
Būt un mainīties. Savu lomu koncertuzvedumā pārliecinošā gaismu, ritma un skaņas priekšnesumā nospēlēja arī ķieģeļi. FOTO: Sintija Cērpiņa
“Pirmoreiz esmu Cēsu Pils parkā naktī. Tik skaisti viss izgaismots, un burvīga noskaņa,” sestdienas vakarā teica kāda kundze, īsi pirms koncertuzveduma “Māls” fotografējoties pie keramiķes Elīnas Titānes parka izvietotajām un izgaismotajām skulptūrām.
Noskaņa turpināja būt burvīga, arī sākoties pašam uzvedumam, kur pamazām mijās dažādu vecumu un atšķirīgi tērptu dalībnieku priekšnesumi. Uzvedumā piedalījās vairāk nekā 2000 dalībnieku, tostarp mūzikas grupas “Auļi” un “Latvian Voices”, kā arī kori, deju kolektīvi un dažādu žanru mākslinieki.
“Druva” novēroja, ka pirms priekšnesumiem daudzi apmeklētāji baudīja gan parka naksnīgo burvību pastaigās, gan labprāt bildējās pie Elīnas Titānes darbiem.
Elīna Titāne ir starptautiski pazīstama latviešu māksliniece, kuras radošais izpausmes veids ir tēlniecība dažādos keramikas materiālos. Māls, akmensmasa, šamots, porcelāns – skulpturālie tēli top kā miniatūrās, tā arī liela izmēra formās. Cēsu parka ekspozīcijas konceptuālais izejas punkts ir māls. Izvēlētajiem darbiem ir tieša reģionāla saistība, jo tie ir tapuši dažādos laika posmos Lodes būvmateriālu rūpnīcā no 2014. līdz 2024.gadam.
FOTO: Sintija Cērpiņa
“Latvijas kultūras galvaspilsētas jeb Cēsu novada kultūras gads turpinās. Jau daudzi skaisti kultūras notikumi šajā gadā izskanējuši, daudzi vēl priekšā, bet šajā vakarā mēs būsim liecinieki kaut kam skaistam, jaudīgam un unikālam. Tas būs skaists, liels piedzīvojums – koncertuzvedums “Māls”, kas tapis mūsu novadnieces, talantīgās režisores Ingas Cipes un viņas komandas vadībā,” atklājot pasākumu sestdienas vakarā, teica Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs.
Sarunā pāris dienu pirms koncertuzveduma tā režisore Inga Cipe uzteica savu, viņas vārdiem sakot, ““Māla” saimi”, kas rosīgi un ar iedvesmu līdzdarbojās uzveduma tapšanā.
Arī pasākuma producents Toms Veiss jau pirms nedēļas nogalē notiekošajiem pasākumiem atzinīgi novērtēja komandas darbu, atzīstot: “Ir lepnums, ka ir izdevies sakomplektēt jaudīgāko komandu – ļoti talantīgus, jaudīgus un spējīgus jomas profesionāļus visās sadaļās – skaņā, gaismā, video, konstrukcijās, drošībā.”
Koncertuzveduma pamatvēstījumā izmantots stāsts, ka Dievs radījis cilvēku no māla pikas. Cilvēks māla krāsnī cepis maizi, dzēris ūdens malku no māla krūzes un sildījies pie māla podiņu krāsns. Pa māla klonu gājis, cēlis māju no ķieģeļiem, kā arī licis jumtu no māla dakstiņiem. Māls – no zemes dzīlēm nācis, līdz debesīm kāpis.
Koncertuzvedumā “Māls” satikās laikmeti, vēstures liecības, ģeologu pierādījumi un cilvēku mākslinieciskā interpretācija. Tā ienirs Devona māla ielejā, parādīsies Divupes māla ķīlu rakstos, kā arī taps tagadnes piedzīvojumā, ko 2000 dažādu žanru dalībnieki, kopā saplūstot mākslai, amatniecībai un rūpniecībai, izdzīvos koncertuzvedumā.
Mālam balsi deva aktieris Vilis Daudziņš, savukārt dejā to atveidoja dejotājs Artūrs Nīgalis. Mūzikas partitūrā savijās māla instrumentu skaņas – marimba, vēja stabules un svilpavnieki –, urbānās rūpniecības trokšņi, kora dziedājumi un ķieģeļu kraušanas ritmi. Deju kompozīcijās iezīmējās māla molekulas forma, bet vizuālās projekcijas atklāja gan vēsturiskas liecības, gan mūsdienu skatījumu uz māla dabu un nozīmi. Koncertuzveduma idejas autore un režisore ir Inga Cipe, scenogrāfs – Didzis Jaunzems, mūzikas autori – Haralds Sīmanis, Mārtiņš Miļevskis, Laura Jēkabsone, Kaspars Bārbals, mākslinieciskais vadītājs – Reinis Rešetins.
Koncertuzvedums “Māls” ir daļa no plašā kultūras notikumu cikla, ko Cēsu novads īsteno, pildot publiski pausto solījumu realizēt programmu, kas tika izstrādāta Eiropas kultūras galvaspilsētas 2027. gada pieteikumam. 2025. gadā Cēsis iemirdzas kā Latvijas kultūras galvaspilsēta ar devīzi “Kultūras galvās, pilīs, sētās”.
FOTO: Sintija Cērpiņa
FOTO: Sintija Cērpiņa