Ceturtdiena, 2. oktobris
Vārda dienas: Zanda, Lāsma, Zandis

Iepazīstot mainās priekšstati

Druva

Cēsniece Elga Prauliņa Latvijas Kultūras akadēmijā studē kultūras teoriju un vadību. Pārstāvot Latvijas jauniešu nevalstisko organizāciju „YMKA”, viņa piedalījās starptautiskā jauniešu konferencē Gruzijā, Tbilisi.

Konferencē, ko rīkoja Gruzijas organizācija ERTOBA, astoņu valstu nevalstisko organizāciju jaunieši diskutēja par vardarbību, īpaši pret bērniem un jauniešiem. Pasākumā piedalījās Polijas, Ukrainas, Turcijas, Armēnijas, Azerbaidžānas, kā arī citu valstu jaunieši.

Elga atzīst, ka vērtīgas bijušas diskusijas par fizisko un psiholoģisko vardarbību skolā, ģimenē un vienaudžu vidū, kā arī iespējamajiem risinājumiem, lai vardarbība mazinātos. Vēl lielāka vērtība bijusi iespējai iepazīt Gruzijas kultūru, iedzīvotājus, kā arī jauniešus no tik dažādajām valstīm.

„Līdz šim par Aizkaukāza valstīm, arī Gruziju, man bija miglains priekšstats. Kad satiec cilvēkus no šīs puses, parunājies par dzīvi, tikumiem, tad mainās priekšstati,” vērtē Elga.

Nedēļu dzīvojot Gruzijā, jauniete to izjutusi kā pretrunīgu valsti. Smejot Elga neslēpj, ka Gruzija atklājusies daudz: „civilizētāka, nekā biju domājusi. Man šķita, ka būs trakāk. Dzīvojām vecpilsētā. Tur lielākā daļa māju izskatās uz sabrukšanas robežas. Tās agrāk bijušas ļoti skaistas, lielākoties koka, ar izcakinātiem balkoniņiem. Skaistas, bet ļoti sliktā stāvoklī. Cilvēki tādās dzīvo. Tai pašā laikā daudzās no ārpuses briesmīgajās mājās dzīvokļi ir iekārtoti moderni. Bijām ciemos pie Gruzijā dzīvojošiem poļu jauniešiem, un arī viņu māja no ārpuses nav pievilcīga, taču dzīvoklī eiroremonts”.

Elga stāsta, ka nevar nemanīt pilsoņu kara sekas. Demonstrācijas pie valdības ēkas nācies redzēt pašai. Vēl aizvien notiek protesti, lielākoties pret Saakašvili, ko tauta ievēlējusi, cerot uz pozitīvām pārmaiņām. Taču tagad liela daļa iedzīvotāju uzskata, ka politiķis uzurpējis varu, un tādēļ atkal notiek protesti: „Iespējams, tas ir mentalitātes jautājums. Visas Kaukāza valstis ir temperamentīgas, ja salīdzina ar mums. Arī dejot Kaukāza vīrieši nav spiežami. Ballītēs drīzāk dejos paši un meitenes noskatīsies, bet pie mums ir pretēji…”

Par politiskiem jautājumiem jaunieši nav runājuši. Vienīgi Armēnijas pārstāvji, neslēpjot asaras, stāstījuši par cilvēku apspiešanu viņu valstī. Armēņu puiši uz konferenci ieradušies vēlāk – šķērsot robežu nav bijis droši, jo pastāvējusi iespēja, ka no valsts viņi gan izkļūs, bet nevarēs tajā atgriezties.

Gruzijā vērojama uzkrītoša politiska vēlēšanās iestāties ES. Lielākoties visur, kur plīvojis Gruzijas, blakus bijis arī ES karogs. „Cilvēki, iespējams, tam pat būtu gatavi, taču Gruzijai kopumā vēl daudz kas paveicams, lai tā varētu būt ES dalībvalsts,” uzskata Elga.

Tomēr jauniete atzīst, ka, tāpat kā Rīga nav visa Latvija, arī Tbilisi nav visa Gruzija. Dzīves līmenis un attīstība valstī ir atšķirīga. Pastaigājoties pa pilsētu, trīs ceturtdaļas satikto bijuši vīrieši, kuri sēdējuši mašīnās, pīpējuši, spēlējuši kārtis.

„Bezdarbs valstī ir gandrīz seši procenti, vidējā darba samaksa apmēram Ls 40 mēnesī, bet mašīnas uz ielām ne sliktākas kā Rīgā. Sievietes sapucējušās kā rīdzinieces, ievērojot pēdējās modes tendences, uz augstiem papēžiem. Konferencē satiktajiem Kaukāza valstu jauniešiem tādi portatīvie datori un mobilie telefoni, kādus pat reklāmās neesmu redzējusi. Tas bija liels pārsteigums. Protams, tā ir neliela pārstāvniecība, bet kaut ko tas parāda.

Pārtikas cenas veikalos tādas pašas kā pie mums. Redzēju arī „Selgas” cepumus, Tbilisi dzīvojošie poļi teica, ka nopērkami ir daudz un dažādi Baltijas valstīs ražoti pārtikas produkti. Gruzija pati pārtiku ražo maz. Bija pat grūti kaut ko īpašu atvest uz Latviju. Protams, ir Gruzijas vīns. Arī rieksti ļoti lēti,” salīdzina Elga.

