Cēsīs pirmoreiz atzīmēja starptautisko Ģimenes dienu.
Daudzas cēsnieku ģimenes bija izvēlējušās ģimenes dienu pavadīt kopā, piedaloties svētkos, kurus pilsētā rīkoja Cēsu pašvaldības aģentūra „Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības aģentūra”.
“Ļoti svarīgi, lai kaut uz brīdi vecākiem izdodas aizmirst ikdienas rūpes,” sacīja sociālo pakalpojumu un palīdzības aģentūras direktore Iveta Sietiņsone un piebilda, ka, neraugoties uz to, kādi lēmumi tiek pieņemti valdībā, kas izmainīs arī jauno ģimeņu ikdienu, ģimenēm jāatrod laiks kopā būšanai.
“Runas par vecāku pabalstu mazināšanu ir ļoti aktuālas, un nezinu, vai pareizi tagad ir taupīt uz jauno vecāku rēķina, bet cēsniekus šis lēmums daudz nesatrauks. Nav zināma statistika, bet liekas, ka mūsu pilsētā nav daudz māmiņu, kuru pabalsts pārsniedza 500 latu. Es gribētu pat teikt, ka pašlaik krasi nepieaug trūcīgo un maznodrošināto ģimeņu skaits pilsētā. Gada sākums bija skaudrāks, bet pašlaik ceram, ka situācija stabilizējas,” tā Iveta Sietiņsone, bet pašvaldības izglītības nodaļas vadītāja Lolita Kokina pauda viedokli: “Ģimenēs bērni ir vērtība, neraugoties uz smagu ekonomisku situāciju, būs ģimenes, kuras tāpat bērniņus plānos. Man šajā situācijā nepatika, ka valdības pārstāvji aizmirsa likumus, aizmirsa arī vienkāršas patiesības, kas radīja tik daudz nepatīkamu emociju jaunajām ģimenēm. Bija uzreiz jāsaprot, ka jāievēro tiesiskās paļāvības princips, jo nevar atņemt pabalsta daļu vecākiem, kuriem jau bērni piedzimuši.”
Pirmajos Ģimenes svētkos Cēsīs, pilsētā, kas atzīta par bērniem un ģimenēm draudzīgu, ģimenes, kuras piedalījās pasākumā, bija aicinātas izstaigāt bērnu tiesību taku. Jāatgādina, ka takā izveidotās pieturvietas simbolizē kādu no ANO bērnu konvencijā ierakstītajām bērnu tiesībām. Ja ģimenes apstājās Pils dārzā, tad varēja uzzināt, ka bērnam ir tiesības uz tādu dzīves līmeni, kas nepieciešams viņa fiziskajai, intelektuālajai un sociālajai attīstībai, ja ģimenes aizstaigāja līdz viesnīcai ”Katrīna”, tad bija skaidrs, ka mazais var izmantot sociālās nodrošināšanas labumus.
“Druva” vecākiem jautāja, cik droši, stabili un labi pašlaik ģimenes jūtas. Vai svētkus un kopābūšanu nenomāc jautājums – kāda būs pašu un bērnu nākotne?
“Kamēr bērns vēl ir maziņš, man liekas, ka vieglāk tikt galā, bet, kad jāsāk iet bērnudārzā, skolā, tad izdevumu daudz vairāk. Es viena audzinu meitiņu, un man nav darba, nezinu, kā tiksim galā rudenī. Meitiņai jāiet skolā,” tā Sintijas mamma Inese Liepiņa.
“Tas ir vienkārši šausmīgi, ka ķeras klāt pat bērnu naudiņai. Uz mums tas vairs neattiecas, jo mazie ir drusku vecāki, bet esam ģimenē runājuši, ka kļūs arvien grūtāk. Šajā ziemā noteikti būs ļoti grūti iztikt, jo arī mūsu tētim vairs nav darba,” sacīja Rita Rolava. Jaunā ģimene, kurā aug Matīss Mareks un pusotru gadu vecā Diāna Laura, arī piedalījās pasākumā, bet uzsvēra, ka par visu vairāk priecātos, ja valsts nevis atņemtu atbalstu jaunajām ģimenēm, bet tieši vairāk to dotu. Ne tikai finansiālā un pabalstu veidā, bet kā atbildību par bērnu nākotni.
“Darba nav. Iepriekš strādāju celtniecībā, bet tagad nezinu, kad darbs atkal būs. Jaunajām ģimenēm jau iepriekš kredītus nelabprāt deva, ja nebija ko ieķīlāt, tagad dos vēl mazāk. Kurš varēs atļauties kaut ko būvēt?” dalījās Ivars Rolavs.
“Visvairāk šādā situācijā cieš ģimenes, kurās aug bērni. Mazi pabalsti, darba nav. Jaunie brauks uz ārvalstīm. Saku godīgi – es arī aizbrauktu, bet man ir bērni, nevaru viņus atstāt. Meitiņai ir invaliditāte, tāpēc nekādi strauji lēmumi un risinājumi nav iespējami. Es bērnus audzināju, kad tādu māmiņalgu nemaz nebija, bet tagad dzīve ir ļoti dārga. Kā iztikt, ja nav darba, ja bērns sievietei jāuzaudzina vienai? Tad nav līdzekļu, par ko dzīvot. Ir ļoti grūti, liekas, ka tie, kuri pieņem lēmumus, par ģimenēm tomēr nepadomā,” sacīja Daiga Bērziņa. Līdzīgās domās bija daudzbērnu mamma Gundega Gadišķe, kura bērnus audzina viena. “Ziedojos bērniem. Drīz bērniem skolā būs izlaidums, būs jāatlicina. Daudz naudas aiziet komunālajiem maksājumiem. Ir darbiņš, bet aldziņa nav liela. Vienīgais glābiņš man ir alimentu nauda. Ja jādzīvo tikai no pabalstiem, tad ir neiespējami grūti. Nezinu, vai jaunie gribēs bērnus, visi rēķinās un neuzdrošināsies laist bērniņus pasaulē,” tā Gundega, bet piebilda, ka tieši tamdēļ, ka ikdiena nav no vieglākajām, ģimene vienmēr turas kopā, arī brīvdienās un svētku reizēs.
Komentāri