Cēsniekiem, kuri dzīvo daudzdzīvokļu namos, ko apsilda centralizēti, visticamāk, nāksies rēķināties, ka tarifs par siltumu jaunajā apkures sezonā pieaugs vismaz par 22,8%.
Vidzemes sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas priekšsēdētājs Guntis Bērziņš informē, ka “Cēsu būvnieks” iesniedzis komisijai siltumenerģijas tarifu projektu, kas jāizskata līdz oktobrim. Tarifi varētu stāties spēkā mēnesi pēc tarifu plāna apstiprinājuma.
“Cēsu būvnieks” tarifu pieaugumu skaidro ar dabasgāzes tarifu palielināšanos valstī. Patlaban Cēsīs katlumāju siltumenerģijas tarifs par megavatstundu ir 41,25 lati, bet “Cēsu būvnieks” vēlas to paaugstināt līdz 50,65 latiem par megavatstundu . Siltumražotājs, ņemot vērā apstiprinātos a/s “Latvijas Gāze” diferencētos dabasgāzes tarifus, spiests maksu paaugstināt, piemērojot diferencēto siltumenerģijas tarifu tabulu atkarībā no tā, kādu dabasgāzes cenu ik mēnesi noteiks “Latvijas Gāze”.
Jāuzsver, ka 50,65 Ls/MWh ir tikai prognoze, kas aprēķināta, izmantojot Ministru kabineta apstiprināto metodiku un ņemot vērā, ka dabasgāzes tirdzniecības cenas prognoze siltumenerģijas tarifu projekta iesniegšanas brīdī bija 230 Ls/tūkst. nm3. Ja mainīsies dabas gāzes cena, mainīsies arī tarifs. Samazinoties gāzei cenai (kas maz ticams), tas dils, palielinoties – augs.
1.oktobrī stāsies spēkā jauna siltumenerģijas tarifu apstiprināšanas kārtība. Darbosies regulatora apstiprināta tarifu skala, kurā aprēķināta maksa par megavatstundu, atbilstoši par kādu cenu “Latvijas Gāze” būs spiesta iepirkt dabasgāzi no piegādātājiem. Tas ļaus siltumražotājam elastīgāk reaģēt uz gāzes cenu maiņu.
Patlaban siltuma ražotāji tarifu nespēj „piedzīt” gāzes cenu kāpumam. To kavē valsts nosacījumi, kas tarifa pārrēķinu paredz pēc gāzes cenas konkrētā brīdī. Bet siltuma tarifa apstiprināšana ilgst vairākus mēnešus, un, kad tas stājas spēkā, maksa par gāzi jau sen palielinājusies.
Kaut siltuma pircējiem tas īstermiņā šķistu pievilcīgi (jāmaksā taču mazāk), ilgtermiņā cietēji būs tieši viņi. Tā kā ražotājs nespēj tarifā iekļaut gāzes cenu kāpumu, par siltumu saņem mazāk nekā tas izmaksā, trūkst iespēju investēt ražošanas un siltuma pārvades trašu atjaunošanai, sāk trūkt līdzekļu, lai norēķinātos ar piegādātāju.
“Druva” noskaidroja, ka dabasgāzes tirdzniecības cenas pieaugums brīdī, kad tika aprēķināts jaunais tarifs – 50,65 lati par megavatstundu-, bija 34,5 %, bet tarifa pieaugums tikai 22,8%. Uz kā rēķina? “Druva” uzzināja, ka siltuma tarifā kurināmā izmaksas veido 72,6%. Nepaaugstinot pārējos izdevumus, izdodas bremzēt straujāku tarifa kāpumu. Tarifu glābj arī divas koģenerācijas katlu mājas. Ieņēmumi no koģenerācijas procesā saražotās elektroenerģijas pārdošanas samazina siltumenerģijas tirdzniecības tarifu. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai apstiprināšanai iesniegtā vidējā prognozētā koģenerācijas stacijās saražotās siltumenerģijas cena par megavatstundu varētu būt tikai Ls 33,54. Ja pilsētā siltumenerģija centralizēti tiktu ražota vienīgi koģenerācijas stacijās, tad cēsniekiem siltums (pie gāzes cenas 230 Ls/ tūkst.nm3) izmaksātu 33 līdz 35 latus par MWh. Bet koģenerācijas ierīkošana prasa naudu, kuru nekur citur nevar dabūt, kā no tiem pašiem siltuma pircējiem, proti – iedzīvotājiem.
Komentāri