
Anatolijs ZabaštaJānis Gabrāns
Aizvadītajā nedēļā bija plānots, ka redakcijā viesosies īpašu uzdevumu ministre elektroniskās pārvaldes lietās Signe Bāliņa un pa tālruni atbildēs uz iedzīvotāju jautājumiem. Taču šajā dienā notika ārkārtas Ministru kabineta sēde un visiem ministriem nācās būt Rīgā. Lai “Druvas” lasītājiem būtu iespējams plašāk uzzināt par e-pārvaldes problēmām un jaunumiem, redakcijā ieradās īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāta vadītāja vietnieks Anatolijs Zabašta un politikas plānošanas departamenta direktors Ilgonis Leišavnieks. Taču pa tālruni tika uzdots maz jautājumu, kas liecina, ka acīmredzot iedzīvotājiem šis temats nav aktuāls.
– Šķiet, cilvēkiem nav īstas skaidrības, ar ko nodarbojas šī ministrija, kādi jautājumi ir tās kompetencē.
A. Zabašta: – Mūsu darbības jomu var sadalīt trijās galvenajās grupās. Viena saistīta ar likumdošanas iniciatīvām un normatīvo aktu izstrādi. Piemēram, pilnveidojām Valsts informācijas sistēmu likumu, lai tas atbilstu mūsdienu prasībām. Tika izstrādāta e-pārvaldes attīstības programma, kurā noteikts, kas darāms valsts pārvaldē, lai ieviestu informāciju tehnoloģijas, lai darbs valsts pārvaldē kļūtu mūsdienīgāks un efektīvāks.
Otrs virziens saistīts ar pakalpojumu elektronizāciju – lai iespējami vairāk pakalpojumu varētu sniegt elektroniski un cilvēkiem mazāk vajadzētu apmeklēt valsts iestādes. Sadarbībā ar Rīgas domi izstrādāts pakalpojums, ar kura palīdzību ikviens var pārbaudīt, kāda informācija par viņu atrodama pašvaldības datu bāzēs.
I. Leišavnieks: – Kā pozitīvu piemēru var minēt Valsts ieņēmumu dienestu, kura elektroniskā deklarēšanās sistēma ļauj gandrīz pilnībā deklarēt visus nodokļus attālināti. Un zinot, ka laiks ir nauda, tas uzņēmējiem ir īpaši svarīgi.
A.Zabašta: – Trešais virziens saistīts ar Eiropas struktūrfondu apsaimniekošanu un konkrētu projektu realizāciju. Iepriekšējos trīs gados vadījām Nacionālās programmas 19 projektus. Piemēram, tika īstenots projekts E-Vidzeme, kura laikā notika skolu un bibliotēku informatizācija. Programmu kopējais finansējums bija 13,1 miljons latu.
Sekretariāts arī īsteno vairākus projektus, kas nepieciešami citām institūcijām, piemēram, ir veikti pieslēgumi vairākiem būtiskiem valsts nozīmes reģistriem, izstrādāti 28 e-pakalpojumi, izveidota integrācijas platforma un koplietošanas servisi, tika izveidots vienots valsts portāls www.latvija.lv, ieviestas e-lietvedības sistēmas 17 valsts iestādēs un pašvaldībās.
Īpaši gribu atzīmēt sekretariāta izveidoto elektronisko iepirkumu sistēmu, kas dod iespēju valsts un pašvaldību iestādēm elektroniski iepirkt kancelejas, saimniecības preces, datorus un citas preces. Šī sistēma ļauj iestādēm ietaupīt laiku un naudu, jo tiek vienkāršota un paātrināta iepirkumu procedūra, kā arī tiek mazināts korupcijas risks. Kāds ir process – Elektronisko iepirkumu valsts aģentūra organizē iepirkumu, un iestādes noslēdz vienošanos ar aģentūru. Konkursa uzvarētājs saņem tiesības slēgt piegādes līgumu, iestādēm atliek uzrādīt, ko vēlas nopirkt, un konkursa uzvarētājs tām piegādā preci. Mazās pašvaldības atzinīgi novērtējušas šo iespēju.
Trīs gadu laikā, kopš sistēma darbojas, sniegto pakalpojumu apjoms sasniedzis septiņus miljonus latu. Ekonomiskais efekts tiek lēsts piecu – desmit procentu apmērā, atkarībā no iestādes lieluma. Šādi valsts divos gados ir ietaupījusi vismaz pusmiljonu latu. Elektroniskā iepirkumu sistēma ir labs piemērs, kā var ieekonomēt laiku, darbu un naudu.
