
Šovasar valdības pieņemtie lēmumi par pedagogu algām pamatīgi pārsteidza pašvaldības. Gaidītais, ka valsts parūpēsies par visu pedagoģisko darbinieku ikmēneša atalgošanu un pašvaldībai nebūs jāuzņemas daļa no valsts funkcijas, maksājot par darbu jaunāko bērnu grupiņu skolotājiem pirmsskolas iestādēs, ne tikai nepiepildījās, bet pat pavērsās pret pašvaldībām.
Ministru kabinets pieņēma lēmumu, ka pedagogu algu reforma pirmsskolās attieksies tikai uz skolotājiem, kuri strādā ar piecu un sešu gadu vecumu sasniegušiem bērniem. Skolotāji, kuri strādā ar bērniem līdz piecu gadu vecumam, arī turpmāk būs jāalgo pašvaldībām. Jaunums ir tāds, ka valdība tagad sagaida, lai pašvaldības, ja ne šajā pusgadā, tad sākot ar nākamo budžeta gadu, palielinātu algas bērnudārzu jaunāko bērnu grupiņu pedagogiem.
Cēsu novada deputātu Tāli Jaunzemi, Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāju, Latvijas valdības “sveiciens”, lai atvaļinājuma laikā neaizmirstas vēlētas personas pienākumi, sasniedzis ārzemēs. “Mums ir jāatbalsta savi skolotāji,” sazvanīts ārzemēs, sacīja Tālis Jaunzemis, vēl nezinot, cik daudz un uz kā rēķina no pašvaldības budžeta tiks rasta trūkstošā nauda bērnudārzu skolotāju algu paaugstināšanai. “Sajūtas tādas, ka kārtējo reizi valsts pieņem lēmumu, ka daļa no tās pienākumiem tiek uzlikta uz pašvaldību pleciem. Būšu atpakaļ piektdien, tad arī spriedīsim, bet jau zinu, ka pašvaldības budžetā, kas jau sen sadalīts visa gada tēriņiem, nāksies rast trūkstošo naudu. Taču savus skolotājus nepametīsim. Tā būtu liela netaisnība, ja vieni skolotāji no septembra saņemtu algas pieaugumu, bet citi kolēģi ne.”
Tālis Jaunzemis par sevi kā novada ļaužu ievēlētu uzticības personu pašvaldībā, novada domes deputātu tagad saka: “Es jūtos kā ķīlnieks. Kā deputātam man ir jāaizstāv novada cilvēki, par viņiem jārūpējas. Kā deputāts zināju par sarunām, ka valdība gatavojas pilnībā pārņemt Latvijas skolotāju algu maksāšanu, kā tas kādreiz jau bija. Kārtējo reizi valsts daļu no savas atbildības piespēlē pašvaldībām.”
Priekuļu novada pašvaldības vadītāja Māra Juzupa par jauno pagrieziena punktu attiecībā uz pašvaldības turpmākajiem pienākumiem arī uzzināja atvaļinājuma laikā un šonedēļ, atgriežoties darbā, vispirms devusies uz finanšu un grāmatvedības nodaļu, lai uzklausītu, kā valdības jaunais lēmums atsauksies uz Priekuļu pašvaldības budžetu, cik lielas izmaiņas tajā jāveic, lai valsts iecerētais algas pieaugums sasniegtu visus pirmsskolu skolotājus.
“Mēs par saviem skolotājiem gādājam visu laiku, viņiem ir diezgan labas algas, summa, kas pašvaldībai vēl būs jāpieliek, lai pirmsskolas skolotājus atalgotu, nebūs nemaz tik liela,” prognozē Māra Juzupa un piebilst, ka Priekuļu novada pašvaldības rezerves fonds ir plānots pietiekami liels. “Mēs jau neesam nekādi nabagi,” uzsvēra priekšsēdētāja, pārliecināta, ka pirmsskolas skolotājiem Priekuļos, Liepā, Jāņmuižā algu pieaugums būs jau no šī mācību gada. “Iepazīstoties ar valdības šīs vasaras lēmumiem, mums lielāks satraukums bija par to, ka valsts atteiksies finansēt bērnudārzu pedagogus Veselavā, kur skolotāji vada specializētas programmas. Par laimi, tā nenotika. Labi, ka pašvaldības nav saņēmušas vēl šo pienākumu, pie tam bez līdzi dota valsts finansējuma,” viedokli pauž Māra Juzupa. Priekuļu novada domes Izglītības komitejas deputāti ar summām, kas būs papildus nepieciešamas, iepazīsies rītdienas sēdē.
Raunas novada domes priekšsēdētāja Evija Zurģe valdības šīsvasaras lēmumu nenosauca par pārsteigumu. “Darbojoties Latvijas Pašvaldību savienībā, mēs, Raunas novada deputāti, jau laikus zinājām, ka kaut kas lī-dzīgs briest. Latvijā pašvaldības jau sen nejūtas pārsteigtas par valdības lēmumiem. Protams, uzzinājām arī par to, ka valdība gatavojas palielināt pašvaldību atbildības daļu. Pašvaldībā jau rēķināmies, ka no valdības jebkurā brīdī no jebkuras puses var sagaidīt nepatīkamus pārsteigumus,” uzsver Evija Zurģe.
Viņa ir pārliecināta, ka punkts pedagogu finansēšanas sistēmai nav pielikts. Pašvaldības turpināšot cīnīties, lai valsts atgrieztos pie kādreizējās prakses un visus pedagogus, arī pirmsskolas, Latvijā finansētu no valsts budžeta. “Savulaik pašvaldības piekāpās, domājot par valsts kopīgo mērķi, un uzņēmās uz laiku pirmsskolas skolotāju finansēšanu. Tagad valsts to uztver kā pašsaprotamu,” saka Raunas novada vadītāja.
Viņa prognozē , ka jau par darbu septembrī bērnudārzu audzinātājas saņems algu pēc valdības pieņemtā jaunā modeļa. Deputātiem vēl jānolemj, cik lielu pielikumu varēs uzreiz atļauties. Pašvaldības grāmatvedība gatavo datus, kādas summas no budžeta jāatvēl, ja skolotājiem par darba slodzi bērnudārzā maksātu 620 vai 680 eiro. “Ja pašvaldībām pietrūkst līdzekļu, tad līdz Jaunajam gadam valdība ir devusi iespēju uz algas palielinājumu pirmsskolas skolotājiem iet pakāpeniski. Tādu lēmumu, ka pedagogiem, kuri strādā ar bērniem, kas jaunāki par pieciem gadiem, nepalielināt algu par pedagoģisko likmi, gan mēs nepieļausim. Tas nebūtu cilvēcīgi,” uzsvēra Evija Zurģe, piebilstot, ka pašvaldība, paredzot, ka valdība atkal to var pārsteigt, jau trīs gadus tura finanšu rezervi neparedzētiem tēriņiem.
Komentāri