Sestdiena, 27. septembris
Vārda dienas: Ādolfs, Ilgonis

Dzīvē Gaujmalā. Nomalē

Druva

Pašā Gaujmalā, trīs kilometrus no Līgatnes pārceltuves, “Šleijās” saimnieko Vija Grigorjeva. Pirms 15 gadiem atgriezusies vecāku mājās, kopā ar māsu atguva īpašumu, kuros gadiem saimniekoja jūras zvejas osta. Vija savu daļu nosauca par “Šleijām”, vectēva uzvārdā, kas dzimtā neturpinās, bet māsas Maijas īpašumam palika apkārtnē zināmie “Līņi”. “Vectēvs nodarbojās ar biškopību, vīna ražošanu. Man lopkopība tuvāka,” atzīst Vija un turpina: “Braucu uz Valmieru kārtot saimniecības lietas. No rīta septiņos no mājas izgāju, sešos vakarā atgriezos. Arī uz Priekuļiem, Cēsīm grūti tikt. Ar autobusu līdz Līgatnei, tad tālāk. Man nav mašīnas. Saprotu, ka tādi kā es ir no pagājušā gadsimta, bet ko darīt, ja vēl negribas sēdēt uz beņķīša un redzēt, kā zeme aizaug. Gribu justies dzīvē, nevis ārpus tās.

Ja tā reforma būs, viss no cilvēka attālināsies. Un ne jau tāpēc tās nebūs. Nomales netiek līdzi dzīves straujumam. Internets, datori?! Man, kārtojot lauksaimniecības atbalsta lietas, kāds jauneklis kā pašu par sevi saprotamu saka, ka visus dokumentus atfaksēs. Uz kurieni? Pilsētniekiem, ierēdņiem lauki ir tik tālu un viņi vienkārši nesaprot, kā te cilvēki dzīvo. Visiem vienādas iespējas?! Viens dzīvo centrā, otrs nomalē. Jā, savulaik vienādi cerējām, ka strādāsim.”

No “Šleijām” līdz Straupes pagasta centram 21 kilometrs. Kad Vija pēdējoreiz bijusi Straupē, neatceras, maksājumus pašvaldībai viņa nokārto bankā. “Tomēr tā jocīgi ir, esmu galīgi atrauta no pagasta dzīves. Nav nekādu kontaktu. Dzīvoju neatkarīgi,” domās dalās Vija. Līgatne – tepat pāri upei. Līgatnē arī Vija nodzīvojusi mūža lielāko daļu. Bijusi bibliotekāre, un vēl aizvien dzīvesvieta deklarēta Līgatnē.

“Ja pāri Gaujai netiekam, esam ieslodzījumā. Taisni pretī pāri ir “Skaļupes”, ja kāda steidzama vajadzība, ar laivu var pārcelties uz veikalu. Ceļš gar Gauju lielu gabalu ved tikai uz šo māju, tāpēc ziemā tīrīšanas grafikā esam ārpus kārtas, var vien cerēt.

Gaujmalā vairs dzīvo tikai veci cilvēki. Pat apkārtnes traktori kļūst veci, kaimiņi, kad var, izlīdzas, bet arī pašiem darāmā netrūkst,” par ikdienas dzīvi stāsta “Šleiju” saimniece. Viņa vēl piebilst, ka pirms kādām Saeimas vēlēšanām solīts 2005. – 2007.gadā pār Gauju uzbūvēt tiltu, lai tūristiem savienotu Līgatni un Straupi. Nu vairs par to neviens nerunā.

“Šī ir mana bērnības vieta. Man te patīk,” atvadām saka Vija. Bet Gaujmalā zied ievas…

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ieriķu kopienai "kājas aug" bibliotēkā

03:00, 12. Sep, 2025

Ieriķu bibliotēka ir uzskatāma par vietu, kur sāka izveidoties kopienas aktīvo iedzīvotāju grupas iedīglis. Par […]

Tēva dienas ieskaņā dodas pārgājienā

03:00, 11. Sep, 2025
2

Tēva dienu atzīmēsim šo svētdien, 14. septembrī, bet jau aizvadītajā svētdienā ģimenes bija aicinātas uz […]

Iepazīst sociālajā jomā paveikto un nepieciešamo

03:00, 10. Sep, 2025
1

Tiekoties ar labklājības ministru Reini Uzulnieku, Cēsu novada sociālajā jomā iesaistītie apliecināja, ka iedzīvotājiem ir […]

Renovētajā ēkā top mūsdienīgs bērnudārzs

03:00, 9. Sep, 2025

Skaistu atdzimšanu piedzīvo 1882. gadā celtā ēka Cēsīs, Dārtas ielā 1. Tajā pēc rudens brīvlaika […]

Katru vasaru kāds stūrītis krāšņāks

03:00, 8. Sep, 2025
1

Turpinot tradīciju, arī šovasar augustā notika Vecpiebalgas apvienības pārvaldes konkurss “Sakoptākā sēta”. Vērtēšanas komisija – […]

Stāsts nav par skolas solu, bet vērtībām

03:00, 7. Sep, 2025
6

Šovasar par Ungurmuižu rakstīts vairākkārt. Ne kā arhitektūras pērli, kuru skatīt brauc Latvijas iedzīvotāji un […]

Tautas balss

Sludinājumi