Piektdiena, 26. septembris
Vārda dienas: Gundars, Kurts, Knuts

Gaidāmas apjomīgas investīcijas novada ceļu infrastruktūrā

Jānis Gabrāns
Stalbes Ceui

Šogad paredzēti vairāki būtiski valsts ceļu būves projekti, kas skars visa Cēsu novada teritoriju.

Septiņi labi darbi

Par septiņiem lieliem projektiem Cēsu novada domi informējis VSIA “Latvijas Valsts ceļi” valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Lazdovskis. Tās ir miljonu investīcijas. Gadiem runāts, runāts, gaidīts, nekas nenotiek, un te pēkšņi vienā gadā – ieplānots tik daudz paveikt. “Druva” jautāja novada domes priekšsēdētājam Jānim Rozenbergam, vai solījumiem var ticēt.

“Ir pilnīgi droši, ka tas tiks īstenots,” saka domes priekšsēdētājs. “Arī pats, izlasot sarakstu, jautāju “Latvijas Valsts ceļi” vadītājam, cik procentu, ka tas tiks paveikts. Viņš atteica, ka tur nevar būt jautājumu, jo valdības lēmums ir, finansējums ir, atliek tikai darīt. Tāpēc arī man nav pamata neticēt.
Saprotu, kāds var jautāt, kāpēc jāatjauno segums posmā Jaunpiebalga – Vecpiebalga, bet tāda ir Eiropas Savienības prasība, ka pēc desmit gadiem valstij par saviem līdzekļiem jāatjauno ceļa virskārta, ja sākotnēji izmantots Eiropas fondu finansējums. 2022.gadā tieši tāpēc tika atjaunots segums posmā Cēsis – Bērzkrogs no Ģūģeru kalna līdz Veselavas kapiem.”

J. Rozenbergs gan piebilst, ka pāris procentu varbūtība, ka viss netiek paveikts, jāatstāj, jo šis gads pierādīja, ka ne visu notiekošo iespējams prognozēt. Tomēr ir cerība, ka nekādi neparedzēti apstākļi šajā procesā neiejauksies.

Var paveikt gada laikā

Tikšanās laikā M. Lazdovskis solījis, ka posma Cēsis – Stalbe pārbūves darbi varētu sākties jau pavasarī, tiklīdz to ļaušot meteoroloģiskie apstākļi. Pārbūves iepirkuma pieteikumu atvēršana notiks janvārī. Zinot, ka tas ir finansiāli ietilpīgs projekts, vai problēmas nevar rasties, ja kāds pretendents, kurš neuzvarēs konkursā, apstrīdēs rezultātus?

J. Rozenbergs stāsta, ka uzņēmumam “Latvijas Valsts ceļi” iepirkumu procedūra ir atstrādāta, problēmām nevajadzētu rasties: “Ceram, ka viss noritēs, kā viņi plānojuši, jo ir liela pieredze apjomīgu iepirkumu veikšanā. Teorētiski šis skaitās divu gadu pārbūves projekts, taču, savlaicīgi sākot darbus, tos varot paveikt arī vienā gadā, ja būvniekiem ir tāda interese. Kā stāstīja M. Lazdovskis, šī gada pieredze ar ceļu Smiltenes krustojums – Gulbene parādīja, ka līdzīga mēroga būvdarbus būvnieks, attiecīgi plānojot, var paveikt vienas sezonas laikā. Tiesa, lai to paveiktu, darbi nedrīkst sākties vēlāk par 15.maiju.”

Par ceļu Cēsis – Stalbe runāts, rakstīts daudz, solījumi pārcēlās no gada uz gadu, līdz tālāk vairs nebija, kur iet. Jau rakstījām, ka, redzot ceļa kritisko stāvokli, iedzīvotāji gada sākumā organizēja parakstu vākšanu, lai iesniegtu Satiksmes ministrijai vēstuli ar aicinājumu nekavējoties veikt ceļa atjaunošanu. Tika savākti 2820 paraksti.
Arī J. Rozenbergs neslēpj, ka šis ceļš ir kritiskākais no reģionālas nozīmes autoceļiem visā novadā: “Tas ir sadalīšanās procesā, tagad esmu gandarīts, ka pārbūve beidzot sāksies. Paldies aktīvajiem iedzīvotājiem, kuri iesaistījās, lai minētais ceļš nepazustu no prioritāšu saraksta.”

Kādreiz sarunās izskanējis, ka gar šo ceļu vajadzētu izbūvēt veloceliņu.

J. Rozenbergs norāda, ka šī iecere tika nokavēta: “Kad ceļu sāka projektēt, tas notika vēl pirms reformas, pašvaldībai vajadzēja dot savus nosacījumus, norādot arī veloceliņa nepieciešamību. Kad sākām par to runāt, projektēšana jau notika pilnā sparā un kaut ko labot vairs nebija iespējams.”
Domes priekšsēdētājs arī skaidro, ka šo projektu realizācija no pašvaldības budžeta neprasīs ne centa, tas ir valsts finansējums: “Gada nogalē šī ir ļoti laba ziņa, ja viss realizēsies, manuprāt, šis varētu būt “Latvijas Valsts ceļu” ražīgākais investīciju gads esošā Cēsu novada teritorijā daudzu pēdējo gadu laikā.”

