Trešdiena, 1. oktobris
Vārda dienas: Zanda, Lāsma, Zandis

Iederas arī rododendri

Druva
200806131738328908

Veselavas pagasta “Straumēnu” ceļagalam garām nepabrauksi. Acis ik reizi kas piesaista. Kāda sūnu dzērve stalti nostājusies vai

siena zaķis apsēdies uz celma, vai pele sūta sveicienus. Bet pagalmā starp puķu dobēm gan savdabīgi akmeņi, gan veidojumi no kokiem. Akmeņiem goda vieta

“Tīrumos ir tik daudz akmeņu. Tur tie traucē, bet, kad atnes mājā, var daudzviet nolikt, ” saka saimniece Maija Ieraste. Nesen bijusi Alūksnē, un tur pie vairākām mājām redzējusi interesantus mūrētus stabiņus ceļa galā, tādus kā ieejas vārtus. Dažam vēl jumtiņš bijis pāri. “Man arī tādu gribas. Tikai nezinu, kurā vietā. Pie iebraucamā ceļa nevar, jo ziemā, šķūrējot sniegu, traucēs. Bet gan jau īsto vietu atradīšu,” spriež saimniece un sarunā piestāj pie akmeņu krāvuma. Tam virspusē kā zirga kāja. It kā to kāds no akmens būtu veidojis. “Cik akmeņi ir interesanti! Tīrumi ir pilni ar akmens lodēm – lielām, mazām. Kā kādu ieraugu, tā nesu mājās. Arot arkli tos gan papostījuši,” stāsta Maija un piebilst, ka savdabīgākos akmeņus var atrast jūrmalā, bet tur lasīt nedrīkst. Pa kādam mazulim jau kabatā ieslīd.

Maija pārliecinājusies, ka akmeņi dod īpašu savdabību pagalmam. Bet pēc lietus tie it kā atdzīvojas, iegūst spilgtākas krāsas. “Virtuvē ir iemūrēts dzirnakmens. Ir doma, ka to varētu celt ārā un atrast vietu citur,” iecerēs dalās “Straumēnu” saimniece. Rozes un lilijas

Modes krūms vismaz šaipusē patlaban esot veigela. Maija ar aizrautību stāsta, ka tā, gluži kā jasmīns, izaugot līdz divus metrus augsta, ziedot no maija līdz augustam, dažs krūms pat divreiz vasarā. “Ja arī apsalst, var nogriezt kaut līdz zemei, un aug atkal. Man ļoti patīk, sarkanais kā kupena zied, rozā jau noziedēja,” stāsta Maija un piebilst, ka nekāda īpaša kopšana veigelām nav vajadzīga. Gluži kā rododendriem, kuri “Straumēnos” aug griezdamies. “Tie man ļoti patīk. Citi saka – neaug, nav tiesa,” saimniece vedina pie ziedošā krūma, kuram ne lapiņa nav redzama, viss sārtos ziedos. ” Jā, kopšanu rododendrs neprasa, toties jāpapūlas, kad to stāda,” uzsver Maija Ieraste. Metra dziļumā izrakta bedre. No meža atvesta zeme, likti kūtsmēsli, bet virskārtā mulča. Rododendri par rūpību saimniecei atmaksā ar ziedēšanu. Lai gan arī skujeņi, Maijasprāt, esot interesanti augi, tiem augšanas vieta īpaši gatavota netiek.

“Man patīk rozes. Bet ar rozēm ir liels darbs. Ziemās apsalst. Vienugad gan no pavasara līdz rudenim ziedēja. Kā viena beidza, tā otra sāka, ” par rozēm stāsta saimniece un piebilst, ka tās dobē pie mājas loga aug jau vairāk nekā desmit gadus.

