LETA
Kopējo maizes patēriņu valstī nedaudz sācis ietekmēt cilvēku jaunais paradums – maizes cepšana savā mājoklī, šodien ziņo “Latvijas Avīze”. “Pērn cilvēki ļoti daudz pirka maizes krāsniņas. Patlaban lielā interese ir nedaudz apsīkusi, kas saistīts ar mūsu konkurentu aktivitāti,” stāsta tīmekļa veikala “xnet” produktu menedžere Dace Muižniece. Veikala “cenuklubs.lv” produktu pārdošanas vadītājs Andris Jākobsons informēja, ka šajā veikalā cilvēku interese pēc maizes krāsnīm pēdējā laikā ir kāpusi. “Mūsu piedāvājumā ir krāsniņas par cenu no 40 līdz 130 latiem. Visvairāk pirktās ir 80 latus vērtās ierīces,” teica Jākobsons. Latvijas Maiznieku biedrības valdes priekšsēdētājs Valdis Circenis informēja laikrakstu, ka patlaban valstī kopējais ražotais maizes daudzums ir stabilizējies. “Aptuveni 9% ražo lielveikalu ceptuves, cilvēki paši mājās cep, iespējams, 0,5% no visas patērētās maizes. Lielveikalu daļa ir kāpusi no 4% 2007.gadā līdz 9% pērn gada beigās. Latgales novadā un pierobežas rajonos maizi ieved arī no Lietuvas, tomēr tā kvalitātes un garšas ziņā ir atšķirīga no Latvijā ceptās maizes un lielu atbalstu negūst. Mēs ļoti jūtam maizes patēriņa kritumu rudeņos ražas novākšanas laikā. Maizes ceptuves patlaban dzīvo pēc principa “no rokas mutē”. Ceptuvēm ar lieliem banku aizdevumiem tas var būt izšķiroši,” skaidro Circenis. Maizes cenas svārstības viņaprāt gaidāmas nelielas. “Maizes cepšanā gandrīz viss ir atkarīgs no graudu un miltu cenas. Patlaban nav pazīmju par izmaiņām. Mūs nedaudz ietekmē arī energoresursu cenas, tomēr gaidāmo gāzes cenu kritumu var samērot ar milzīgajām maizes cenas akciju atlaidēm veikalos,” saka Circenis. Arī SIA “Fazer maiznīcas” tirdzniecības direktors Dinārs Ozols uzsver – maize noteikti nebūs dārgāka. Viņš norāda, ka patlaban saistībā ar akciju atlaidēm vidējā maizes cena salīdzinājumā ar aizvadīto gadu ir kritusies. “Akcijās pārdotās maizes daudzums patlaban ir vismaz dubultojies salīdzinājumā ar aizvadītā gada sākumu. Cenu atlaižu akcijas rīko arī mazie veikali. Kopējais maizes pārdošanas daudzums pērn nedaudz kritās, bet patlaban ir stabils. Iespējamais maizes cenas kritums nākotnē ir saistīts gan ar valstī notiekošajiem makroekonomiskajiem procesiem, gan arī ar enerģijas, transporta un izejvielu izmaksām,” skaidro Ozols. Miltu ražotāji sola, ka lielām maizes cenas svārstībām nevajadzētu būt. AS “Rīgas dzirnavnieks” ģenerāldirektors Sandis Jansons saka, ka šā gada graudu ražas prognozi patlaban izteikt ir ļoti sarežģīti, tomēr eksperti rudenī solot pilnas klētis. “Tas nozīmē, ka miltu cenas svārstības varētu būt 5% intervālā,” norāda Jansons. Tātad arī maizes cenas kāpumam uz miltu sadārdzinājuma rēķina iemesla nav. Eksperti arī norāda uz rudzu maizes patēriņa kāpumu, kas notiek uz mazāk apēstās baltmaizes rēķina. Kritums esot vērojams konditorejas produktu ražošanā un patēriņā. Maizes sortiments mazāks nav kļuvis.
Komentāri