Cēsu pirts darbu turpinās. Nav pamata runām, ka pašvaldībai, dzīvojot taupības režīmā, būtu jāatsakās no pirts izmaksu segšanas.
Ik gadu Cēsu pirtī mazgājas deviņi tūkstoši cilvēku. Pirts dienās uz to dodas ne tikai pilsētnieki, bet arī piepilsētas un lauku iedzīvotāji, kuriem dzīvesvietā nav iespēju kārtīgi nomazgāties un pasildīties uz lāvas.
“Tās ir baumas, ka pirts darbu pārtrauks. Būs mainīti darba laiki no 1. jūnija, bet tāpat būs sieviešu un vīriešu laiki pirtī, visi, kas vēlas, šo pakalpojumu varēs izmantot. Pensionāri, trūcīgās un maznodrošinātās ģimenes, invalīdi joprojām varēs mazgāties par 75 santīmiem, arī pārējiem iedzīvotājiem maksa par vienu pirts reizi paliks līdzšinējā – divi lati un 50 santīmi. Tā ir normāla cena. Pirts uzturēšana nav lēta, bet aģentūras budžetā ir līdzekļi,” situāciju skaidroja Cēsu sociālo pakalpojumu un palīdzības aģentūras direktore Iveta Sietiņsone un piebilda, ka pakalpojums ir ļoti nepieciešams iedzīvotājiem.
To apstiprināja arī satiktie cilvēki, kuri bija izbaudījuši pirts priekus. “Kur citādi lai mazgājos? Vasarā uz Gauju jāiet, jo mājās tādu labierīcību nav. Maksāju divarpus latu, tas nav lēti, bet nekā nevar darīt,” sacīja cēsnieks Aleksandrs Smirnovs, bet vārda brālis Aleksandrs Petrovs rādīja invalīda apliecību un bija priecīgs, ka pašvaldība cilvēkiem ar īpašām vajadzībām piešķīrusi atlaides.
“Pirts varēja būt plašāka. Mani kaimiņu čaļi brauc uz Valmieru – tur esot guļbūve, var pērties ar slotām, bet citādi jau arī te ne vainas. Kaut kur taču ir jāmazgājas, un cenšos nākt katru nedēļu,” tā A. Petrovs.
Cēsu sabiedriskā pirts darbojas jau sešus gadus. Administratores “Druvai” rādīja savdabīgu pateicību grāmatu, kur paldies pašvaldībai par iespēju apmeklēt pirti sacījuši daudzi pensionāri, daudzbērnu ģimenes, trūcīgi cilvēki.
“Tomēr nav jādomā, ka uz sabiedrisko pirti nāk tikai cilvēki, kuri dzīvo sociāli ļoti smagos apstākļos. Nāk gados veci cilvēki, pensionāri, kuriem mājās ir gan siltais ūdens, gan vanna, bet viņiem patīk pasildīties pirtī. Nāk skolotāji, sportiski jaunieši. Ir reizes, kad ienāk lauku cilvēki, kuri atbraukuši uz pilsētu iepirkties un apmeklē arī pirti. Ir ģimenes no Raiskuma, Stalbes, Veselavas, kuras pie mums peras regulāri,” stāstīja pirts administratore Vera Fadejeva. Pirts darbinieces arī rūpīgi reģistrē, cik apmeklētāju katru nedēļu ver pirts durvis, zināms, ka nedēļā vidēji pakalpojumu izmanto 170 cilvēki.
“Mēs jau zinām, kurš kurā dienā nāk. Savus klientus pazīstam. Ir bijušas dienas, kad pie pirts durvīm, darba laikam sākoties, stāv rinda. Vienā reizē pirtī var ieiet seši cilvēki. Vīrieši ir draudzīgāki, bet sievietes mēdz būt drusku neiecietīgākas, jo pirts telpa, arī ģērbtuves tiešām ir šauras, bet nekā darīt,” stāstīja pirts administratore Biruta Tjarve un piebilda, ka sīkās neērtības visiem piemirstas, kad atgūts žirgtums.
“Bail pat atcerēties tos laikus, kad Cēsīs sabiedriskās pirts nebija. To jau lielākajai daļai grūti iedomāties, kā ir, ja nav kur kārtīgi nomazgāties. Cilvēki vēl šobaltdien saka paldies pašvaldībai, ka viņiem pirts ir pieejama,” tā Vera Fadejeva un piebilda, ka daudzi iedzīvotāji arī nesūkstoties par pirts maksu, jo ir iedzīvotāju kategorijas, kurām ir atlaides, bez tam trūcīgo ģimeņu bērni līdz 18 gadu vecumam var mazgāties bez maksas, pārējiem bērniem līdz septiņu gadu vecumam arī par pirts garu un siltu dušu nav jāmaksā.
“Arī mēs varam teikt, ka pirts durvis ir un būs vaļā, jo jūtam, ka pirts ir ļoti vajadzīga. Mazliet kreņķējamies, ka savulaik te netika ierīkotas plašākas telpas, bet citādi pie mums ir tīrs un kārtīgs, visi, kuri vēlējušies, ir nomazgājušies. Cilvēkiem, kuriem ir invaliditāte, nopietni funkcionālie traucējumi, mēs mazgāties piepalīdzam. Nav taču grūti,” tā Vera Fadejeva, bet pašvaldības aģentūras direktore Iveta Sietiņsone paskaidroja, ka pirts vasarā, visticamāk, jūlijā, darbu pārtrauks vien uz pāris nedēļām, lai telpas sakārtotu un
veiktu arī ūdensvada un siltuma sistēmu tehnisko apkopi. Tā darīts arī pērn.
Komentāri