“Viss, kas ir lielveikala plauktā, ir arī Gaujas ūdeņos,” saka Uldis Saulītis. Viņš kopā ar kolēģiem Māri Mitrēvicu, Jāni Saulīti un Jāni Bogdanovu vairākas dienas strādā uz Gaujas. Tīra upi.
Viņi iecerējuši desmit dienās Gaujas nacionālā parka teritorijā no Jumaras ietekas Gaujā līdz Murjāņiem
atbrīvot Latvijas gleznaināko upi no atkritumiem.
Nobraucot 37 kilometrus, bija savākti 70 maisi atkritumu, no Lenčupes līdz tiltam – septiņi. “Diemžēl pie Cēsīm arī makšķernieki neprot uzvesties. Pie Ķienes kroga un Raiskuma kroga izgrābām ap 20 skārdeņu. Kad braucam kādu taisnāku gabalu, atkritumu mazāk, bet līčos tie sakrājas, arī krasta čakārņos. Esam atraduši gan lūpu krāsas un šampūnus, gan dažādas pudeles, plēves gabalus, arī biksīšu ieliktnīšus,” pastāsta Uldis Saulītis, bet projekta vadītājs Māris Mitrēvics uzsver, ka Gaujas tīrītāji grābj tikai tos atkritumus, kas ūdenī vai ūdens malā, nevis krastmalā. Diemžēl pa ceļam gadījies redzēt ne vienu vien krietni piedrazotu atpūtas vietu.
Šādi Gauja nav tīrīta kopš 2006.gada. Toreiz Gaujas nacionālā parka teritorijā upē tika savākti 65 maisi ar atkritumiem, kuros bija daudz pudeļu, pat vecas mašīnas vraks un riepas. Ar Latvijas Vides aizsardzības fonda atbalstu arī šoruden Gaujas nacionāla parka fonds uzņēmies šo darbu.
“Tīrīt vajadzētu katru gadu,” uzsver Māris Mitrēvics un piebilst, ka, lai aizsargātu Gaujas piesārņošanu, jādomā ilgtermiņā.
Starp šīs vasaras atradumiem arī astoņas pudeles ar vēstījumiem. Vienā tiek sūtīti sveicieni Valsts
prezidentam Andrim Bērziņam, citā skolēns apņemas labāk mācīties. “Pudeles ar vēstījumiem visbiežāk Gaujā met jaunlaulātie. Diemžēl tās netiek kārtīgi aiztaisītas, papīram klāt tiek ūdens, un vēstījums pagalam. Atradām pudeli, kuru laimīgs pāris Gaujā iemetis 2011.gada 28.maijā, ir arī e-pasta adrese, uzrakstīšu. Pudele bija ļoti kārtīgi aiztaisīta. Kādā vēstulē mani ielūdza uz kāzām. Diemžēl par vēlu saņēmu, tās notika jau pērn,” pastāsta Uldis Saulītis.
Savs stāsts ir Mārim Mitrēvicam. Atvēris pudeli, meitene no Rūjienas vēstulē apņēmās būt laba sieva un solīja Dieva priekšā būt uzticīga. Un klāt arī telefona numurs. “Piezvanīju un dobjā balsī teicu: “Te Dievs. Tavu vēstījumu pudelē saņēmu, vai ievēro solījumu?” Viņa neapmulsa: “29.augustā precējāmies, vēl jau mazs laiks pagājis.” Mums bija ļoti jauka saruna, forša meitene, sirsnīgi izsmējāmies,” pastāsta Māris Mitrēvics. Šādi brīži dod cilvēcisku prieku un cerību, ka nākotnē Gauja nebūs upe, kur peld atkritumi, bet tikai īpašas vēstis. “Vēl daudz darba, aiz Cēsīm nebūs maz, tad Līgatne, Sigulda,” nosaka Uldis Saulītis.
Sarmīte Feldmane
Komentāri