Vislatvijas dziesminieku saiets Jaunpiebalgas “Lielkrūzēs” daudziem kļuvis par neatņemamu vasaras pasākumu, kas pulcē dažādu paaudžu skatītājus, dziesminiekus un dzejniekus.
Tāpat kā citus gadus arī šovasar mūziķi dalījās kopīgās dziesmās un atrādīja savus jaunākos gara darbus. Saieta laikā izskanēja gan koncerti, gan notika radošās darbnīcas. Šogad uzsvars tika likts uz tautas pašapziņas atmodināšanu un dzejas grāmatas “Tur dzimušais” atvēršanu. “Lielkrūzēs” vakara gaitā tika iedegti četri tematiskie ugunskuri. Katrs, kas raksta, dzied vai ir citādi radošs, varēja atrast savu ugunskuru un sasildīt kā nosalušās rokas, tā savu dvēseli.
Saietā viesojās arī jauni mākslinieki no tālākajām Latvijas malām, kuri šogad “Lielkrūzēs” bija pirmo reizi. Tā liepājnieku Gunti Veilandu un valmierieti Leldi Ritenieci skatītāji uzņēma ar patiesu prieku. Šoreiz mūziķi uzstājās tandēmā, bet citkārt viņi ir četri vai pieci, un tad viņu grupu pazīst pēc nosaukuma “Masti”. Skatuves mākslinieki atzīst, ka iepriekš par šādu saietu neko neesot zinājuši un Liepājas pusē nosaukums “Lielkrūzes” viņiem neko neizteicis. Tagad Guntis dalās savos pirmajos iespaidos: “Kad sākām taujāt, es klusībā ļoti cerēju, ka tā nebūs kāda dīvaina saules sekta, tagad jūtos atvieglots. Jauka, brīva atmosfēra. Šeit cilvēki tiešām brauc atpūsties pie dabas, te var nopeldēties, attālināties no pilsētas burzmas. Līdz šim brīdim ir tikai tās pozitīvākās izjūtas, tās pat grūti noformulēt, bet ceru, ka pasākums neplūdīs visu laiku vienā gultnē, jo es it visā cenšos ieturēt tādu disonansi. Žēl, ka nevaram palikt līdz svētdienai, bet ļoti gribētu uzcelt telti un izbaudīt to gaisotni, kas šeit valda.”
Katru gadu skatītāju rindas top aizvien kuplākas, un, kā atzina vairāki mākslinieki, šogad apmeklētāju bijis visvairāk. Skatītāju domas par Vislatvijas dziesminieku saietu ir tikpat dažādas, cik viņi paši. Oskars Vītols otro gadu apmeklē saietu un ir apmierināts, ka rīkotāji atkal pārsteidz ar kaut ko jaunu, bet tanī pat laikā tiek saglabātas un uzturētas mums, tikai latviešiem vien, zināmās zīmes, jēga un nacionālā dzīves ziņa: “Vislielāko nospiedumu apziņā šovakar atstāja “Iļģi” un grupa “Zāle”. Tā atmosfēra, kas šeit valda, radikāli atšķiras no citiem Latvijas festivāliem. Te nav vulgaritātes, agresijas un pārmērīgas alkohola lietošanas. Domāju, ka braukšu arī nākamgad.”
Turpretī, kas vienam der, citam spiež. Agnese Puriņa šogad atbraukusi līdzi draugiem un pirmo reizi piedalās saietā: “Es sevi vērtēju kā stipru cilvēku, tāpēc man nav skaidrs, kā var tik neizmērojami ciest. Katrā dziesmā ir nevis uzmundrinājums saņemties, bet tāda īdešana, ciešanas, padošanās vai netaisnības izkliegšana. Arī par laimi dzied kā par nez kādu traģēdiju. Nē. Šis nav mans pasākums.” Agnese gan atzina, ka visiem cilvēkiem nevar būt vienāda gaume un iepriekš rūpīgāk jāizvērtē, jāievāc informācija, uz kādu pasākumu dodies, lai neiznāk vilties. Tomēr meitene priecājās, ka cilvēki ir miermīlīgi un draudzīgi.
Pēc lielkoncerta, kad cilvēki pulcējās ap ugunskuriem, augstām liesmām un tūkstošiem mazu dzirkstelīšu uzskrienot debesīs, dzejnieks un dziesminieks Valdis Atāls noteica: “Vai ir kas vēl skaistāks par nakti, kas izkrāsota ar dzejas rindām?”
Vislatvijas dziesminieku saietā šogad piedalījās tādi dziesminieki kā Ieva Akuratere un Ilze Grunte, Valdis Atāls, Haralds Sīmanis, Austra Pumpure, dažādu paaudžu Austrasbērni, un ar savu jauno koncertprogrammu klausītājus iepazīstināja Guntis Veilands un Lelde Riteniece, kā arī Pētera Draguna un Martas Kreituses veidotā grupa “Zāle”.
Komentāri