
Līgatnes novada domes deputāti Līgatnē aicināja iedzīvotājus uz tikšanos. Par tikšanās mērķi bija teikts – sirsnīgas, atklātas, lietišķas sarunas par domes darbu un citām problēmām.
No vēlētāju apvienības” Līgatnei”
bija ieradies domes priekšsēdētājs Guntars Pīpkalējs, no “Mēs Līgatnei” – Baiba Pelse, no “Vienotības” – Ainārs Šteins, Rihards Vidzickis un Gunita Liepiņa, kā arī izpilddirektors Egils Kurpnieks
un SIA ” Līgatnes nami” valdes loceklis Dāvis Lācis. Viņiem ko pajautāt, uzklausīt bija atnākuši vairāk nekā pussimts līgatniešu, lielākoties pilsētnieki.
Sapulci vadīja Baiba Pelse, pēc kuras iniciatīvas šāda tikšanās tika rīkota jau otro reizi, kopš dome strādā šādā sastāvā.
Novada vadītājs Guntars Pīpkalējs informēja, ka pašvaldības budžets ir apstiprināts un dažos vārdos arī par to, kas tiks darīts, kam nauda tērēta. Baibas Pelses stāstītais par domē paveikto izraisījās kā diskusija ar vēlētājiem. To noklausoties, ne vienam vien radās vēlēšanās rast atbildi uz līgatniešu vairākkārt jautāto – kurš vada Līgatnes domi.
“Kā jauna deputāte daudz ko nezinu, mācos,” atzina Baiba Pelse un līgatniešiem diezgan provokatoriski jautāja, kura dome – šī vai iepriekšējā – strādā labāk. Un pati arī secināja, ka iedzīvotāji nav apmierināti ne ar vienu, ne otru. Viņa vēlētājiem pajautāja, vai viņi zina, kurš ir augstāks par domi. Līgatnieši samulsa, līdz saņēma paskaidrojumu: “Tie esat jūs. Tā ir patiesība, nav joks. Valsts pārvalde ir atšķirīga, tai nav varas pār pašvaldību. To mums juristi stāstīja kursos. Tautai ir vara,
un tā arī ir. Ja nespējam no deputātiem panākt, ko gribam, tad arī nekā nebūs.”
Deputāte arī atzina, ka ir viena no saraksta un viena nespēj izdarīt to, ko solījusi vēlētājiem.
“Solījām, ka strādāsim kopā ar “Līgatnei” deputātiem. Tā arī sākām, bet diemžēl mums neizdevās. Negribu noniecināt vai sūdzēties par kādu no deputātiem. Atbalstu un sapratni no “Līgatnei” neguvām, pusgada laikā ar komunālo maksājumu tarifiem tā arī netikām skaidrībā. Tiesa, ar tarifiem viss nav tik vienkārši, kā biju iedomājusies. Domē strādājot, esmu daudz uzzinājusi. Ir pieņemts lēmums par komunālās nodaļas pārveidošanu, lai iedzīvotāji saprastu, cik kas maksā. Tiem, kuru mājās ir pārvaldnieks, no tarifiem izņēma klientu apkalpošanas izmaksas, jo viņi līdz šim maksāja divreiz. To izdevās pieņemt ar “Vienotības” atbalstu, ne “Līgatnei”. Mūsu apvienība ir
sapratusi, ka jāmeklē viedokļu sakritības. Vairākos jautājumos esmu sapratusies ar “Vienotību”, arī par to, ka jāveic revīzija grāmatvedībā.
Kā “Mēs Līgatnei” deputāte ar citu apvienības biedru atbalstu turpmāk balsošu par to, ko atbalstu. Varbūt
tā domē beigsies situācija, ka ir pozīcija un opozīcija. Ir jautājumi, kuros
“Vienotībai” un “Līgatnei” ir pretēji viedokļi, un es esmu pa vidu. Apsolu, ka rūpīgi vērtēšu un, ja “Vienotības” priekšlikums būs labāks, balsošu par to. Ceru, ka ar laiku katrs deputāts balsos tā, kā pats domās,” skaidroja deputāte Baiba Pelse.
No viņas pārstāvētās apvienības “Mēs Līgatnei” domē tika ievēlēts Egils Kurpnieks. Viņš ar “Līgatnei” atbalstu kļuva par izpilddirektoru, bet Baiba Pelse nāca viņa vietā.
Ar “Mēs Līgatnei” izšķirošo balsi Guntars Pīpkalējs kļuva par domes vadītāju.
Kāds līgatnietis gan deputātiem, gan līgatniešiem par situāciju domē sacīja: “Baibai Pelsei ir neierobežota vara. Apvienības biedrs ir izpilddirektors, jūs varat pieņemt jebkuru lēmumu, jo jūsu balss izšķirošā, esat pa
vidu starp diviem četriniekiem. Solījāt, ka būsiet pozīcijā un strādāsiet, mēs gaidām rezultātu.” Baiba Pelse gan taisnojās, ka nav nekādu vienošanos ar “Līgatnei”, nav koalīciju, bet “mēs vairs nevaram paļauties uz “Līgatnei”, neesmu varējusi panākt, ka viņi atbalsta mūsu priekšlikumus” .
