Otrdiena, 30. septembris
Vārda dienas: Miķelis, Mikus, Miks, Mihails, Jumis

Gads iesācies pasmagi

Druva

Lauksaimniecības tehnikas tirdzniecības uzņēmuma SIA „Zelta Vārpa” vadītāja un rīkotājdirektore Daina Darbone stāsta, ka šis gads uzņēmumam iesācies klusāk nekā ierasti. Zemniekiem nav izmaksāta Eiropas nauda, līdzekļu tehnikas iegādei nav. Zemniekiem šodien nav viegli

“Esam atkarīgi tikai no zemnieka, jo nodarbojamies ar lauksaimniecības tehnikas tirgošanu. Un tā nu ir, ja zemniekam bijis labs gads, ja viņu atbalstījusi valdība, tad jau viss notiek. Bet šis gads ir iesācies pasmagi. Lai arī šobrīd lauksaimniekiem būtu jāgatavojas pavasara darbiem, ir klusums, jo zemniekiem vēl līdz galam nav izmaksāta Eiropas naudiņa par platībām un par pienu,” stāsta D.Darbone un atklāj, ka uzņēmumam pagājušajā nedēļā apritējuši 15 gadi.

“Gājis visādi. Sākums bija grūtāks. Īsti nezinājām, kā būs. Bet esmu optimiste un vienmēr cenšos domāt tikai to labāko. Toreiz, uzsākot šo biznesu, kredītus neņēmām. Cīnījāmies pašu spēkiem. Kaut gan bija mirklis, kad likās – viss jāmet pie malas. Bet izvilkām,” atminas uzņēmuma līdzīpašniece.

“Arī zemnieku statuss un iespējas šo gadu laikā mainījies. Zemniekam nav viegli, ko nu kurš var atļauties. Daļa pērk lauksaimniecības tehniku, ņemot kredītus vai kārtojot līzingu, daļa gatavo projektus un piesakās Eiropas fondiem. Katrs cenšas izgrozīties, kā var,” stāsta D.Darbone un atklāj, ka visaktīvāk zemnieki lauksaimniecības tehniku pirka sākumā, kad uzzināja – būs atbalsts par zemes apsaimniekošanu un sakopšanu. Ieved preces no Polijas

Agrāk SIA “Zelta Vārpa” tirgoja lauksaimniecības mašīnas un iekārtas, kas ražotas Krievijā, šobrīd tehniku ieved no Polijas.

“Savulaik tirgojām Belarusus. Šobrīd strādājam tikai ar Poliju. Kvalitāte ir nesalīdzināma. Ar poļiem ir ērti sadarboties, arī cena tehnikai un dažādiem agregātiem ir ļoti pieņemama, kas mums nav mazsvarīgi. Zinām, ka zemnieks nevar pavilkt lielas summas. Taču svarīga ir arī attieksme. Šobrīd skaidri zinu, ja kādam no klientiem saplīsīs kāda detaļa un mums to nāksies no rūpnīcas pasūtīt, tā ar kurjeru tiks piegādāta diennakts laikā. Par Krieviju neko nevarēja zināt, pēc mēneša vai pusotra labpatiksies preci piegādāt,” stāsta D.Darbone un atklāj, ka “Zelta Vārpa” vairumtirdzniecībā tirgo arī dažādas luksuslietas smagajām automašīnām.

“Pie mums brauc klienti ne tikai no mūsu rajona. Apkalpojam lauksaimniekus arī no Kurzemes un Latgales,” piebilst uzņēmuma vadītāja. Zemnieks saņem kapeikas

Jautāta, kādas nākotnes perspektīvas nozarē saskata, uzņēmuma vadītāja saka: “15 gadi ir jau nopietns darba stāžs. Ir tādi, kas izput un no biznesa aiziet. Mēs mēģinām vezumu vilkt un nepadoties. Grūti spriest, kā būs nākotnē. Dzīve kļuvusi citāda. Laukos mazās saimniecības pamazām izput, jaunie bēg prom. Taču ir daļa vecāka gada -gājuma cilvēku, kuri laukus bez

lopiņiem iedomāties nevar. Un ko gan mēs darītu bez laukiem un

zemnieka? Taču paskatoties, kā zemnieks tiek apkrauts ar dažādiem papīru slogiem, jādomā, kā viņi to pacieš. Valsts ir aizgājusi galējībās. Ko tad zemnieki Latvijā saņem? Kapeikas. 20 procentus no tās naudas, ko saņem zemnieki Eiropā.”

Uzņēmuma vadītāja atzīst, ka laukos zemnieki nereti cenšas izlīdzēties. Tā ir vienīgā iespēja savilkt kopā galus un padarīt nepieciešamos darbus.

“Laukos kaimiņi cenšas viens otram palīdzēt. Katram ir kaut kas no tehnikas, viens otram iet talkā. Bet ir jau zemnieks, kurš pasaka- neiešu otra laukā lauzt savu tehniku. Taču katrai mazai lauku sētai iegādāties tehniku ir grūti, lai neteiktu, neiespējami,” vērtē D.Darbone.

Zemnieku priekus un nedienas tirgotājs izjūt ne tikai ieņēmumu izteiksmē. Ilggadējie pircēji uztic arī savas rūpes: “Daudzi zemnieki nereti pie mums atnāk un vienkārši parunājas. Ne tik daudz iepirkties, kā izrunāties. Uzklausām viņu bēdas un cilvēcīgi saprotam, ka ir grūti,” saka D.Darbone.

Jautājot par nākotni, uzņēmuma vadītāja saka: “Vajadzētu paplašināties, izremontēt telpas, bet arī tas prasa naudu. Bet, ja padomā, kādas summas aiziet nodokļos. Un par ko? Tāpēc, ka skrienam, lai kaut ko nopelnītu. Ar konkurenci nākas saskarties. Konkurenti ir visādi. Taču ar dažiem ļoti labi sastrādājamies, bet gadās arī negodīgi,” vērtē D.Darbone.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ieriķu kopienai "kājas aug" bibliotēkā

03:00, 12. Sep, 2025

Ieriķu bibliotēka ir uzskatāma par vietu, kur sāka izveidoties kopienas aktīvo iedzīvotāju grupas iedīglis. Par […]

Tēva dienas ieskaņā dodas pārgājienā

03:00, 11. Sep, 2025
2

Tēva dienu atzīmēsim šo svētdien, 14. septembrī, bet jau aizvadītajā svētdienā ģimenes bija aicinātas uz […]

Iepazīst sociālajā jomā paveikto un nepieciešamo

03:00, 10. Sep, 2025
1

Tiekoties ar labklājības ministru Reini Uzulnieku, Cēsu novada sociālajā jomā iesaistītie apliecināja, ka iedzīvotājiem ir […]

Renovētajā ēkā top mūsdienīgs bērnudārzs

03:00, 9. Sep, 2025

Skaistu atdzimšanu piedzīvo 1882. gadā celtā ēka Cēsīs, Dārtas ielā 1. Tajā pēc rudens brīvlaika […]

Katru vasaru kāds stūrītis krāšņāks

03:00, 8. Sep, 2025
1

Turpinot tradīciju, arī šovasar augustā notika Vecpiebalgas apvienības pārvaldes konkurss “Sakoptākā sēta”. Vērtēšanas komisija – […]

Stāsts nav par skolas solu, bet vērtībām

03:00, 7. Sep, 2025
6

Šovasar par Ungurmuižu rakstīts vairākkārt. Ne kā arhitektūras pērli, kuru skatīt brauc Latvijas iedzīvotāji un […]

Tautas balss

Sludinājumi