“Tas bija briesmīgs skats. Katru gadu nākas novākt šādu kultūrslāni. Daudz tukšu pudeļu, bundžu, vienreizlietojamo grilu. Acīmredzot ir tā, ka cilvēki arī ziemā braukuši pie Gaujas atpūsties un atstājuši iztukšoto taru aiz sevis,” stāstīja GNP kontroles daļas vadītājs Jānis Bušs. Viņš un vēl astoņi nodaļas darbinieki paspējuši sakārtot tikai daļu Gaujmalas. Drīz ieplānota talka arī pie Braslas.
“Ja katru pavasari mēs visu nesavāktu, neviens tādā vietā negribētu atpūsties,” sprieda Jānis Bušs, kurš atgādināja, ka atpūtas vietās izliktas arī brīdinājuma zīmes, ka par parka teritorijas piedrazošanu iespējams naudas sods, izvērtējot no 50 līdz pat 500 latiem. Inspektori gan neslēpj, ka grūti ir konkrētu nodarījumu pierādīt, ja vainīgo nav izdevies pieķert pie rokas, un arī tad viņš var noliegt, ka atstātie ir viņa vai kompānijas atkritumi. “Viss jau atkarīgs no cilvēku godaprāta,” tā sacīja talcinieki.
GNP administrācijā stāstīja, ka teritorijas sakopšana ir tradicionāls, bet ne tikai pavasara pasākums, domājot par kārtību apkārtējā vidē un ceļotāju ērtībām.
“Visplašākā talkošana ir pavasarī un rudenī, bet atkritumus savācam arī vasarās, ja gadās uzzināt par izgāztu atkritumu kravu parka pārziņā esošajā teritorijā,” skaidroja GNP administrācijas sabiedrisko attiecību speciāliste Kristīne Melece. GNP ir iekārtotas 19 ūdens un autotūristu apmešanās vietas, un tās pakāpeniski tiks arī šopavasar sakārtotas, tiks sakoptas arī dabas takas un citi objekti. “Būtu jāievēro princips, ka dabas draugi no dabas neko lieku nepaņem līdzi uz mājām un arī dabā neatstāj neko aiz sevis,” tā K. Melece, piebilstot, ka pagaidām Latvijā dabas draugu labos darbus tomēr aizēno bezatbildīga attieksme. GNP, izzinot citu valstu pieredzi, pat stāsta, ka atpūtas vietās dabas ainavu nevajadzētu bojāt mazākām un lielākām atkritumu tvertnēm, jo atkritumi, kurus nevar sadedzināt ugunskuru vietās, ir jāņem līdzi un jāizmet atkritumu konteineros pie savām mājām.
Komentāri