I. Leišavnieks: – Tāpat sekretariāts raugās, lai tiktu ievērots 2002. gadā pieņemtais Elektronisko dokumentu likums, kas paredz, ka visus dokumentus un iesniegumus valsts iestādēm un pašvaldībām var iesniegt elektroniski. Bet joprojām ir iestādes, kurās veidlapas nevar iesniegt un parakstīt elektroniski. Tādēļ sekretariāts seko līdzi visiem jaunajiem likumiem, Ministru kabineta noteikumiem un raksta iebildumus, ja pamana, ka kāds normatīvā akta projekts neparedz iespēju iesniegt dokumentu elektroniskā formā. Ja pērn vēl bija diskusijas, vai tas nepieciešams, šogad situācija kardināli uzlabojusies.
Viena no aktualitātēm ir darbs pie elektroniskās identitātes kartes. Tā ir universālā identitātes karte, ko varēs izmantot arī kā ceļošanas dokumentu un kā elektronisko parakstu. Tas ir jauns projekts, kur līdz gada beigām nepieciešams apstiprināt koncepciju. Ja tas tiks paveikts, varēs spert nākamos soļus ieceres realizācijā. Pagaidām pāragri runāt par gala termiņiem, jo šajā procesā iesaistītas citas ministri-
jas, tas ietekmē daudzus normatī-vos aktus.
– Vai e-parakstu cilvēki ir atzinuši par nepieciešamu, to izmanto daudzi?
I. Leišavnieks: – Tas sevi piesaka lēnām. Elektroniskais paraksts ir kādiem 20 tūkstošiem valsts pārvaldē strādājošo un apmēram tūkstotim privātpersonu, no kurām lielākā daļa ir uzņēmēji, kas sapratuši tā priekšrocības un reāli to izmanto.
A.Zabašta: – Ir arī tādi e-pakalpojumi, kurus var saņemt tikai tad, ja ir e-paraksts. Šādus elektroniskus pakalpojumus sniedz Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, Valsts zemes dienests, CSDD, Hansabanka, VID un citas iestādes. Jau minētajā portālā latvija.lv pieejams šo pakalpojumu saraksts.
Ja iedzīvotājs grib nosūtīt iesniegumu valsts iestādei, viņš to var nosūtīt pa e-pastu, elektroniski parakstot. Jebkurai valsts iestādei tas jāpieņem un jāreģistrē kā oficiāls dokuments.
I.Leišavnieks: – Mēs jau visu gribam ātri, bet e-paraksta ieviešanai nepieciešams laiks. Pirmie paraksti tika izsniegti tikai 2006.gada novembrī.
– Kādas ir e-paraksta priekšrocības?
A.Zabašta: – Tās ir ērtības. Var saņemt nepieciešamos pakalpojumus, neejot uz iestādēm, negaidot rindā, bet darot to sev vēlamā laikā. Kopā ar Valsts policiju izstrādājām pakalpojumu, ka portālā www.latvija.lv cilvēki var uzrakstīt iesniegumu Valsts policijai. Arī tās darbiniekiem šis pakalpojums ir izdevīgs, jo iesniegums tiek fiksēts tiešā veidā policijas lietvedības sistēmā. Rakstītājam ir pārliecība, ka iesniegums nepazudīs, bet policijai ērti, ka tas vairs nav jāievada datorā. Taču iesniegumu nepieciešams parakstīt ar elektronisko parakstu, jo tas tomēr ir oficiāls dokuments. Nekādas anonimitātes nevar būt.
– Kāda ir interneta pieejamība valstī?
I. Leišavnieks: – Latvijā internetu izmanto aptuveni 61 procents iedzīvotāju, un tas ir Eiropas vidējā līmenī. Platjoslas interneta ieviešana ir Satiksmes ministrijas kompetencē, pārklājums ir 95 procentos Latvijas teritorijas.
A.Zabašta: – Pētījumi rāda, ka Latvijā internetu daudz izmanto datorspēlēm un izklaidei, šajā jomā rādītāji ir virs Eiropas vidējā līmeņa. Saskaņā ar Latvijas interneta asociācijas 2007. gada pētījumu internetbanku lietotāju skaits valstī arī ir ļoti augsts: 963 tūkstoši! Ja tik labprāt izmanto internetbankas, tas liecina, ka ir liels valsts un pašvaldību e-pakalpojumu lietotāju potenciāls. Pētījums rāda, ka arī pensionāru vidū ir daudz interneta lietotāju.
I.Leišavnieks: – Viens no stimuliem ir izmaksas, jo, maksājot bankā vai pastā, ir papildu izdevumi, bet internetbankā to nav.
– Sekretariāta mājas lapā teikts, ka drošība internetā arī turpmāk būs viena no e-lietu sekretariāta prioritātēm.
