
Civilās aizsardzības (CA) mācībās Cēsīs tika izspēlēta situācija, kurā Egļu un Bērzaines ielas krustojumā saduras smagās automašīnas, viena pārvadā degvielu (tās lomā iejutās uzņēmuma “Vinda” automašīna), savukārt otra – armijas smagā automašīna.
Mācības Cēsīs notika sestdien, tajās piedalījās 117 pārstāvji no atbildīgajiem valsts un pašvaldības dienestiem. Nācās risināt situāciju, kurā viena no automašīnām aizdegusies. Notikuma vietā ieradās Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) un neatliekamā medicīniskā palīdzība. Ugunsdzēsēji, konstatējot, ka ir ievainotie, izsauca policiju un ķērās pie ugunsgrēka likvidācijas un palīdzības sniegšanas ievainotajiem. Pēc tam,
apsekojot kravas mašīnu, konstatēja, ka kravas nodalījumā atrodas aviācijas lādiņi (protams, ne jau patiešām, bet atbilstoši mācību leģendai). VUGD komandieris pieņēma lēmumu dot ziņu novada domes priekšsēdētājam, ārkārtas komisijas vadītājam, jo blakus ir skola, dzīvojamie rajoni. Komisija pieņēma lēmumu par skolas evakuāciju un papildspēku iesaistīšanu. Kad skola bija evakuēta, sapieri veica savu darbu, bet pēc lādiņu aizvešanas skolēniem un pedagogiem tika dota atļauja atgriezties skolā.
Scenārijs tika izspēlēts veiksmīgi, un pēc mācībām visi iesaistītie atzina, ka tās izdevušās, lai gan ko uzlabot netrūkst.
Kā norādīja Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs, mācības nekādā veidā nav saistītas ar traģiskajiem notikumiem Zolitūdē, šīs bija plānotas jau krietni iepriekš. Sākotnēji ar priekšlikumu par mācību rīkošanu nācis Zemessardzes 27.kājnieku bataljona komandieris Rolands Moļņiks, un pašvaldība nolēmusi ieceri atbalstīt.
“Cēsīs šādas mācības, kurās tiek izspēlēta reāla situācija, nav notikušas ļoti sen. Vēl ņemot vērā, ka šovasar vecpilsētas tuvumā dega šķūnīši un radīja papildu bīstamību, nolēmām, ka mācības jārīko,” teica J. Rozenbergs.
Tā kā šīs bija mācības, trauksme zemessargiem tika izsludināta dažas stundas pirms notikuma un avārijas brīdī netālu no notikuma vietas jau bija ierīkots komandpunkts. Zemessargu tuvums situāciju padarīja drošu apkaimē dzīvojošajiem, arī retie garāmgājēji notiekošu uztvēra ar sapratni, norādot, ka ir informēti par plānotajām mācībām.
Viss noritēja atbilstoši plānotajam, kā noslēgumā atzina R. Moļņiks: “Savās prognozēs bijām pesimistiskāki, uzdevums tika paveikts ātrāk, nekā bijām iecerējuši. Mācībās izkristalizējās atsevišķi aspekti, kas jāuzlabo un ko turpmāk varēs izmantot kā atskaites punktus darba organizēšanā. Galvenais, kas jāuzlabo, ir koordinācija, it īpaši, kad nonākts līdz lēmumiem, kurš uzņemsies kāda atsevišķa posma vadību. Ļoti labi noritēja sadarbība ar policiju, bija viens otrs aspekts, kurā nebija veiksmīga sadarbība ar glābšanas dienestu, kas uzņēmās pārāk daudz pienākumu, tajā pašā laikā mēs nespējām pilnībā iesaistīt savus spēkus.”
R. Moļņikam, kurš bataljona komandiera amatā stājās vasaras vidū, ir pieredze, darbojoties krīzes situācijās. Pirms atnākšanas uz Cēsīm viņš bija Zemessardzes 54.Inženiertehniskā bataljona komandieris, šajā pavasarī Ogrē darbojies lielo plūdu laikā. Tāpēc viņam vieglāk salīdzināt un izvērtēt. Komandieris atzina, ka pavēļu pieņešanas procedūra mācībās un reālajā situācijā neatšķiras: “Atšķirība tikai tā, ka reālajā situācijā komandās, pavēlēs un dokumentos nebūs vārds – mācības. Visi dienesti kopīgi sekmīgi pastrādājām, radusies sapratne, ko kurš spēj, uz ko var paļauties. Mācībām desmit baļļu sistēmā likšu seši starp septiņi, kas pirmajai reizei ir ļoti labs vērtējums.”