“Vienotības” deputāts Ainārs Šteins atzina, ka jaunajā domē ir lietas, kas tiek darītas labāk nekā agrāk, ir arī
tādas, kas sliktāk. “Budžets ir apstiprināts, tas mani neiepriecina, ieņēmumi mazāki, attīstībai neplānojam. Ja skolai naudas paredzēts vairāk, tad tāpēc, ka pedagogu algas lielākas. Pašvaldības rīcību, lai mēs kļūtu turīgāki, neredzu. Par novada
īstermiņa un ilgtermiņa attīstību nekas nav minēts. Bet pirms pusgada deputātu kandidātu solījumos
jau nekā nebija par stratēģisko attīstību,” domās dalījās Ainārs Šteins un pauda satraukumu, ka pašvaldībā mērķtiecīgi tiek sagrautas daudzas sistēmas un nekas netiek piedāvāts vietā.
“Vienotība” un “Mēs Līgatnei”
pieņēmusi lēmumu uzlabot darbu finanšu un grāmatvedības nodaļā, reorganizēt komunālo nodaļu.
Egils Kurpnieks gan vairākkārt piebilda, ka arī Ainārs Šteins kā deputāts ir dome un par stratēģiju vajadzētu parunāt ar domes vadītāju. “Komunikācijai jābūt abpusējai,” sacīja Ainārs Šteins.
Par to, ka pēdējā laikā Līgatnes novadā dzīve pierimusi, izteicās vairāki līgatnieši. “Iepriekšējā dome strādāja krīzes laikā.
Atbraucēji brīnījās, te visu laiku kaut kas notika. Pēdējos trijos mēnešos jūtu Līgatnes degradāciju. Tas nav normāli, ka pat Jaungada runā priekšsēdētājs
teica –
naudas nav, neko nedarīsim. Tā ir depresija. Ir jāmeklē nauda, jākustas. Jābūt gataviem projektiem, lai, tikko nauda parādās, esam gatavi to ņemt,” pauda līgatnietis.
Plaša diskusija raisījās par Līgatnes pārceltuvi. Vairāki pilsētnieki atgādināja tās vēsturi, simbolisko nozīmi pilsētai un līgatniešiem. Viņi dzirdējuši, ka pārceltuvi savā īpašumā pārņems Pārgaujas novads. “Kā rīkosies Dabas
aizsardzības pārvalde (DAP), nav zināms. Līgums ir līdz 24.maijam,” paskaidroja Guntars Pīpkalējs. Atbilde sacēla vētru. Vecie līgatnieši sevi nosauca par aborigēniem, kurus mācīt dzīvot ieradušies iebraucēji, kuriem maza daļa gar vietējo vērtībām. Ainārs Šteins izklāstīja savu viedokli: “Pērn Pārgaujas un Līgatnes domes pieņēma lēmumu pārņemt pārceltuvi savā īpašumā. Apsaimniekotāji esam mēs, finansētājas abas puses.
Līdz 24.maijam ir
līgums par nomu, kurā ierakstīts, ka līdz maijam pārceltuve ar piekļauto teritoriju, desmit hektāriem, jānodod Līgatnei. DAP mainījās vadība, kad pērn
tikos, viņi jautāja, kāpēc neviens neinteresējas par pārceltuvi. Par sarunu stāstīju domes vadītājam. Saprotu, ka DAP vienkāršāk sadarboties ar Pārgaujas novadu un nodot tai.”
Viņš arī uzsvēra, ka nav jau stāsts, kam pieder pārceltuve, bet tā ir Līgatnes simbols un līgatniešu pienākums ir to uzturēt.
Asa bija arī diskusija par iecerētā tilta būvniecību. Skaidrs, ka pašvaldībai tādas naudas nav. “Tilta ideja kā atbalstāmais projekts ir ierakstīts Kohēzijas fonda naudai. Ja kāds to virzīs uz priekšu, neredzu problēmas.
Ja neesam aktīvi, neviens neko nepienesīs,” bilda bijušais novada vadītājs un atgādināja: “Ja neuzstādīsim mērķus un nesapņosim, mums nekā nebūs. Viss būs kārtībā, ja pratīsim
strādāt ar citu ātrumu un iet uz mērķiem.”
Līgatniešu noskaņojumā bija jūtams, ka viņiem svarīga ir novada nākotne. Šodiena un rītdiena bija labi dzirdama Aināra Šteina un Egila Kurpnieka dialogā. Ainārs Šteins uzsvēra, ka Līgatne ir tikai desmit kilometrus no Siguldas, ir jāstāsta par novadu, jāveido priekšstats, lai cilvēki te nāktu dzīvot, nevis nesagaidot pretimnākšanu, izdeklarējas.
Bet Egils Kurpnieks atgādināja, ka Līgatne ir desmit kilometrus tālāk no Rīgas nekā Sigulda.
Latviski vārdi netika žēloti, runājot par konkrētiem jautājumiem – siltumu, ūdeni dzīvokļos, tarifiem, sociālajiem pakalpojumiem, nesaņemtajām atbildēm no deputātiem un domes. Kā kuriozu novada cilvēki uzņēma kāda līgatnieša pieredzi saziņā ar domi, kur viņam dots padoms – šoreiz atbildi par neskaidrību rēķinā saņemsiet e-pastā, bet nākamreiz tikai tad, ja jautājums būs parakstīts ar
elektronisko parakstu.
Par šādu atbildi nebrīnījās deputāti, jo tikai pēc garām diskusijām panākts, ka arī deputāti var iepazīties ar iedzīvotāju sūdzībām, priekšlikumiem.
Teju trīs stundas garajā sanāksmē tika diskutēts vēl par daudz ko. “Esat deviņi deputāti, strādājiet līgatniešu labā. Jums jāsastrādājas. Arī zaudētājiem jāprot pieņemt zaudējumu. Jums jāiet kopā, jārisina līgatniešu problēmas, nevis savas partiju un nepartiju problēmas par varu,” vairākkārt uzsvēra līgatnieši.
Sarmīte Feldmane
Komentāri