Plāni un ieceres

Tikšanās laikā pārrunāti vairāki mazāki mikromobilitātes risinājumi uz valsts ceļiem Cēsu novada teritorijā, kas krietni atvieglotu dzīvi vietējiem iedzīvotājiem, uzlabotu satiksmes drošību un varētu kalpot arī tūrismam. Abas puses bija vienisprātis, ka tuvākajos gados nepieciešams izbūvēt gājēju un velosipēdu infrastruktūru: savienojot A3 šoseju ar Straupes ciema centru; posmā Augšlīgatne – Līgatnes pilsēta; un arī posmā Cēsis – Jāņmuiža.

“No savas puses rakstīsim vēstuli, norādot, ka šīs ir prioritātes, ko mums vajag, tad Satiksmes ministrija piedāvās valsts budžetā iekļaut finansējumu 10 miljonus eiro gadā dažādu mikromobilitātes projektu īstenošanai, bet viņiem vajag objektu sarakstu, lai pieprasījumu varētu pamatot,” skaidro J. Rozenbergs.

Tāpat pārrunāta potenciālā darbu veikšana P3 jeb reģionālajam autoceļam Garkalne – Alauksts, jo, kā uzsver domes priekšsēdētājs, šis ir ļoti svarīgs ceļš nākotnes kontekstā, kas būtu noderīgs ne tikai Amatas un Piebalgas iedzīvotājiem, bet visam Vidzemes reģionam kopumā, nodrošinot tiešāku savienojamību ar galvaspilsētu: “Ir Vidzemes plānošanas reģiona lēmums, kas tas ir visa reģiona nozīmes ceļš, bet šis projekts pagaidām vēl tikai ieceru līmenī. Taču jāņem vērā, ka šo jautājumu sākām aktualizēt tikai pagājušajā gadā un šādi projekti nenotiek uzreiz, tur vajadzīgs laiks un pacietība. Bet virzība jau tā, ka ceļš nonācis redzeslokā.”

Sarunas gaitā izvērtēts arī Līgatnes un Straupes iespējamais savienojums. Cēsu domes sēdēs jautājumu par tilta izbūvi pār Gauju pie Līgatnes vienmēr uzturējis deputāts Andris Mihaļovs, ir atvēlēta nauda sākotnējai izpētei. J. Rozenbergs skaidro, ja pašvaldība rastu iespēju izbūvēt tiltu, “Latvijas Valsts ceļi” apņemas izbūvēt cietā seguma ceļu līdz Straupei.

Patiesībā jau šī ziema parādījusi šāda savienojuma nepieciešamību. Kā zināms, šobrīd remontā ir Rāmnieku tilts, bet kādā ziemas dienā uz Gaujas tilta pie Cēsīm notika avārija un ceļš uz 40 minūtēm bija slēgts. Tuvākās iespējas šķērsot Gauju šādā situācijā ir tikai Valmierā vai Siguldā.

Jautāts, ko pašvaldība liks pretī no savas puses šīm valsts investīcijām, J. Rozenbergs saka: “Ar Īpašumu pārvaldi un visām apvienību pārvaldēm esam izrunājuši prioritātes attiecībā uz ceļiem un ielām. Veicamo darbu saraksts ir, realizācija atkarīga no tā, vai paš­valdībām šim mērķim būs aizņemšanās iespējas. Tas atkarīgs no jaunā valsts budžetu, skaidrība būs gada sākumā. Ja nebūs, nāksies atlikt, jo budžeta iespējas neļauj visu paveikt pašu spē­kiem.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ieriķu kopienai "kājas aug" bibliotēkā

03:00, 12. Sep, 2025

Ieriķu bibliotēka ir uzskatāma par vietu, kur sāka izveidoties kopienas aktīvo iedzīvotāju grupas iedīglis. Par […]

Tēva dienas ieskaņā dodas pārgājienā

03:00, 11. Sep, 2025
2

Tēva dienu atzīmēsim šo svētdien, 14. septembrī, bet jau aizvadītajā svētdienā ģimenes bija aicinātas uz […]

Iepazīst sociālajā jomā paveikto un nepieciešamo

03:00, 10. Sep, 2025
1

Tiekoties ar labklājības ministru Reini Uzulnieku, Cēsu novada sociālajā jomā iesaistītie apliecināja, ka iedzīvotājiem ir […]

Renovētajā ēkā top mūsdienīgs bērnudārzs

03:00, 9. Sep, 2025

Skaistu atdzimšanu piedzīvo 1882. gadā celtā ēka Cēsīs, Dārtas ielā 1. Tajā pēc rudens brīvlaika […]

Katru vasaru kāds stūrītis krāšņāks

03:00, 8. Sep, 2025
1

Turpinot tradīciju, arī šovasar augustā notika Vecpiebalgas apvienības pārvaldes konkurss “Sakoptākā sēta”. Vērtēšanas komisija – […]

Stāsts nav par skolas solu, bet vērtībām

03:00, 7. Sep, 2025
6

Šovasar par Ungurmuižu rakstīts vairākkārt. Ne kā arhitektūras pērli, kuru skatīt brauc Latvijas iedzīvotāji un […]

Tautas balss

Sludinājumi