Mācības vēroja arī dienestu pārstāvji, kuri noslēgumā deva īsu analīzi, norādot, ka detalizēts ziņojums par mācību analīzi un priekšlikumi vēl sekos. VUGD Vidzemes reģiona brigādes vecākais inspektors Andrejs Rjabkovs atzina, ka vērtējums ir labs, sadarbība noritējusi veiksmīgi: “Šādas mācības stiprina pieredzi, ja kas atgadīsies reālajā dzīvē, esmu pārliecināts, ka Cēsu novadā ārkārtas situācijās spēs reaģēt.”
NBS Instruktoru skolas komandiera pienākumu izpildītājs kapteinis Uldis Gūtmanis norādīja, ka katrs iesaistītais dienests savu darbu izdarījis perfekti, bet iespējams uzlabot dienestu komunikāciju: “Šo mācību uzdevums bija ne tikai kontrolēt, nodrošināt avārijas situāciju likvidēšanu, bet arī attīstīt krīzes vadības centra darbību. Manuprāt, šajā punktā izkritām, jo dienestu vadītāji neatradās kopā vienā vietā, no kuras tiek viss kopīgi kontrolēts un vadīts. Katrs dienests perfekti izdarīja savu darbu, bet pietrūka tieši šīs kopējās situācijas vadības.”
Arī bruņoto spēku pārstāvis Pēteris Suveizda atzina, ka katrs dienests savu darbu pildījis automātiski, pat bez attiecīgajām komandām, bez kopīgas analīzes, kā varbūt visu paveikt pareizāk, operatīvāk: “Katrs postenis zināja savu uzdevumu, taču kopīgās koordinācijas trūka.”
VUGD Vidzemes reģiona brigādes Cēsu daļas komandieris, glābšanas darbu vadītājs Kaspars Dravants pēc mācībām neslēpa, ka nedaudz klibojusi informācijas apmaiņa starp iesaistītajiem dienestiem, tā ir jāuzlabo: “Ir tikai normāli, ja pēc mācībām ir ko mācīties. Esmu pārliecināts, ka visām situācijām, kas ir glābšanas dienesta kompetencē, esam gatavi. Protams, dzīve jebkurā situācijā ievieš korekcijas, tāpēc visu nekad nav iespējams paredzēt, prognozēt.”
Cēsu novada vadītājs J. Rozenbergs uzsvēra, ka plašāka mācību izvērtēšana vēl priekšā, taču pateicību pelnījuši visi iesaistītie dienesti: “Manuprāt, reizi gadā nepieciešams aktualizēt civilās aizsardzības plānu, jo gada laikā var mainīties kontaktpersonas, telefonu numuri, bet reizi divos, trijos gados jārīko vietējā līmeņa mācības. Jo vairāk trenējas kādu situāciju izspēlēšanā, jo varam būt drošāki par adekvātu rīcību, ja kaut kas notiks reālajā dzīvē. Labāk punus saņemt mācību laikā. Reālā krīzes situācijā nekāda filozofēšana nedrīkst būt, tur visam jānotiek saskaņoti, automātiski. Tāpēc vajadzīgas mācības. Kā teātrī, ja gribas labi nospēlēt, daudz jāmēģina. Šādas mācības kalpo kā garantija tam, ka novada iedzīvotāji ir drošībā,” norādīja J. Rozenbergs.
Gatavojoties šīm mācībām un iepazīstoties ar visu dokumentālo bāzi, domes priekšsēdētājs secinājis, ka nepieciešams piestrādāt pie dokumentācijas, kas patlaban ir pārāk sarežģīta. Tai jābūt vienkāršākai, saprotamākai, lai būtu nepārprotami zināms, kurš par ko atbild, kuram zvanīt un tamlīdzīgi. Reālas krīzes gadījumā nebūs laika pārlapot biezas instrukcijas, bet ir jārīkojas.
J. Rozenbergs norādīja, ka visprecīzāk dienestu rīcību varētu pārbaudīt, ja pirms tam neviens no tiem nezinātu par mācībām. Tiesa, uzņēmums “Latvijas Gāze” nav ticis informēts, bet viņi reaģējuši ļoti operatīvi.
“Bet arī šis solis ir vērtīgs, ņemot vērā, ka daudzus gadus nekas tāds nav darīts. Neskatoties, ka visi par mācībām zināja, pārbaudīt to praksē vienmēr ir noderīgi. Viens ir izspēlēt uz papīra, pavisam cits – pārbaudīt reālā darbā,” teica J.Rozenbergs.
R.Moļņiks gan piebilda, ka patiesībā jau vietējie iedzīvotāji zinājuši daudz vairāk nekā iesaistītie zemessargi, kuri nezināja, kas notikuma vietā konkrēti norisināsies, viņiem nācies reaģēt pēc saņemtās informācijas. Savukārt komandieris nav zinājis, cik zemessargu ieradīsies, jo viņi informāciju saņēma tikai pēc trauksmes.
“Nezināmais vajadzīgs vienmēr, tas piedod realitātes sajūtu. Ja visu zina, tas nav interesanti,” atzina R. Moļņiks.
Jānis Gabrāns
Komentāri