Cēsu senpilsēta glabā noslēpumus

Jau no pavasara arheologi strādā Cēsu vecpilsētā, Konrāda kvartālā. “Te ir būvlaukums, un interesentiem neko nevaram parādīt, bet, kad kāds caur nožogojumu ierauga, grib zināt, ko esam atraduši,” stāsta SIA “Arheolo­ģiskā izpēte” arheoloģe Laura Lēģere.

“Torņa ielā 1 iekšpagalma apbūves plānā bija kādas nelielas saimniecības ēkas. Tur atklājās viduslaiku pils aizsargmūris, tas ir platāks mūrējums nekā redzamais, kas varētu būt jaunāku laiku, 18., 19 .gadsimta,” pastāsta arheologs Oskars Ušpelis.  Sa­vu­kārt Torņa ielā 3, norokot pabērumu zem grīdas, atklāti 18. gs. ēkas manteļskursteņa pamati ar bruģētu ieejas daļu. To, ka tur bijis manteļskurstenis, arheologi konstatēja jau arhitektoniski mākslinieciskās izpētes laikā pēc J. K. Broces zīmējuma. Atsegtās konstrukcijas tiks saglabātas zem jaunā būvapjoma.

Patlaban arheologi strādā Torņa ielas 3 iekšpagalma stūrī uz pils pusi. “Iepriekšējā slānī atradu 1813.gada kapeiku, bet nākamajā, noņemot dēļus, izrādījās, ka tas ir apbedījums un dēļi ir zārka vāks. Parasti zārks nav tik labi saglabājies. Tāds    bija tikai pašā baznīcā,” stāsta L.Lēģere, bet O.Ušpelis papildina, ka vēl 17. gadsimta plānos šajā vietā nav uzrādīta apbūve. “Ja blakus baznīcai nav uzrādīta apbūve, bet visa pilsēta sadalīta mazos apbūves gabalos, tas ir aizdomīgi, vedina domāt, ka    te bijusi kapsēta.    Zem Torņa ielas 3 mājas iekšpusē    kauli netika atrasti,” skaidro arheologs. Kapsēta pie baznīcas pastāvēja līdz 1773.gadam. Tā kā atrastais varētu būt pēdējais apbedījums. Arheologi raks dziļāk un vērtē, ka vajadzētu būt vēl kādai apbedījumu kārtai.

“Senpilsētas teritorijā jebkur var būt apbedījumi, un tas to padara īpašu, pievilcīgu. Laikmetu uzslāņojums to padara par vecpilsētu,” saka O.Ušpelis, bet L.Lē­ģere atzīst, ka šis ir interesants un reizē sarežģīts objekts, jo tiek strādāts kopā ar būvniekiem vienā ritmā.