Katrā priekšvēlēšanu programmā bija ierakstītas būtiskas lietas, kuras varētu sekmēt iedzīvotāju labklājību Cēsu novadā. Dažus iespējamos risinājumus “Druva” lūdza izvērtēt.
“Pilsoniskā savienība” sociālās vides un veselības jautājumu sadaļā priekšvēlēšanu programmā akcentēja novada slimnieku mājas aprūpes paplašināšanu.
Komentē Anda Skrastiņa: – Cilvēki saka – nevaru atrasties slimnīcā vairāk par divām dienām pēc operācijas. Tas ir naudas jautājums. Cēsu slimnīcā ir izveidots mājas aprūpes dienests, kuru finansē Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūra (VOAVA). Nauda ir jāpaņem un pakalpojums jāattīsta, jo medmāsa injekcijas, pārsiešanu pēc operācijas var izdarīt arī pacienta dzīvesvietā. Būtiska ir pašas slimnīcas attīstība –
ir telpas, tehnoloģijas, trūkst jaunu profesionāļu. Vajag iekārdināt nākt jaunos mediķus uz man tik mīļajām Cēsīm, piedāvājot dzīvokļus. Tādi pilsētā jaunajiem speciālistiem ir jāatrod.
“Tautas partijas” programmā ierakstīts: “Turpināsim Cēsu slimnīcas modernizāciju.”
Komentē Voldemārs Vaivods:
– Iedzīvotāji būs dzirdējuši, ka lokālās slimnīcas likvidē, tāpēc meklējam dažādus risinājumus, lai Cēsu slimnīca paliktu un darbotos. Aktuāls projekts ir jaunā korpusa būve. Būs nepieciešamas investīcijas, Cēsu novads būs gatavs atbalstīt ar līdzfinansējuma daļu. Tika piedāvāts arī pārējiem rajona novadiem būt slimnīcas līdzīpašniekiem, bet neviens lielu degsmi neizrādīja, jo jāsaprot, ka investīcijām vajag naudu. (Saskaņā ar Cēsu rajona pašvaldības reorganizācijas plānu rajona padomes aģentūra „ Cēsu rajona slimnīca” tiek nodota Cēsu novada domei – I.K.). Tajā pašā laikā slimnīca joprojām ir rentabla, saņem finansējumu no VOAVA un ir ieinteresēta pacientu piesaistīšanā. Risinājumu ir daudz, bet tas ir plašs un sarežģīts jautājums.
Partijas “Jaunais laiks” programmā rakstīts: „Izveidosim Cēsu slimnīcā paliatīvās aprūpes nodaļu, izveidosim dienas aprūpes centru pensionāriem un invalīdiem.”
Komentē Inga Gunta Paegle: – To prasa dzīve. Cilvēkiem, kuriem vajadzīga šāda aprūpe, nav vietas slimnīcā, viņi nonāk pansionātos, bet arī tas nav risinājums. (Paliatīvās aprūpes nodaļu izveidi un darbu Latvijā finansē valsts. Tas ir ļoti dārgs pakalpojums onkoloģiski slimajiem – I.K.). Dienas centru plānojam izveidot pansionātā, un funkcijas ar jau esošo Cēsu dienas centru nedublēsies. Pensionāriem, cilvēkiem ar invaliditāti ir daudz vajadzību, bet viņu bērni nereti ir aizņemti darbā. Vecie cilvēki varēs dienas pavadīt “Cīrulīšos” – siltumā, paēduši, ar viņiem strādās speciālisti.
Partijas “Sabiedrība citai politikai” programmā sacīts: “Rūpēsimies par veselības aprūpes sistēmas sakārtošanu novadā, nodrošinot pakalpojuma pieejamību visām iedzīvotāju grupām.”
Komentē Mārtiņš Malcenieks: – Šis jautājums nav apskatāms no sistēmas izpētes puses, bet no iedzīvotāju interesēm. Iedzīvotāji bieži nezina, kur meklēt palīdzību, pie kura speciālista, kurā veselības aprūpes iestādē. Nav tādas vietas, kur iedzīvotājam izskaidro situāciju, tāpēc mēs pieļaujam, ka, piemēram, Cēsu slimnīcā vai citviet varētu izveidot klientu konsultāciju centru.
“Tēvzemei un Brīvībai”/ LNNK programmā teikts: “Veicināsim uzņēmējdarbības iespējas cilvēkiem ar invaliditāti, veicināsim skolēnu nodarbinātību brīvlaikos.”
Komentē Guntis Grosbergs: – Svarīgi cilvēkus ar invaliditāti iesaistīt darbos, kaut vai pilsētas sakopšanā. Konkrēti vēl apvienībā par šiem risinājumiem neesam diskutējuši. Par skolēnu darbu vasarā – ir uzņēmēji, kuri katru vasaru dod bērniem iespēju strādāt, lai viņi varētu nopelnīt. Es domāju, ka mēs varētu mudināt, lai vietējie uzņēmēji skolēnu palīdzību izmanto daudz plašāk.”
“Centriskās partijas Latvijas Zemnieku savienības” programmā rakstīts: “Veicināsim alternatīvu medicīnas iestāžu izveidi novadā.”
Komentē Valda Zaļaiskalna: – Vaivē ir problēma – nav viena mūsu pagasta iedzīvotāju ģimenes ārsta. Iedzīvotāji ir pierakstījušies pie 52 ģimenes ārstiem visā Latvijā. Esam sertificējuši feldšerpunktu, bet mums jādomā par jauna speciālista piesaistīšanu, jo nokļūšana pat līdz Cēsīm daudziem nav vienkārša. Runa nav par alternatīvu medicīnu, bet alternatīvu pašreizējai situācijai.
“Saskaņas centra” programmā teikts: “Veiksim sabiedriskās pirts rekonstrukciju.”
Komentē Natālija Praliča:
– Daudzdzīvokļu namos ir izlikts paziņojums – ja netiks nomaksāti parādi, tad karstā ūdens piegādi pārtrauks uz nenoteiktu laiku. Ja visi saliks boilerus, tad instalācija sadegs. Kur cilvēkiem mazgāties? Pilsētas pirtī ir tikai astoņas vietas, telpas šauras. Naudas nav? Ir jāpārskata budžets. Daudz jādara un sarežģīti, bet vajadzēs atrast līdzekļus. Varbūt jāvērtē, kas mums vairāk vajadzīgs – strūklaka Rožu laukumā vai jauna pirts? Vai mazgāsimies strūklakā un arī tikai vasarā?
Komentāri