Mēneša garumā Cēsu Mūzikas festivāla laikā pilsētā strādā vasaras kinoteātris, kurā izrāda Baltijas valstu jaunākās mākslas un dokumentālās filmas, latviešu animācijas filmas. Kinoteātris tāpat kā pirms gada iekārtots neapdzīvotā ēkā Pils laukumā. Iepretī namam novietots milzu plakāts, kas vēsta, ka divas reizes nedēļā – trešdienu un sestdienu vakaros – notiek bezmaksas kinoseansi.
„Iespēja latviešu kino uz sevi paskatīties no malas – kaimiņu kontekstā – ir deficīts,” uzskata kinokritiķe Dita Rietuma. Cēsu Mūzikas festivāls šo deficīta preci skatītājiem sagādājis.
Jūlijā Baltijas valstu jaunākā kino skate notika Čehijā, Karlovi Varu festivālā. Tajā ar Lietuvas un Igaunijas filmām sacentās latviešu spēlfilma „Vogelfrei”, ar kuru cēsnieki iepazinās pagājušajā vasarā. Šogad festivāla pirmajā nedēļā bija skatāmas Latvijā labi zināmās mākslas filmas „Rīgas sargi” un „Ūdensbumba resnajam runcim”.
Latvijas dokumentālo filmu žanrā pārstāvēti četri radošie darbi. Režisors Pēteris Krilovs filmā „Nepareizais latvietis” stāsta par pasaulē visplašāk pazīstamo latviešu izcelsmes mākslinieku Gustavu Kluci – fotokolāžas celmlauzi. Mākslas vēsturē viņš palicis kā viens no Krievijas avangarda mākslas klasiķiem. Filma ir mēģinājums atšifrēt mākslinieku ar paša mākslinieciskās domāšanas līdzekļiem.
Dokumentālo filmu „Vienkārši pops” režisors Andis Mizišs uzņēmis tālu aiz Latvijas robežām, sekojot pa Volgas-Donas kanālu līdzi pareizticīgo mācītājam, kurš dzīvo par baznīcu pārbūvētā baržā. Desmit gadus peldošās baznīcas ierašanās ir kļuvusi par gada centrālo notikumu daudziem pie Donas dzīvojošajiem ļaudīm, jo gandrīz visas baznīcas padomju varas gados sagrautas. Peldošā baznīca ir vienīgā iespēja ticīgajiem piedalīties svētajā liturģijā un saņemt baznīcas sakramentus.
Režisora Daiņa Kļavas filmas „Gana laiks” pamatā ir stāsts par mūsdienu sāmiem, tiem, kuri turpina ierasto dzīvi, tradicionālos nomadu tautas klejojumus kopā ar ziemeļbriežu ganāmpulkiem tundras plašumos. Gana dzīve pulsē vienā ritmā ar ziemeļbriežiem no vienas ganāmpulka migrācijas līdz otrai. Filma fascinē ar tundras ainavām.
Režisore Dzintra Geka filmu „Džona Doreda sala” veltījusi latviešu kinooperatoram Jānim Doredam. Scenārijs veidots pēc viņa un sievas – norvēģu gleznotājas – vēstulēm un citiem dokumentāliem materiāliem. Tā ir filma par profesiju un likteni, profesiju un mīlestību, dzīvi un nāvi. Mūža pēdējos gadus J. Doreds pavadīja Norvēģijā netālu no Haldenas pilsētiņas, ezera krastā. Vienīgo ezera salu vietējie iedzīvotāji nosauca par Džona Doreda salu.
Igaunijas pārstāvēto kino programmu veido trīs mākslas filmas, no kurām režisores Kadri Kousāras filma „Magnuss” ir visai skandaloza. “Magnuss” ir pēc patiesiem notikumiem veidots stāsts par pusaudža depresiju un pašnāvību, par vecāku uzskatiem – ja ir ēdiens un pajumte, tad bērni izaugs paši. Par filmu notikusi tiesāšanās, un tiesa to aizliegusi rādīt Igaunijā, atbalstot mātes, kuras dēls pašnāvībā gājis bojā, prasību. Interesanti, ka galvenā varoņa tēva lomā piekritis filmēties vīrietis, kurš pats zaudējis dēlu. Filma iekļauta Kannu festivāla ”Īpašā skatiena” oficiālajā programmā.
Igaunijas dokumentālā filma „Nacisti un blondīnes” stāsta par Baltijas valstu aktieriem padomju kinofilmās, analizējot veidu, kādā padomju kino industrija radīja ienaidnieka stereotipu. Filmas tapšanas laikā Latvijā tika sarīkota triju valstu aktieru, kuru kino lomās ir vācieši, tikšanās. Piedalījās Vija Artmane, Ingrīda Andriņa, Pauls Butkēvičs un citi.
Lietuvas filmu programmā iekļauta mākslas filma „Tu esmu es”, režisors Kristijons Vildžuns. Filma stāsta par sapņotāju arhitektu, kurš kokā ceļ futūristisku namu. Viņa nolūks ir radīt jaunu dzīves modeli, tomēr mērķis uzliek arī dažādus pārbaudījumus. Drošsirdība, patiesums un vienkāršība ļauj viņam gūt laimi un saglabāt sapni dzīvu.
Dokumentālā filma „Saša”, režisors Roms Lileiķis, rāda dramatiskus pārmaiņu laikus Užupē – Viļņas gleznainā nostūrī, kas pasaulē pazīstams kā „Pēdējais romantikas bastions”, vietā, kuru iemīļojuši dzejnieki, mākslinieki un fotogrāfi. Filma stāsta par trauslu un aizejošu pasauli, kurā vēl atklāti plīvo Užupes republikas karogs.
Komentāri