Ņemot vērā, ka Valsts Ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmā atrasts drošības „caurums”, pa kuru trīs mēnešu laikā nezināmas personas bija ieguvušas apmēram 7,4 miljonus dokumentu 120 gigabaitu apjomā, „Druva” vaicāja Datu valsts inspekcijas direktorei Signei Plūmiņai, cik bīstama var būt personas datu noplūde.
Eksperte atzīst, ka tas ir atkarīgs no datu veidiem: „Konkrētajā gadījumā noplūdušie datu veidi saskaņā ar Fizisko personu datu aizsardzības likumu nav sensitīvi. Sensitīvi ir personas dati, kas norāda personas rasi, etnisko izcelsmi, reliģisko, filozofisko un politisko pārliecību, dalību arodbiedrībās, kā arī sniedz informāciju par personas veselību vai seksuālo dzīvi. Nopludinātie dati, cik pagaidām zināms, ir vārds, uzvārds, personas kods un samaksātie nodokļi, pēc kuriem gan varētu spriest par saņemto atalgojumu. Pašlaik ir grūti pateikt un komentēt, kādas krāpnieciskas darbības ar šādiem datiem ir iespējams veikt.”
S. Plūmiņa piekrīt, ka sabiedrības uzticību valsts iestādēm un datu aizsardzībai notikušais ietekmēs negatīvi. Šī ziņa turklāt izskanējusi arī starptautiskā līmenī, kas nav pozitīvi valsts tēlam.
S. Plūmiņa uzsver, ka, ņemot vērā notikušo, visām iesaistītajām pusēm vajadzētu izdarīt secinājumus un uzlabot drošības sistēmas. Viņa skaidro, ka valsts informācijas sistēmām ir jānodrošina stingrākas prasības drošības jomā, arī tādēļ, ka it bieži personām dati valsts iestādēm ir jāsniedz obligāti.
Māra Majore – Linē
Komentāri