Dzinējmedību sezona ir sākusies. Medniekiem tas ir liels notikums, kas netiek palaists garām. Pirmajās kolektīvo medību dienās vēsturiskā Cēsu rajona teritorijā galvenokārt tika nomedīti aļņi, taču bija arī kolektīvi, kas tika pie vairākām mežacūkām.
Tā kā dzinējmedību sezonas sākums bija darba dienā, lielākā daļa kolektīvu uz medībām pulcējās aizvadītajās brīvdienās un iecerējuši to darīt arī šīs nedēļas nogalē. “Druva” uzzināja, ka īpaši veiksmīgi dzinējmedības atklātas Priekuļu novadā. Liepas pagasta mednieku klubs “Zaķītis” nošāvis
13 mežacūkas, no tām četrus sivēnus. Ar cūku bariem veiksmīgi izrādījušies divi masti. “Mums palaimējās ar medību teritorijas izvēli. Mastus dzinām tur, kur bija manīti mežacūku
postījumi. Zinājām, ka kaut kur cūkām jābūt. Varējām nomedīt vēl vairāk, jo redzējām gan briežus, gan aļņus un vēl arī mežacūkas, bet šiem dzīvniekiem gadījās izsprukt sveikā. Šīs jau tāpat ir ļoti veiksmīgas medības,” spriež mednieku kluba “Zaķītis” dalībnieks Rinalds Rozenbergs. Viņš min, ka bez cūkām kolektīvam izdevies nomedīt arī aļņu bulli.
Veicās arī Mārsnēnu medību kolektīvam “Lisupe”. Tur divās dienās nomedīti astoņi aļņi un divas mežacūkas.
Mednieks Agris Bernāts ko “Lisupes” kolektīva stāsta, ka dzinējmedībās esot vieglāk nomedīt aļņus un briežus, nekā to darot individuālās medībās. “Ir bažas, ka kuru katru dienu arī mūsu medību platībām, kur daļa ir Raunas un Priekuļu novadā, var uzlikt aizliegumu dzinējmedībām, tādēļ, kamēr vēl ir atļauts, tikmēr jāiet dzinējmedībās. Cūkas jau var medīt arī uz gaidi, bet aļņu un briežu medībās labāk veicas ar dzinējiem. Medījām gan sestdien, gan svētdien. Aktivitāte bija – pirmajā dienā uz medībām kopā ar dzinējiem atnāca vairāk nekā 40 cilvēku. Dzinām piecus mastus, mežacūkas manījām četros. Katru dienu nošāvām pa vienai mežacūkai,” par
sezonas pirmajām medībām stāsta A.Bernāts.
Viņš arī uzsver, ka kolektīvo medību sezonas atklāšana medniekiem ir zīmīgs un ar nepacietību gaidīts notikums. Tā ir kolektīva pulcēšanās plašākā pulkā, satikšanās un pasēdēšana pie kopīga zupas katla.
Rosība dzinējmedībās bija arī mednieku kluba “Priekuļi” mežos. Kolektīva vadītājs Juris Kurzemnieks uzsver, ka arī viņiem dzinējmedību sezonas pirmā diena ir ne tikai medības, bet arī atpūta. “Medības nav tikai medības, tās var apvienot ar jauku pasākumu, tāpēc cenšamies sanākt kopā ar ģimenes locekļiem, pusdienās izvārīt zupu, kopā padziedāt. Ja par medībām – tad nomedījām staltbrieža bullēnu un stirnas kazlēnu. Gribējām nomedīt mežacūkas, lai
tās ietu mazumā, bet negadījās pat ieraudzīt, lai gan postījumus redzējām daudzviet. Mēģināsim tikt pie kādas cūkas šosestdien,” teic J.Kurzemnieks un pastāsta, ka no pieļaujamā limita kolektīvam izdevies nošaut jau vairāk nekā pusi dzīvnieku. “Arī līdz šim mežacūkas esam aktīvi medījuši. Limits ir
55 mežacūkas, no tām jau nošautas 36,” papildina mednieks.
Līdzīgi kolektīvo medību atklāšanas dienā veicies arī “Drustu” medību kolektīvam, kur
izdevies nomedīt staltbrieža govi.
“Dzinējmedības tomēr rīkojām, jo tā ir tradīcija. Taču
sākumā
šaubījāmies, jo Āfrikas cūku mēris nekas labs nav. Mūsu pagastam var uzlikt aizliegumu, jo nav jau tālu no mums teritorijas, kurās dzinējmedības jau ir aizliegtas. Tiklīdz tiks atklāts kāds jauns gadījums arī mūsu medību teritorijās, tā par dzinējmedībām būs jāaizmirst,” teic MMK “Vecpiebalga” kolektīva vadītājs Atis Avens un piebilst, ka viņiem sezonas atklāšanā veicies normāli. Nomedīta aļņu govs, aļņu teļš un staltbrieža teļš. “Pulcējāmies sestdienā. Kopā ar dzinējiem bijām ap 30 cilvēku. Neesam bešā, tas jau ir labs rādītājs. Protams, medībās vienmēr
var būt labāk. Daži mednieki manīja arī mežacūkas, taču tām
palaimējās netrāpīties šāvēju ceļā. Vispār pie mežacūkām pēdējā laikā nav vienkārši tikt, tās pamanījušās nākt ārā no meža galvenokārt uz nopļautām platībām. Tur meklē maijvaboļu kāpurus. Daudzi sūdzas, ka tīrumus rok ārā, bet kur tad to dzīvnieku lai novaktē? Nevar jau zināt, kad un kur tas sadomā nākt ārā,” viņš saka un piebilst, ka no kopējā limita kolektīvam izdevies nomedīt nepilnu pusi atļauto mežacūku, proti, mednieku kontā jau 17 mežacūkas.
Jāmin gan, ka ne visi kolektīvi rīkoja dzinējmedības,
Andris Praulītis
no
Vecpiebalgas Mednieku un makšķernieku biedrības “Pelēči” norādīja, ka medības notiek ik pa laikam, taču uz dzinējmedībām pagaidām gan vēl netiek steigts. “Protams, citugad tāpat kā citi kolektīvi, rīkojām dzinējmedību sezonas atklāšanu. Šis gads ir izņēmums. Mednieki satiekas jau ne tikai dzinējmedībās. Esam aktīvi medībās uz gaidi. Sakarā ar Āfrikas cūku mēri esam nolēmuši nogaidīt – pagaidām negrasāmies dzīvniekus tramdīt. Dzinējmedības, visticamāk, sāksim decembrī. Sagaidīsim, kad uzsnieg sniegs. Esam pamanījuši, ka mūspusē ir parādījušies plēsēji,” stāsta A.Praulītis un secina, ka patlaban medījamo dzīvnieku ganāmpulks Vecpiebalgas novada teritorijā ir vesels. “Daudz dzīvnieku nošaujam uz gaidi. Šogad jau esam nošāvuši vairāk nekā pusi no noteiktā mežacūku un aļņu limita,” tā A.Praulītis.
Kā zināms, sakarā ar konstatētiem Āfrikas cūku mēra saslimšanas gadījumiem ar Ministru kabineta rīkojumu noteikts, ka medības ar dzinējiem un traucēšanu nedrīkst rīkot 111 pagastos Latgalē un Vidzemē. Pagaidām sarakstā nav neviena no vēsturiskā Cēsu rajona pagastiem.
Mednieki gan pieļauj, ka tas ir tikai laika jautājums, jo situācija joprojām ir neskaidra un nav zināms, kurā brīdī slimības izplatīšanās skars citas teritorijas.
Ilze Fedotova
Komentāri