Saistībā ar Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) ieceri īstenot kontrolēto dedzināšanu iedzīvotājiem visvairāk bažu ir par to, ka pēc tam neviens par padarīto neuzņemsies atbildību.
Šādu satraukumu iedzīvotāji pauduši DAP rīkotajā sanāksmē par kontrolētās dedzināšanas ieceri, aģentūru LETA informēja DAP sabiedrisko attiecību speciāliste Rita Jakovļeva.
Uz sanāksmi atnākušajiem paskaidrots, ka projektu īsteno DAP, un tas notiks pārvaldes apsaimniekotajos mežos, kas nozīmē, ka DAP uzņemsies pilnu atbildību par dabas liegumā īstenotajiem pasākumiem un to ietekmi uz apkārt esošajiem mežiem ne tikai šodien, bet arī nākotnē.
Tāpat iedzīvotājiem joprojām ir neskaidrības par platībām, kādās tiks īstenota kontrolētā dedzināšana. Sanāksmes organizatori skaidrojuši, ka projekta laikā paredzēts kontrolēti dedzināt meža zemsedzi – uz zemes esošās sūnas 1,5 un 1,3 hektāru nogabalos.
Visbiežāk uzdotie jautājumi pasākuma laikā bijuši par vietas izvēli, par pašu projektu, kā arī par iespēju veikt pētījumus teritorijās, kas nekontrolēti izdeg katru gadu, nevis speciāli īstenot šādu projektu.
Projekta meža biotopu eksperts Viesturs Lārmanis skaidrojis, ka Lenčupes dabas liegums ir piemērotākā teritorija kontrolētai meža zemsedzes dedzināšanai Gaujas Nacionālajā parkā. Teritorijā ir vairākas vecu vai dabīgu boreālu mežu platības, kuras atrodas starp jaunākām, stādītām priežu audzēm. Veicot zemsedzes dedzināšanu tieši šajās stādītajās audzēs, tiek nodrošināta plašāka vienlaidus telpa sugām, kuras ir atkarīgas no sausiem priežu mežiem.
Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes Zooloģijas un dzīvnieku ekoloģijas katedras asociētais profesors Jānis Priednieks noraidījis bažas, ka dedzinātajās vietās nekontrolēti izplatīsies dažādi kaitēkļi. Degumos gan Slīteres Nacionālajā parkā, gan Ķemeru nacionālajā parkā Bioloģijas fakultātes mācībspēks un studenti, veicot pētījumus, nav konstatējuši nekontrolētu kaitēkļu izplatību ārpus deguma teritorijām un tajās. Vietās, kurās novērota augsta kukaiņu koncentrācija, pulcējas arī putni, it sevišķi dzeņi.
Profesors arī skaidrojis, ka nevar veikt speciālus pētījumus nekontrolētās deguma vietās, jo parasti šādi ugunsgrēki izceļas saimnieciskajos mežos, kuros tiek likvidētas meža ugunsgrēku sekas, izņemta mirusī koksne, labākajā gadījumā atstājot bioloģiskos kokus. Kā arī teritorijās pirms deguma nav notikusi priekšizpēte, kas neļauj jebkādā veidā analizēt konstatētos rezultātus. Turklāt šis nebūšot arī eksperiments. Eiropas vadošie meža zinātnieki, ekologi un biologi ir plaši pētījuši uguns ietekmi uz mežu un izmanto metodi īpaši aizsargājamās dabas teritorijās kā vienkāršāko biotopa apsaimniekošanas metodi. Daudz ko iespējams modelēt un imitēt, bet labākas metodes, kā uzturēt un aizsargāt siliem raksturīgo ekosistēmu, tostarp balto ķērpju klāju, nepastāv, skaidrojis Priednieks.
Lai gan ir izskanējis, ka laikapstākļu dēļ dedzināšana šogad varētu nenotikt, Jakovļeva skaidroja, ka lēmums ir jāpieņem projekta komandai, izvērtējot gan laikapstākļus, gan Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, gan arī sabiedrības viedokli.
Kā ziņots, veicot mežu kontrolētu dedzināšanu Gaujas Nacionālā parka teritorijā, DAP iecerējusi uzlabot dabas daudzveidību aizsargājamajā teritorijā, taču pret šādu rīcību iebilst iedzīvotāji, kuriem izdevies savākt aptuveni 800 domubiedru parakstu.
Projektā “Meža biotopu atjaunošana Gaujas Nacionālajā parkā” dedzināšanai paredzētā teritorija ir cilvēku veidots, skrajš priežu mežs ar līdzīga vecuma un auguma kokiem, kur zemi klāj sūnas un mētras. Kā skaidroja meža ekoloģijas speciālists Viesturs Lārmanis, šāda meža struktūra nav dabiska un, lai šī vide spētu funkcionēt pilnvērtīgi, to nepieciešams “uzlabot”. Dedzinot mežu, tiktu radīta daudzveidīgāka vide – mirusi un degusi koksne kļūtu par mājvietu daudzām kukaiņu sugām, kas savukārt kā barība pievilinātu putnus.
Dedzināšanu plānots veikt divos 1,5 un 1,3 hektāru laukumos, kas izvēlēti kā visvieglāk kontrolējamās teritorijas. Darbības mērķis ir nodedzināt meža zemsedzi un augsnes virskārtu vietā, kur sausie priežu meža sili aizauguši ar sūnām un pamežu, lai atjaunotu biotopa sugu daudzveidību un meža kvalitāti, bet paši koki netiks nodedzināti. Tas, vai dedzināšana notiks, ir atkarīgs gan no iedzīvotāju pretestības, gan no laikapstākļiem, jo nepieciešams vairākas dienas ilgs sausums, kas izkaltē mežu, un bezvējš.
LETA
Komentāri