Pagalmā savā vietā zied gan īrisi un peonijas, gan jasmīns un pīpenes, gan lilijas un rozes. Maija atzīst, ka viņai nepatīk puķes, kuras nezied. “Ja nezied, piesolu, ka metīšu ārā. Drīz uzzied, ” rādot kasti no istabas iznesto kaktusu, saka Maija. Radoša pieeja

Plašajā pagalmā uzmanību piesaista kāds jocīgs veidojums no koka. Tā izrādās apzāģēta veca, nokaltusi ābele, kurai virsū ar saknēm gaisā uzlikts no meža atnests celms. “Tas mans velns. Nebija viegli, trijatā celmu augšā stutējām, ” ar gandarījumu saka “Straumēnu” saimniece. Zem košumkrūmiem vasaras karstumā paslēpušās trīs koka bekas. Tās izgatavojis kaimiņš.

No Lieldienām pie iebraucamā ceļa katru sagaida zaķis, varde tur stāv jau krietni sen. No salmiem, siena, sūnām veidot figūras ir Maijas vaļasprieks. Viņa rāda nupat

izgatavoto zaķi. Būs arī dzērves, kuras stāsies zaķa vietā.

“Viss atkarīgs no laika apstākļiem, lietū siena zaķis ilgi skaists nestāvēs.

Sūnu zaķim atkal citas nelaimes, tajā iemitinās skudras. Bet, ja noliek pagalmā, vistas knābā, arī putni neliek mieru, ” par veidojumiem no sūnām un siena stāsta Maija un atzīst, ja viņa prastu zīmēt, taisītu brīnumu lietas.

Uz Jāņiem Maija iecerējusi radīt vēl vairākus interesantus veidojumus. Viņai darāmais zināms. “Kaut kur redzēju interesantus siena zārdus, apliktus ar zāļu kūlīšiem, kuri veido tādu kā jumtu, kuru var izrotāt kaut ar zāļu bizēm, puķu pušķiem. Viegli uztaisīt vai nu zāļu vīru, vai puisi. No zāles vai niedru statiem izveido cilvēka tēlu, uzliek cepuri galvā. Niedru gan mūspusē vairs nav, bebri par to parūpējušies,” stāsta Maija un piebilst, ka Jāņos bez pļavu puķu pušķiem pagalms nebūs. Vien jācer, ka lietus atdzīvinās zālienu. Tas šovasar jau trīsreiz pļauts, nu gan ķimenes saaugušas, bet labāk tā, nekā pilnīgi izkaltis.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ieriķu kopienai "kājas aug" bibliotēkā

03:00, 12. Sep, 2025

Ieriķu bibliotēka ir uzskatāma par vietu, kur sāka izveidoties kopienas aktīvo iedzīvotāju grupas iedīglis. Par […]

Tēva dienas ieskaņā dodas pārgājienā

03:00, 11. Sep, 2025
2

Tēva dienu atzīmēsim šo svētdien, 14. septembrī, bet jau aizvadītajā svētdienā ģimenes bija aicinātas uz […]

Iepazīst sociālajā jomā paveikto un nepieciešamo

03:00, 10. Sep, 2025
1

Tiekoties ar labklājības ministru Reini Uzulnieku, Cēsu novada sociālajā jomā iesaistītie apliecināja, ka iedzīvotājiem ir […]

Renovētajā ēkā top mūsdienīgs bērnudārzs

03:00, 9. Sep, 2025

Skaistu atdzimšanu piedzīvo 1882. gadā celtā ēka Cēsīs, Dārtas ielā 1. Tajā pēc rudens brīvlaika […]

Katru vasaru kāds stūrītis krāšņāks

03:00, 8. Sep, 2025
1

Turpinot tradīciju, arī šovasar augustā notika Vecpiebalgas apvienības pārvaldes konkurss “Sakoptākā sēta”. Vērtēšanas komisija – […]

Stāsts nav par skolas solu, bet vērtībām

03:00, 7. Sep, 2025
6

Šovasar par Ungurmuižu rakstīts vairākkārt. Ne kā arhitektūras pērli, kuru skatīt brauc Latvijas iedzīvotāji un […]

Tautas balss

Sludinājumi