Kāpēc cēsnieki no tālām zemēm atgriezušies Cēsīs – to dzirdēt uz biedrības “Ar pasaules pieredze Latvijā” rīkoto pasākumu, kas sestdien notika Cēsīs, Jauniešu mājā, bija ieradies krietns ļaužu pulciņš.
Biedrības mērķis ir apvienot cilvēkus, kas dzīvojuši, strādājuši un mācījušies ārzemēs, bet nu atgriezušies Latvijā. “Mēs jau gadu šāda veida pasākumus rīkojam Rīgā, bet nu esam nolēmuši, ka tas ir jādara arī citās pilsētās. Pirmo reizi esam Cēsīs, ir liels prieks, ka atnācis tik daudz interesantu cilvēku, kas šajos pasākumos runā, dalās ar pieredzi, ko ieguvuši ārzemēs. Viņi stāsta, kādu motīvu vadīti tomēr izlēmuši atgriezties Latvijā. Ar šiem pieredzes stāstiem mēs cenšamies sabiedrībai parādīt, ka viss Latvijā nav nemaz tik slikti. Cilvēki ne tikai brauc prom, notiek arī pretējā plūsma, cilvēki atgriežas,” pastāstīja viens no biedrības “Ar pasaules pieredzi Latvijā” dibinātājs Roberts Tomme.
Pasākumā ar savu pieredzi dalījās trīs sievietes. “A-DOT” – koka restaurācijas un vintage tekstila darbnīcas dibinātāja Lelde Strazdiņa pieredzi guvusi Vācijā, Spānijā, Nīderlande un Meksikā. Pēc Leldes iedvesmojošā stāstījuma pieredzē dalījās Cēsu Jaunās skolas, Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas un Vidzemes Augstskolas pasniedzēja Kristīne Lauriņa. Kristīne ar vīru no Francijas un diviem bērniem dzīvo Zosēnos. Inga Madžule pieredzi pasaulē sāka uzkrāt jau 19 gadu vecumā – strādājot, mācoties Vācijā un pēcāk 10 gadus dzīvojot Austrālijā. Nu Inga strādā uzņēmumā “Dižozols” un ir laimīga par izvēli atgriezties Latvijā. Uz pasākumu atnākusi bija arī cēsniece un “Radio Tev” žurnāliste Evija Streiča ar meitu. “Es esmu no tiem cilvēkiem, kuriem Latvijā ir labi. Man te patīk, viss apmierina. Bet ir interesanti klausīties citu pieredzē, kas iedvesmo un liek vairāk padomāt arī par savu dzīvi. Man ir prieks par cilvēkiem, kas dodas uz ārzemēm uzkrāt jaunas zināšanas, bet vēlāk atgriežas Latvijā un prot savu pieredzi likt lietā. Man ārzemēs ir draudzene, viņa nupat izlēmusi pārcelties uz dzīvi atpakaļ Latvijā. Ir liels prieks, ka cilvēki materiālo stāvokli, kāds ir ārzemēs, nomaina pret to, kas viņu sirdis saista Latvijā. Un šeit nav slikti. Viss ir atkarīgs no paša spēkiem un varēšanas. Varu minēt piemēru, kas var likt vairāk par to padomāt. Tas notika pirms pāris gadiem. Stāvēju autobusa pieturā. Autobuss piebrauca , tā kā līdz izbraukšanai vēl bija laiks, šoferis ar kādu pasažieri izkāpa ārā. Viņi smēķēja un runāja. Runāja par to, cik šeit ir slikti un ka te viss smird, ka ātrāk jābrauc no Latvijas prom. Viņi beidza savu sarunu, šoferis izsmēķi nometa turpat uz zemes, taču soli tālāk bija atkritumu tvertne. Un tad man radās jautājums – tev šeit viss smird un ir tik slikti, bet ko tu pats esi gatavs darīt, lai situāciju uzlabotu, ja pat savus atkritumus nevari izmest, kur pienākas?” pārdomās dalījās E. Streiča.
Decembrī Rīgā notiks biedrības “Ar pasaules pieredzi Latvijā” gada jubileja, kurā pulcēsies ne tikai biedrības dalībnieki, bet arī visi, kas līdz šim dalījušies ar saviem pieredzes stāstiem.
Komentāri