāžu nama gaismās un

mākslinieku klātbūtnē dzimusi sensacionāla doma – gleznas autors, ļoti iespējams, ir Irbīte,

Latvijas starpkaru periodā populārais, talantīgais

mākslinieks Voldemārs Irbe.

Māksliniece Laila Balode, kura pētījusi mākslinieka rokrakstu, muzeja fondos glabātajā nezināmā autora darbā – uz melna fona meistarīgi uzgleznotajā nomaļajā ainavā, atrod daudz līdzību. Taču droši apgalvot par negaidīti atklājušos autorību varēs tikai tad, ja notiks

ekspertīze. Pieturas punkti ir arī kartona otrā pusē uzrakstīts gada skaitlis – 1937. Tajā gadā zīmējumu viena kundze dāvinājusi otrai.

Irbīte bija pirmais gleznotājs Latvijā, kurš nopietni pievērsās pasteļglezniecībai.

Galvenokārt

gleznojis ainavas,

pilsētas nomaļu skatus, arī portretus. Viņa darbiem raksturīgs ekspresīvs kompozīcijas un krāsu risinājums.

Irbīte radījis dažāda lieluma darbus, arī tikai 3×4 cm lielus. Visu

viņš atdevis par dažiem santīmiem, „ko kungiem nebūtu žēl”, vai arī gluži par velti. Tāpēc to, cik darbu

Irbīte uzgleznojis, nav iespējams pateikt. mākslinieks gleznojis tikai uz melna papīra, kas ļāvis izcelties spožajiem krāsu akcentiem. Viņš izmantojis arī melno jumta papi un smilšpapīru.

Sabiedrībā Irbīte bija

populārs ar savu ekscentrisko izskatu un uzvedību. Par viņu stāsta, kā par cilvēku ar garu, neķemmētu bārdu un matiem,

vienmēr staigājam basām kājām, arī ziemā. Viņam vienmēr mugurā

bijis

mētelim līdzīgs apģērba gabals ar daudzām kabatām. Viņš uzturējies

ielas malā, zīmējot ar

paštaisītajiem krītiņiem, sēžot kājas zem sevis sakrustojis. Irbītis apgalvojis: „Ja kājas ir basas un aukstas, tad galva ātrāk strādā.“ Noskrandušais Irbīte gleznojis milzīgos ātrumos un apjomos.

Par Voldemāru Irbi saglabājies

maz faktu, vairāk leģendas un nostāsti. Mākslinieks

20.-30.gadu Rīgā bijis neatņemama pilsētas ainavas sastāvdaļa. Brīvības ielā pie Dailes teātra redzama skulptūra, kas par to atgādina.

Cēsu Vēstures un mākslas muzejā jau ir viena Irbītes glezna.

Mairita Kaņepe

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Muzejs glabā dzīvesstāstus, kas dod spēku

03:00, 14. Sep, 2025

Uz Melānijas Vanagas muzeju kādreizējā Doles, Rencēnu un jau savulaik arī Amatas pamatskolā sabrauca daudzi. […]

Pagasts bez centralizētā siltuma nepaliks

03:00, 13. Sep, 2025

Rudens sākums ir laiks, kad Cēsu novada apvienību pārvaldes cītīgi gatavojas apkures sezonai, lai tā […]

Ieriķu kopienai "kājas aug" bibliotēkā

03:00, 12. Sep, 2025

Ieriķu bibliotēka ir uzskatāma par vietu, kur sāka izveidoties kopienas aktīvo iedzīvotāju grupas iedīglis. Par […]

Tēva dienas ieskaņā dodas pārgājienā

03:00, 11. Sep, 2025
2

Tēva dienu atzīmēsim šo svētdien, 14. septembrī, bet jau aizvadītajā svētdienā ģimenes bija aicinātas uz […]

Iepazīst sociālajā jomā paveikto un nepieciešamo

03:00, 10. Sep, 2025
1

Tiekoties ar labklājības ministru Reini Uzulnieku, Cēsu novada sociālajā jomā iesaistītie apliecināja, ka iedzīvotājiem ir […]

Renovētajā ēkā top mūsdienīgs bērnudārzs

03:00, 9. Sep, 2025

Skaistu atdzimšanu piedzīvo 1882. gadā celtā ēka Cēsīs, Dārtas ielā 1. Tajā pēc rudens brīvlaika […]

Tautas balss

Sludinājumi