
Vasaras arheoloģijas ekspedīcijas Cēsīs dalībniece Ieva Rožukalne ir videi draudzīga, citiem vārdiem sakot, zaļā dzīves veida piekritēja. Būdama rīdziniece, bet kārtējo vasaru aizvadot Cēsīs, viņa uzņēmusies vēl kādu pienākumu – uz pilsētas svētkiem Cēsīs sapulcināt videi draudzīgus saimniekus, uzņēmējus un māksliniekus, kuri Pils laukumā veidotu mini pilsētiņu „Dzīvo zaļi”.
„Strādājot Vides aizsardzības klubā, esmu iepazinusies ar bioloģiskajiem lauksaimniekiem. Viņus tad arī 19. jūlijā aicināju Cēsīs veidot zaļo tirdziņu, pārdodot ekoloģiski tīrus dārzeņus, piena produktus, tējas un medu. Tas būs līdzīgi kā zaļajā tirdziņā Vecrīgā, Alberta laukumā. Tirdziņā būs arī ēdieni – uzkodas no eko virtuves un no televīzijas raidījumiem pazīstamā pavāra Mārtiņa Sirmā meistarstiķi – šoreiz zivis ar ziediem,” ieceres izklāstīja I.Rožukalne. „Pagājušajā ziemā atklāju uzņēmumu „Treijdeviņi”, kur gatavo ziepes no dabas ņemtiem materiāliem pēc pašu izstrādātas tehnoloģijas. Meitenes solījās piedalīties Cēsu tirdziņā. Esmu pieradusi ikdienā atteikties no sadzīves ķīmijas, kur vien tas iespējams, izvēlēties
ķermeņa
kopšanas
līdzekļus un kosmētiku pēc iespējas ar videi draudzīgāku sastāvu. Arī šādas preces būs zaļajā tirdziņā. Īpaši būs domāts par videi draudzīgu iesaiņojumu. Varēs nopirkt audumu maisiņus. Tie ir ļoti parocīgi. Vienmēr šādu maisiņu nēsāju līdzi, un veikalos atsakos iepirkumu ielikšanai ņemt plastmasas maisiņu.”
I.Rožukalne, rēķinoties ar to, ka pilsētas svētki ir masu pasākums, tirdziņu apmeklēs un priekšnesumus – Ievas Akurāteres un Haralda Sīmaņa uzstāšanos, masku darbnīcu un marionešu teātri – gribēs noskatīties daudzi, ir norūpējusies, kā tiks uzturēta kārtība: „Tās ir šausmas, ko reizēm nākas redzēt pēc svētkiem – ar atkritumiem piemētātas ielas un zālāji. Eko laukumā tā nevajadzētu būt.”
Vides aizsardzības klubs šogad atskatās uz 21 darbības gadu. 80. gadu beigās tā bija ne tikai kustība par tīru, nepiesārņotu vidi, bet zināmā mērā arī politiska – par Latvijas neatkarību. Tagad Vides aizsardzības klubs ne tikai popularizē zaļo domāšanu, bet arī juridiskā ceļā novērš nelikumības dabas aizsardzībā. Klubs izveidojis Zaļo telefonu palīdzības zvaniem, lai ikviens, kurš norūpējies par dabu un pamanījis piesārņojumu, varētu saņemt padomu, kā rīkoties, lai to novērstu. „Daudzkārt esam zvanītājiem palīdzējuši ar padomu, ko tālāk darīt – vērsties pašvaldībā, ziņot kādai citai instancei vai rīkot sabiedrisku akciju, vācot iedzīvotāju parakstus. Vides aizsardzības kluba Zaļo telefonu reklamēsim arī Cēsīs, ” pastāstīja I. Rožukalne.
I.Rožukalne domā, ka zaļajam dzīves veidam pievērsties nav nemaz tik sarežģīti, jo nav jābūt radikālam. „Man īpašu rituālu nav, bet šo to esmu pieradusi darīt, piemēram, izmantot tikai saudzējošu veļas pulveri un nebērt to veļas mašīnā ar kaudzi. Veļa nekļūst tīrāka no iebērtā daudzuma. Pietiek ar mazumiņu. Toties notekūdeņi netiek tā piesārņoti ar ķīmiju. Es atbalstu aicinājumu – nemazgāsim jūru, jo tieši jūrā galu galā nonāk piesārņojums. Par to sabiedrībai jāatgādina. Ne velti septembrī 20. gadu Vides aizsardzības klubs rīkos lūgšanu pie Baltijas jūras.”
Komentāri