
Cēsu viduslaiku pils dārzā ikvienam apmeklētājam ir iespēja izjust vēsturisko auru kopā ar seno amatu meistariem kalves ēkā, izaicināt savu spēku, prātu un veiklību spēļu laukumā un iepazīties ar viduslaiku virtuves dārzu. Kalves teritorijā darbojas divi amatnieki – rotkalis Daumants Kalniņš un kaula un raga apstrādes meistars Viesturs Āboltiņš. “Piedāvājums stāstīt par govs raga apstrādi pašam likās izaicinošs, tāpēc ķēros klāt. Šo to atklāju, šo to atradu. Kaut arī man bija maz šādu priekšmetu, cilvēkiem interesēja. Man tas patika, un šī mijiedarbība radīja motivāciju turpināt darboties,” par pirmsākumiem kaula un raga apstrādē stāsta Viesturs. Viduslaikos kauls, rags un briežrags bija tāda kā plastmasa, proti, pildīja to pašu funkciju, ko mūsdienās plastmasa, kuru iespējams sastapt daudzviet sadzīvē. Meistars Viesturs stāsta, ka apmeklētājus visvairāk interesē mazas lietiņas, bet pašu saista kaulu ķemmītes izgatavošana, jo tas ir darbietilpīgs process, pieprasa lielu atdevi, koncentrēšanos un parāda kaula un raga apstrādes profesionālo meistarību. Aiz katra rokām veidotā priekšmeta, kurš sastopams kaulu un ragu meistara darbnīcā, slēpjas vēstījums. Viesturs Āboltiņš stāsta: “Līdz šim neesmu apmeklētājiem devis iespēju pašu rokām kaut ko izveidot, bet ir ideja turpmāk piedāvāt veidot kaulu rūceni, kas ir populāra un ar naža palīdzību viegli izgatavojama rotaļlieta.” Kaula un raga apstrāde labi sader ar rotkaļa amatu, jo senie latgaļi pie rotām, krūšu važiņām vai vainagpušķa pievienoja ne tikai metāla elementus, bet arī kaula un briežraga piekariņus.

* AIZRAUTĪGAS NODARBES. Spēļu meistare Liene Pauga atzīst, ka caur spēlēm var iepazīt vēsturi un apmeklētāji to dara ar azartu. Foto: MĀRIS BUHOLCS
Spēļu meistare Liene Pauga stāsta par viduslaiku spēlēm, kurām iedvesmas avots ir Pītera Brēgela glezna “Bērnu spēles”. Šajā gleznā iekļauts nedaudz vairāk par 80 nodarbēm. Pils dārza apmeklētājiem caur aktivitātēm tiek dota iespēja iepazīt vēsturi. Spēļu iedvesmoti, cilvēki interesējas par dažādiem notikumiem, rodas plašāki priekšstati par viduslaikiem. “Apmeklētājiem ir iespēja spēlēt dažādas bumbiņu spēles, cīnīties ar maisiem uz baļķa, staigāt ar ķekatām, spēlēt putna ķeršanu, akmentiņu mešanu pa vairodziņiem, kā arī senseno spēli “Dzirnaviņas”, kas patīk visiem. Piedāvājam arī pielaikot bruņas, kuras veidotas kā precīzs atdarinājums šeit pat Cēsu pilī atrastajām, un iejusties bruņinieka lomā, kā arī daudzas citas aizraujošas rotaļas, kurās nepieciešama veiklība, spēks un atjautība,” tā par spēļu laukuma iespējām stāsta meistare. “Promejot daudzi apmeklētāji saka, ka šādas spēles vēlas īstenot arī mājās. Ģimenes pat savā starpā rīko sacensības, kurš ātrāk atradīs gleznas fragmentus, un nereti iekrīt azartā. Apmeklējot pili, šīm spēlēm jāieplāno papildu laiks,” teic Liene Pauga un atzīst, ka pašam izmēģināt spēles ir citādi, nekā par tām lasīt grāmatās vai skatīties attēlos.

* SENDIENU PLASTMASA. Kaula un raga apstrādes meistars Viesturs Āboltiņš stāsta, ka viduslaikos kauls, rags un briežrags pildīja to pašu funkciju, ko mūsdienās plastmasa. Foto: MĀRIS BUHOLCS
“Arheoloģisko izrakumu laikā Cēsu pils dārza mitrajā kultūrslānī tika atrasti dažādu augu putekšņi un sēklas, tādēļ zinātnieki varēja noteikt, ka Cēsīs audzēti rāceņi, kaņepes, kas citur nebija pieejamas,” stāsta viduslaiku pils speciālists Alens Opoļskis. Mūsdienās viduslaiku pils dārznieks Alberts (Vilnis Ulnicāns) Cēsu pils dārzā audzē garšaugus, dārzeņus un ārstniecības augus. “Šobrīd ir dārza tapšanas laiks, ir iesēti burkāni, rāceņi, kas bija viduslaiku pamatēdiens. Kopumā dārzā ir vairāk nekā 30 dažādas dārzeņu un citu augu šķirnes,” papildina Alberts. Pils dārzs tiek apsaimniekots pēc viduslaiku metodēm, respektīvi, izmantojot viduslaiku darbarīkus, veidojot kompostu, kuru vēlāk izmanto kā organisko mēslojumu. Viduslaiku pils speciālists Alens Opoļskis stāsta, ka iekoptajā dārziņā darbojas arī Līga Eglīte, kura vairāk zina par ārstniecības augu īpašībām un to izmantošanu viduslaikos. Līga rīko botāniskas ekskursijas viduslaiku pils teritorijā, stāstot ne tikai to, kas aug pils dārzā, bet arī gar tās mūriem un visā pils teritorijā.
Komentāri