Latvijas nacionālais vēstures muzejs izdevis ceļvedi “Āraišu arheoloģiskais muzejparks”.
Tā autors – Dr. hist., Dr. hist. h. c. Jānis Apals – viena no Latvijas arheoloģijas dzīvajām leģendām, viņa vārds un mūža darbs saistās ar Āraišu ezerā un tā apkaimē veiktajiem pētniecības darbiem, arī ar šodien plaši zināmo Āraišu ezerpils rekonstrukciju.
Āraišos atrodas ļoti bagāts un daudzpusīgs pieminekļu komplekss, kas uzskatāmi atspoguļo viena Latvijas kultūrvēsturiskā apgabala – Vidzemes – vēsturiskās attīstības gaitu no vissenākajiem laikiem līdz mūsdienām. Izmantojot savulaik novatoriskās zemūdens arheoloģijas metodes, Jāņa Apala vadībā 1965.-1969. un 1975.-1979. gadā
Āraišos tika veikti arheoloģiskie izrakumi, kuros ieguva ap 2000 senlietu – liecības, kas apstiprināja hipotēzi, ka Āraiši 9. – 11. gs. bijusi latgaļu apdzīvota vieta.
1980. gadā tika uzsākta ezerpils rekonstrukcija, kas veicināja Āraišu ezerpils kā populāra un iecienīta, unikāla kultūrvēsturiska objekta tālāku izveidi un attīstību. Kopš 2008. gada Āraišu arheoloģiskais muzejparks ir Valsts aģentūras “Latvijas Nacionālais vēstures muzejs” struktūrvienība. Tas ir viens no iecienītākajiem tūrisma objektiem Latvijā gan pašmāju, gan ārzemju tūristu vidū. Sezonā to apmeklē ap 35 tūkstoši interesentu.
Ceļveža”Āraišu arheoloģiskais muzejparks” 98 lappusēs ietverts Āraišu arheoloģiskā muzejparka objektu raksturojums un to izpētes vēsture, Āraišu ezerpils celtniecības procesa rekonstruētais apraksts. Ceļvedī var uzzināt par ezerpiliešu ikdienas dzīvi – kā ģērbās, ko ēda, kā risināja higiēnas jautājumus, iedzīvotāju struktūru, garīgo kultūru un vēl daudz ko citu. Interesanti arī uzzināt par vietām, kas nav tieši muzejparka teritorijā un kuru vēsture mazāk zināma. Kaut vai Lazdiņa uzkalniņš. Tas atrodas mežā pie Lielā Lazdiņa ezera, izpētīts 1972.gadā. Ieapaļas formas, 1,8 metrus augsto un līdz 16 metriem caurmērā lielo uzkalniņu pie pamatnes norobežoja lielu laukakmeņu riņķis. Sākumā arheologiem šķitis, ka tas ir agrā dzelzs laikmeta kapu uzkalniņš. Izrakumi pierādījuši – te bijusi kulta vieta. Interesants ir Uplantu krustakmens. Kā raksta Jānis Apals, tas ir senatnes piemineklis, piemiņas zīme, kas uzstādīta sakarā ar kādu pagātnes notikumu, kurš tagad aizmirsts.
Ceļvedī ir daudz interesantu faktu, vērtējumu, kuri palīdz Latvijas vēstures izpratnē.
Komentāri