Sestdiena, 27. septembris
Vārda dienas: Ādolfs, Ilgonis

Cēsu novads – iekārots galamērķis

Jānis Gabrāns
Vanadzina Nams 1

Tūrisms ir viena no nozarēm, kas “Covid-19” pandēmijas dēļ cietusi visvairāk. To rāda arī statistikas dati, pērn Latvijas tūrisma mītnēs viesu pavadīto nakšu skaits sarucis par gandrīz 18 procentiem, salīdzinot ar 2020.gadu.

Statistika uzskatāmi parāda visiem zināmo tendenci, ka, samazinoties starptautiskajai tūrisma plūsmai, nedaudz palielinājies vietējais tūrisms. Protams, tas nespēj segt ārvalstu ceļotāju pienesumu nozarei un valsts ekonomikai, bet kaut kādā mērā palīdz noturēties virs ūdens. Dati liecina, ka ārvalstu viesu pavadīto nakšu skaits Latvijas viesnīcās un citās tūristu mītnēs pērn salīdzinājumā ar 2020.gadu samazinājies par 42,6 procentiem, bet vietējo iedzīvotāju pavadīto nakšu skaits    viesnīcās un citās tūristu mītnēs audzis par 9,5 procentiem.

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem Cēsis pērn bija Latvijas ceļotāju ceturtā populārākā apmešanās vieta, palaižot priekšā tikai trīs lielās pilsētas: Rīgu, Jūrmalu un Liepāju. Populārākās Latvijas iedzīvotāju apmešanās vietas pagājušajā gadā bija: Rīga, kur apmetās 21,3 procenti viesu; Jūrmalā – 10,1%; Liepājā – 7,4%; Cēsu novadā – 5,5%; Kuldīgas un Talsu novadā – 3,8%; Ventspilī – 3,4%; Tukuma un Siguldas novadā – 3,3%.

Pašvaldības aģentūras “Cēsu Kultūras un Tūrisma centrs” vadītāja Andra Magone norāda, ka šajā aprēķinā, visticamāk, ņemti dati no visa novada un tas parāda tā konkurētspēju: “Ja strādājam visi kopā, esam pievilcīgs un atraktīvs galamērķis. Mums ir, ko piedāvāt ne tikai pilsētā, bet arī apkārtnē. Tāpēc darba grupa strādā pie Cēsu novada tūrisma stratēģijas, pavasara otrajā pusē nāksim klajā ar nākotnes redzējumu, kas būs pamats turpmākajam darbam. Uzdevums visiem ir skaidrs – pagarināt uzturēšanās laiku, ko tūrists pavada mūsu pusē, jo, palielinoties laikam, pieaug arī ceļotāju tēriņi.”

Atskatoties uz iepriekšējo gadu, A. Magone stāsta, ka ļoti radikāli mainījies tūristu sastāvs: “Ja pirms diviem gadiem bija Baltijas burbulis un pārsvarā ceļoja latvieši, lietuvieši, igauņi, pērn jau sāka atgriezties ārzemnieki. Pēdējos gados ļoti maz tūristu ir no Krievijas, kam iepriekš bija paliels īpatsvars ārzemnieku kopskaitā. Tur iemesli dažādi, viens no tiem, ka Krievijas kovida vakcīna Latvijā netiek atzīta.”

Pēc viņas teiktā naktsmītņu skaits, no kurām ievākta statistikas informācija, ir samazinājies arī mūsu pusē, bet tas varētu būt noticis uz viesu namu rēķina. Viesnīcas pratušas izdzīvot, rast risinājumus pastāvēšanai, tostarp piesaistot valsts atbalstu.

“Viesu nami kā ģimenes uzņēmumi šajā laikā var variēt, uz laiku apturot darbību, īpaši, ja viņiem ir vēl kāds blakus bizness, lai, situācijai uzlabojoties, atkal atsāktu strādāt. Bet pandēmijas laiks licis mainīties nozarei kopumā, un uzņēmējiem nācies tam pielāgoties,” saka. A. Magone.

Kempinga “Apaļkalns” īpašnieks Juris Leimanis stāsta, ka viņu pakalpojums ir sezonāls, bet jau sācies gatavošanās posms jaunajai tūrisma sezonai, veicot remontus, uzlabojumus. Stāstot par tūrisma plūsmu, viņš norāda, ka pēdējos divos gados bijis jūtams vietējo ceļotāju skaita pieaugums: “Ja aizpērn vēl iebrauca arī kāds ārzemnieks, pagājušajā gadā pārsvarā tie bija vietējie ceļotāji. Taču jāņem vērā, ka ilgi tā tūrisma mītnes nevarēs izdzīvot. Pa šiem diviem gadiem vietējie ceļotāji būs pabijuši daudzviet, nez vai otro, trešo reizi gribēs braukt uz tām pašām vietām, vēlēsies doties kaut kur tālāk. Tāpēc visi gaida brīdi, kad vērsies robežas un kempingos atkal iegriezīsies mašīnas ar Vācijas, Nīderlandes, citu valstu numuriem.”

Atklāts paliek jautājums, vai ārzemnieki uzreiz būs gatavi doties tālākos ceļojumos? J. Leimanis piekrīt, ka uzreiz jau ārvalstu tūristi nesteigsies uz Latviju tādā skaitā kā pirms pandēmijas, bet gan jau būšot daļa ceļotāju, kuri būs tam gatavi: “Pozitīva ziņa arī tā, ka uzņēmumiem, kas gādā par lielo pasākumu tehnisko nodrošinājumu, visa vasara darbam esot rezervēta. Tas liecina, ka pasākumi būs arī mūsu pusē, tas veicinās vietējo tūrismu, cilvēkiem jau vajadzēs arī kaut kur pārnakšņot. Taču maz ticams, ka šajā gadā vietējo ceļotāju skaits varētu vēl palielināties, taču nekāda satraukuma par gaidāmo sezonu nav. Ja šie divi gadi pārdzīvoti, tad var iet tikai uz labo pusi!”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ieriķu kopienai "kājas aug" bibliotēkā

03:00, 12. Sep, 2025

Ieriķu bibliotēka ir uzskatāma par vietu, kur sāka izveidoties kopienas aktīvo iedzīvotāju grupas iedīglis. Par […]

Tēva dienas ieskaņā dodas pārgājienā

03:00, 11. Sep, 2025
2

Tēva dienu atzīmēsim šo svētdien, 14. septembrī, bet jau aizvadītajā svētdienā ģimenes bija aicinātas uz […]

Iepazīst sociālajā jomā paveikto un nepieciešamo

03:00, 10. Sep, 2025
1

Tiekoties ar labklājības ministru Reini Uzulnieku, Cēsu novada sociālajā jomā iesaistītie apliecināja, ka iedzīvotājiem ir […]

Renovētajā ēkā top mūsdienīgs bērnudārzs

03:00, 9. Sep, 2025

Skaistu atdzimšanu piedzīvo 1882. gadā celtā ēka Cēsīs, Dārtas ielā 1. Tajā pēc rudens brīvlaika […]

Katru vasaru kāds stūrītis krāšņāks

03:00, 8. Sep, 2025
1

Turpinot tradīciju, arī šovasar augustā notika Vecpiebalgas apvienības pārvaldes konkurss “Sakoptākā sēta”. Vērtēšanas komisija – […]

Stāsts nav par skolas solu, bet vērtībām

03:00, 7. Sep, 2025
6

Šovasar par Ungurmuižu rakstīts vairākkārt. Ne kā arhitektūras pērli, kuru skatīt brauc Latvijas iedzīvotāji un […]

Tautas balss

Sludinājumi