A.Zabašta: – Sekretariāts tikko beidza vienu projektu par drošību internetā, ko finansēja Eiropas Komisija un Latvijas valdība. Tā mērķis – informēt bērnus un jauniešus, lai viņi zinātu, kā uzvesties internetā. Projekta gaitā trīs gados braucām pa skolām ar prezentācijām. Rezultāti ir pozitīvi, veicot pētījumus, aptaujas liecina, ka izpratne par drošību internetā paaugstinās. Esam sagatavojuši disku par šīm tēmām, kas tiks izplatīts skolām.
Otrs svarīgs aspekts ir valsts informācijas sistēmu drošība. Iepriekšējos gados esam veikuši auditus valsts iestādēs, lai pārbaudītu, kāda ir drošības situācija, cik cilvēki apmācīti, kāds ir nodrošinājums pret kiberuzbrukumiem. Bet tās ir tikai dažas problēmas. Lielu ļaunumu var nodarīt arī nemākulība vai informācijas ļaunprātīga zagšana. Lai garantētu informācijas drošumu un paaugstinātu zināšanas, esam organizējuši kursus, izstrādājuši vadlīnijas. Te svarīgs arī cilvēciskais faktors – cik IT jomā strādājošie valsts iestādēs godprātīgi izturas pret darbu. Darbinieki jāmotivē, lai viņus nepārvilinātu uz privātajām struktūrām, no otras puses – jābūt nodrošinātai kontrolei, lai cilvēki būtu droši, ka viņu dati nenonāk svešās rokās.
Pašreiz Veselības ministrija plāno ieviest jaunus pakalpojumus, tajā skaitā elektroniskās veselības kartes, elektroniskās receptes, tiek domāts par iespēju, lai iedzīvotāji varētu sekot, kā tiek tērēta nauda, ko valsts atvēl katra cilvēka ārstēšanai. Šajā sistēmā glabāsies ļoti diskrēta informācija, līdz ar to jautājums par datu drošību būs vēl nopietnāks.
I.Leišavnieks: – Sākumā varētu elektroniski īstenot tādu vienkāršu lietu, kā laboratorijas analīžu rezultātu nosūtīšana. Tas atvieglotu ikdienu visiem, cilvēkiem nebūtu otrreiz jāiet uz poliklīniku vai slimnīcu pēc rezultātiem, tie nonāktu pie konkrētā ārsta. Bet arī šinī risinājumā ļoti svarīgs ir drošības jautājums, lai pusceļā dati kaut kur nenoklīstu, nepazustu, netiktu pārtverti. Pasaulē šīs sistēmas strādā, mēs esam tikai ceļa sākumā.
– Ko cilvēki var uzzināt portālā latvija.lv</i.?
A.Zabašta: – Portāla sadaļā „Sākumlapa” ir atrodamas saites uz valsts iestādēm, bet otrā portāla sadaļā „Elektroniskie pakalpojumi” ir e-pakalpojumi, ko sadarbībā ar sekretariātu sniedz Rīgas dome, Ventspils dome, Valsts policija, Iekšlietu ministrijas informācijas centrs, zemesgrāmata, Valsts zemes dienests, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde. Kopumā ir elektronizēti 28 pakalpojumi, no tiem publicēti ir 18, pārējie atrodas ieviešanas stadijā. Bet vēlreiz jāatgādina, ka lielākai daļai šo pakalpojumu izmantošanai nepieciešams e-paraksts.
– Šķiet, kopumā uz Baltijas fona neizskatāmies slikti?
I. Leišavnieks: – Lietuviešiem esam garām, bet igauņi mūs atsevišķās jomās apsteidz. Igaunijā elektronizēts krietni vairāk pakalpojumu. Viņiem jau ir arī elektroniskās identifikācijas kartes, internetā jau var reģistrēt mazo uzņēmumu, toties nav elektroniskās iepirkumu sistēmas.
– Situācija Latvijā e-lietās uzlabojas, bet griesti jau vēl nav sasniegti.
A.Zabašta:</b. – Protams. Salīdzinot Latviju ar citām valstīm elektroniskās pārvaldes ieviešanā, vienā jomā izskatāmies ne pārāk labi, proti, mums vēl jāelektronizē daudz pakalpojumu. Eiropas Savienība ir ieteikusi 20 pakalpojumus, kurus jāsniedz tiešsaistē. Katru gadu ES veic pētījumus, lai redzētu progresu. Pašreiz Eiropā esam 24. vietā no 27 valstīm. Bet ir arī reāla izaugsme, jo pirms trim gadiem bijām pēdējie.
Komentāri