Daudzi stereotipi lauzti, tomēr daļa apstiprinājusies. Turcijas un Azerbaidžānas jaunieši apstiprinājuši, ka šajās musulmaņu valstīs vīrieši ģimenēs ir galvenie, nereti sit sievas. Liels pārsteigums bijis, ka šajās valstīs aizvien 30 procenti laulību tiek noslēgti pret bērna gribu.

Tai pašā laikā atklājusies šo valstu iedzīvotāju lielā reliģiozitāte. „Redzējām kāzu gājienu, un puisis no Azerbaidžānas man vaicāja, kā Latvijā notiek laulības, vai cilvēki dodas uz baznīcu. Viņš bija ļoti pārsteigts, ka varam precēties kaut desmit reizes. Tajā mirklī sajutos kā izvirtušas Eiropas valsts pārstāve, jo viņš apgalvoja, ka viņa dzimtenē precēties var tikai reizi mūžā.

Gruzijā dominē pareizticība, gruzīni ir ļoti reliģiozi. Nevar salīdzināt ar latviešiem. Sestdienā apskatījām vairākas baznīcas. Tās pārpildītas, un liela daļa apmeklētāju jaunieši. Gājām pa Tbilisi vecpilsētu garām kādai baznīcai, pretī nāca stilīgi desmitgadīgi puišeļi. Pie baznīcas viņi apstājās un pārkrustījās. Pārsteidzoši. Tomēr viņiem ir citas tradīcijas. Baznīcā, tāpat kā teātrī vai operā, viņi neizslēdz telefonus, sazvanās, raksta īsziņas. Arī kopā būšana baznīcā vairāk līdzinājās tusiņam – cilvēki staigāja šurpu turpu, sarunājās,” atceras Elga.

Viens no priekšstatiem par šo zemi, kas apstiprinājies, bijis par trauksmaino un grūti izprotamo satiksmes kustību. Elga pilsētā pamanījusi tikai dažus luksoforus, arī gājēju pārejas bijušas retums. Tā kā kājāmgājēji nav respektēti, atlicis vien censties pārskriet ielai, cerot uz labāko. Tomēr, par spīti haosam uz ielām un intensīvajai satiksmei, nav redzēta neviena avārija.

Saglabājies arī vēl kāds stereotips – par gruzīnu vīriešu kaislību uz gaišmatainām meitenēm. Gaišmate Elga neslēpj, ka jārēķinās ar milzīgu uzmanību: „Man šķita, ir klišejiski domāt, ka tā patiešām būs. Galu galā viņi taču ir jau redzējuši daudz ko. Tomēr patiešām – 80 procenti cilvēku uz ielas, nenovēršot acis, skatījās tikai tādēļ vien, ka man ir gaiši mati.”

Bīstamas situācijas nav gadījušās, taču savādas gan. Lai gan Elga viena uz ielas izgājusi tikai divreiz, turklāt netālu no mītnes vietas, uzreiz vīrieši nākuši klāt un sākuši sarunu. Taču sarunāties iespējams tikai krieviski, jo reti kurš mācējis angļu vai vācu valodu.

Elgas izjūtas par Gruziju un satiktajiem cilvēkiem ir daudzveidīgas. Domājot par uzzināto un redzēto, viņa atzīst, ka šo valsti ir grūti raksturot – tā ir pārāk pretrunīga, tādēļ jāiepazīst katram pašam. Bet tā ir ļoti skaista un neparasta zeme, kuru noteikti vērts apmeklēt.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ieriķu kopienai "kājas aug" bibliotēkā

03:00, 12. Sep, 2025

Ieriķu bibliotēka ir uzskatāma par vietu, kur sāka izveidoties kopienas aktīvo iedzīvotāju grupas iedīglis. Par […]

Tēva dienas ieskaņā dodas pārgājienā

03:00, 11. Sep, 2025
2

Tēva dienu atzīmēsim šo svētdien, 14. septembrī, bet jau aizvadītajā svētdienā ģimenes bija aicinātas uz […]

Iepazīst sociālajā jomā paveikto un nepieciešamo

03:00, 10. Sep, 2025
1

Tiekoties ar labklājības ministru Reini Uzulnieku, Cēsu novada sociālajā jomā iesaistītie apliecināja, ka iedzīvotājiem ir […]

Renovētajā ēkā top mūsdienīgs bērnudārzs

03:00, 9. Sep, 2025

Skaistu atdzimšanu piedzīvo 1882. gadā celtā ēka Cēsīs, Dārtas ielā 1. Tajā pēc rudens brīvlaika […]

Katru vasaru kāds stūrītis krāšņāks

03:00, 8. Sep, 2025
1

Turpinot tradīciju, arī šovasar augustā notika Vecpiebalgas apvienības pārvaldes konkurss “Sakoptākā sēta”. Vērtēšanas komisija – […]

Stāsts nav par skolas solu, bet vērtībām

03:00, 7. Sep, 2025
6

Šovasar par Ungurmuižu rakstīts vairākkārt. Ne kā arhitektūras pērli, kuru skatīt brauc Latvijas iedzīvotāji un […]

Tautas balss

Sludinājumi