Raunas pašvaldība jau vairākus gadus rudenī un pavasarī rīko gadatirgus. Tie ir iespēja vietējiem pārdot izaudzēto, pašu rokām izgatavoto, arī parādīt, ko māk.
Tirgus visos laikos bijusi reize, kad satikties – apskatīties, ko un kā dara citi, parādīt sevi, bet pircējiem – nopirkt to, kas ikdienā nestāv veikalu plauktos.
Tirgus rīkošanu pašvaldība uzņēmusies, tā atbalstot novada uzņēmējus, dodot viņiem iespēju tepat mājās parādīt, ar ko nodarbojas. Zemniekiem, uzņēmējiem, amatniekiem gadatirgus ir kā izstāde, kurā var iepazīstināt ar sevi.
Aizvadītā tirgus diena pulcēja vairāk nekā 30 tirdziniekus gan no novada, gan tuviem un tāliem kaimiņiem. “Lai tirgus pulcētu gan tirgotājus, gan pircējus, jābūt labam laikam, līdzīgs pasākums nav tuvā apkārtnē un bez tirgošanās ir vēl kas cits, kas piesaista cilvēkus. Šoreiz viss sakrita – laiks bija brīnišķīgs, notika vēlēšanas, velobrauciens, daudzi pirms Svecīšu vakara brauca kopt tuvinieku kapus,” vērtē Raunas kultūras darba organizatore.
Gadatirgos parastā problēma – maz vietējo ražojumu, toties netrūkst rūpniecības preču tirgotāju.
Raunas gadatirgū bija gan trīs pašceptas maizes un smalkmaizīšu, pīrāgu pārdevēji, gan varēja nopirkt pašaudzētus ķiplokus un dažādus to produktus,
kartupeļus un citus dārzeņus, zivis un vēžus, plaša bija stādu un meža velšu
izvēle, arī rokdarbu un, protams, sieru un žāvējumu. Kas gan par tirgu bez pašbrūvēta vīna un cukura vates? Arī tie, protams, bija. “Labus vārdus dzirdējām gan no tirgotājiem, gan pircējiem. Prieks, ka tirgus dalībnieki bija padomājuši, kā sev pievērst uzmanību, ieinteresēt. Kamēr vecāki iepazinās ar dakstiņiem, kurus ražo Līgatnē, uzņēmēji bija padomājuši, lai bērni negarlaikotos. Arī šādi sīkumi rada tirgus gaisotni,” domās dalās Linda Kručāne.
Raunēniete Inese “Druvai” atzina, ka gadatirgus ļoti patīk. “Ir daudz pircēju, kuri pērk gan ķiplokus, gan rokdarbus, gan kartupeļus. Viena ģimene aizrunāja sēklas kartupeļus pavasarim, arī dzērvenes pērk,” pastāsta Inese. Viņai lauku mājas ir Rozēs, tur arī tiek izaudzēts ģimenei nepieciešamais un arī pārdošanai. “Necerēju, ka
tik labi pirks adījumus,” bilst Inese. “Ļoti veiksmīga tirgus diena.”
Inta Ekerte uz tirdziņu bija atbraukusi no Straupes. “Straupē svētdien tirgus nav, bet mana dzimtā puse ir Drusti, un tas jau Raunas novads. Pirmoreiz atbraucu uz tirgu, bet raunēnieši jau mūsu maizīti pazīst. Cilvēki tirgū smaidīgi, pircēju arī netrūkst,” pastāsta “Rožkalnu” saimniece un uzsver, ka aizvien vairāk cilvēki prot novērtēt kārtīgu preci. Arī viņas
konditorejas izstrādājumus un cepto maizi.
Padsmitgadniece Inga Cūberga piedāvāja ābolus, ābolu sulu, zāļu tējas. Meitene arī agrākos gados braukusi uz tirgu, jo viņai tas patīk. “Daudz kas jau pārdots,” bilst jaunā tirdziniece.
Nākamreiz gadatirgus Raunā būs pavasarī.
Sarmīte Feldmane
Komentāri