
Priekuļu novada Jāņmuižas iedzīvotāji ir satraukti, ka ciematā regulāri tiek dedzināti atkritumi, galvenokārt plastmasa. Dūmi un asa smaka traucē ikdienu.
Par situāciju īpaši satraukti ir Pārgravas ielas iedzīvotāji, jo dūmi no kūpošās atkritumu kaudzes nāk tieši virsū vairākām mājām. Andris Ķīsis ir sašutis, ka tiek dedzināti atkritumi. Vīrietim jau ir veselības problēmas, bet vēl nākas elpot kaitīgos dūmus. “Tas ir neizturami. Nevar pavērt durvis un logu. Pastāvīgie vēji nes dūmu mākoni tieši uz mūsu māju. Kāpēc mums jācieš? No dūmiem kļūst slikti ar sirdi kā man, tā sievai,” nobažījies A.Ķīsis.
Kaimiņos dzīvojošā Māra Ļvova apliecina, ka tā ir problēma, ar kuru pašiem cīnīties esot grūti, ar to nākas sadzīvot jau pāris gadu. Agrāk atkritumi dedzināti pļavā, nostāk no mājām, tad arī smaka nebija stipri jūtama, pēdējos gados nevajadzīgo un ārā metamo sanesot tuvīnajās puspamestajās garāžās, pie kurām arī notiekot dedzināšana. “Vismaz nedēļā reizi kāds dedzina. Vasarā pat biežāk. Sāk dedzināt jau rīta pusē, bet atkritumi gruzd visu dienu. Vistrakāk smird plastmasa. Gāju no rīta uz veikalu, nevarēju elpot, mutei virsū liku lakatu,” pastāsta M.Ļvova
un teic, ka dedzināts tiekot viss, sākot no mēbelēm līdz plastmasas atkritumiem.
“Vasarā atbrauca pašvaldības policija, savulaik bija ieradušies arī zaļie. Uz kādu laiku dedzināšana pierima. Tas viss bija veltīgi, jo nu atkal atsākusies. Cilvē- ku nekaunībai nav robežu. Arī garāžās, kurām nav durvju, nes visādu drazu,” norāda M.Ļvova.
Iedzīvotāji domā, ka atkritumus uz nelegālo izgāztuvi ved vairākas personas, kāds pamanās regulāri pielaist uguni. Par to, kurš ir dedzinātājs, vietējo domas atšķiras. ”Līdz šim domāja, ka tas, iespējams, ir cilvēks, kurš uzpērk sadzīves tehniku – ledusskapjus, veļasmašīnas un citas lietas, ko nevajag, to samet kaudzē un sadedzina,” stāsta jāņmuižniece, bet kāda cita Pārgravas ielas iedzīvotāja zina stāstīt, ka daudzi iztīra garāžas, citi ved atkritumus no mājām. Tā tie atkritumi veidojas, savukārt kāds pamanās tos aizdedzināt. Tāpat vairāki vietējie norāda, ka tālāk no šīm drazu kaudzēm veidojoties vēl lielāka atkritumu čupa, cilvēki nebrīnīšoties, ja arī no tās drīz pacelšoties liesmas. Vienīgi tuvāk centram dzīvojošie atzina, ka milzīgu smaku nejūt, taču par dedzināšanu Jāņmuižā ir dzirdējuši.
Garāžas, pie kurām izveidojusies nelegāla atkritumu izgāztuve, pieder Priekuļu un Jāņmuižas Valsts tehnikumam, bet zemei, kur notiek dedzināšana, arī privāts apsaimniekotājs, kurš atrodas ārzemēs. Savukārt visa šī teritorija atrodas Gaujas Nacionālajā parkā (GNP). Nākas secināt, ka līdz šim interesi par vides sakopšanu nav izrādījusi neviena no pusēm.
Kā skaidro Priekuļu novada pašvaldības policijas vadītājs Guntars Mucenieks, ar nelegālo atkritumu vietu veidotājiem cīņa noris nemitīgi. ”Šogad vien esam saņēmuši četras sūdzības. Vairākkārt pašvaldība ir vākusi atkritumus pie vecajām garāžām, tāpat noformēti vairāki protokoli par atkritumu dedzināšanu. Vietējie saukuši arī ugunsdzēsējus, taču arī tas nav devis nekādu mācību,” skaidro G.Mucenieks un vēlreiz atgādina par saistošajiem noteikumiem, kuros minēts, ka aizliegts novietot atkritumus tam neparedzētās un nepiemērotās vietās, dedzināt atkritumus, tai skaitā tvertnēs un urnās. “Tas stingri attiecas arī uz plastmasas dedzināšanu, tas ir rupjš pārkāpums, kas rada vides piesārņojumu. Lai kādu sodītu, mums vajag pamatojumu – iesniegumu, tāpēc iedzīvotāji ir aicināti ziņot par pārkāpējiem. Sūdzas daudzi, bet neviens nav gatavs atbildēt par saviem vārdiem rakstiski. Ja cilvēki redz pārkāpumu, nevajadzētu palikt vienaldzīgiem – ziņot policijai vai ugunsdzēsējiem, ja tiešām ir tāda nepieciešamība,” uzsver G.Mucenieks. Viņš norāda, ka likums paredz – atkritumu tvertņu izvietojumu nosaka zemes īpašnieks.
“Par garāžām atbild Priekuļu un Jāņmuižas tehnikums. Tas nozīmē, ka arī viņiem ir zināma teritorija, par kuras sakopšanu ir jārūpējas. Savukārt GNP inspektori par teritoriju neizrāda nekādu interesi, esam lūguši, lai atbrauc un apskatās, kā te izskatās, taču pagaidām tās visas ir tukšas runas,” atzīmē G.Mucenieks un turpina: “Cīņā ar nelegālo atkritumu izgāztuvju ierīkotājiem varu minēt arī labos piemērus. Pirms dažiem gadiem Priekuļos arī bija
nelegāla atkritumu izgāztuve. Tad vainīgajiem tika piemērota prāva soda nauda un tajā vietā uzlikta zīme – atkritumus neizmest! Tas nostrādāja, cilvēkiem bija mācība. Arī tie, kas dzīvo Jāņmuižā, ir aicināti uzlikt šādu zīmi.”
Priekuļu novada pašvaldībā jau vairākkārt runāts par to, lai Jāņmuižā pie garāžām tiktu izvietotas atkritumu tvertnes. Līdz šim tās teritorijā nav manītas. Kā skaidro tehnikumā, viņiem par garāžu izmantošanu ir noslēgti līgumi ar privātām personām, tiesa, ne visiem. Priekuļu un Jāņmuižas Valsts tehnikuma direktora vietnieks praktiskās apmācības jomā Lauris Šķēle norāda: “Taisnība, ka garāžas ir skolas bilancē, taču mēs risinām jautājumus par atsavināšanu, lai šis īpašums nonāktu Valsts nekustamo īpašumu aģentūras pārziņā, tāpēc tehnikums neplāno ieguldīt līdzekļus garāžu apsaimniekošanā.
Par radušos situāciju jau runājām ar pašvaldības policiju. Kopā mēģināsim tikt skaidrībā, kas teritorijā veido nekārtības un regulāri dedzina atkritumus.”
“Druva” pārliecinājās, ka nelegālajā atkritumu izgāztuvē Jāņmuižā gruzd ne tikai plastmasa, bet arī citi sadzīves atkritumi. Diez vai dedzinātājs padomāja, vai metāla caurules, stikla šķīvji ugunskurā sadegs.
Ilze Fedotova
Komentāri