Ar 1.aprīli darbu sāks pašvaldības uzņēmums, SIA “Līgatnes komunālserviss”, kas pārņems pašvaldības komunālo pakalpojumu un teritoriju labiekārtošanas nodaļas darbus, aģentūru LETA informēja Līgatnes novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Ainārs Šteins.
Šteins atklāja, ka uzņēmums ir 100% pašvaldības kapitālsabiedrība. Tas nodarbosies ar komunālo, tostarp kanalizācijas ūdeņu attīrīšanas, pakalpojumu nodrošināšanu, kā arī ceļu uzturēšanu pašvaldībā. Par “Līgatnes komunālservisa” valdes locekli iecelts Mārcis Kalniņš.
Saskaņā ar “Firmas.lv” datiem, SIA “Līgatnes komunālserviss” pamatkapitāls ir 50 000 eiro.
Kā iepriekš informēja aģentūra LETA, 2014.gada 10.aprīlī Līgatnes novada deputātus informēja par elektrības atslēgšanu SIA “Papīrfabrika “Līgatne”” un tika meklēti risinājumi turpmākajai kanalizācijas ūdeņu attīrīšanai Līgatnē, aģentūru LETA informē Līgatnes novada pašvaldības izpilddirektors Egils Kurpnieks.
Kurpnieks atklāja, ka Līgatnes papīrfabrikas lielo parādu un maksātnespējas dēļ darbība tika apturēta un atslēgta elektrība. Līgatnes pilsētas kanalizācijas priekšattīrīšanas iekārtas ir apvienotas ar papīrfabrikas ūdens attīrīšanas sistēmu. Pilnībā apturot elektrības padevi Līgatnes papīrfabrikai, var rasties milzīgas problēmas videi. “1300 kubikmetri kanalizācijas ūdeņu draud ieplūst Līgatnes upē,” stāsta Kurpnieks.
Ar AS “Latvenergo” un AS “Sadales tīkli” tika panākta vienošanās, ka tiks nodrošinātas atsevišķs elektrības pieslēgums attīrīšanas iekārtām, lai pilsēta varētu nodrošināt savu notekūdeņu attīrīšanu.
Kurpnieks atzina, ka tas pašvaldībai nesīs krietnus zaudējumus. “Nelaime ir tā, ka papīrfabrikas attīrīšanas iekārtas ir milzīgas pret pilsētas vajadzībām. Elektroenerģijas patēriņš iekārtām arī ir milzīgs. Sakarā ar to, ka papīrfabrika savu darbību beidz, Līgatnes novada dome par savu naudu darbinātu šīs attīrīšanas iekārtas. Tas izmaksās apmēram 7 500 eiro mēnesī. Tā ir dramatiska summa, kas budžetā nav paredzēta.”
Līgatnes pašvaldība meklēs risinājumus, kā izbūvēt notekūdeņu un kanalizācijas novadīšanu uz blakus tīkliem. Kurpnieks saka: “Visdrīzāk, no papīrfabrikas teritorijas ar savām attīrīšanas iekārtām būs jātiek ārā, izbūvējot alternatīvus variantus.” Viņš pauž cerību, ka pagaidu risinājums varētu būt nedarbināt pilnībā attīrīšanas iekārtas, ņemot vērā pilsēta salīdzinoši nelielo notekūdeņu apjomu.
LETA
Komentāri