
Latvijā lauksaimniecības kautuvēs dzīvniekus atļauts nokaut, izmantojot apdullināšanu. Lai kāpinātu gaļas eksportu, rituālo kaušanu jeb ”halal” gaļas ieguves metodi sācis izmantot arī „Cēsu miesnieks.”
Latvijā rituālā kaušana tika atļauta, lai dažu gadu laikā kāpinātu gaļas eksportu. Kā zina stāstīt SIA „Cēsu miesnieks” valdes loceklis Ivars Krūmiņš, Latvijā ir tikai dažas kautuves, kurās izmanto rituālo kaušanu. „Cēsu miesniekā” šāda prakse uzsākta nupat. „Sekojam tirgus pieprasījumam. Sapratām, ka arī mums ir kaut kas jāmaina. Nokārtojām visas prasības, ko paredz netradicionālās lopu kaušanas metodes, kas krietni atšķiras no mums ierastās gaļas apstrādes
un kaušanas paradumiem,” norāda I.Krūmiņš un saka, ka
pieprasījums pēc gaļas, kas iegūta, izmantojot rituālo kaušanu, ir ievērojams.
Šogad „Cēsu miesnieka” apgrozījums pieaug, tas būs lielāks, pateicoties sadalītās gaļas tirgum. Kā vēl viens virzītājs ir līdzšinējās tirdzniecības politikas maiņa. I.Krūmiņam ir skaidrs redzējums, kādā gaļas pārstrādes uzņēmumam turpmāk attīstīties. Viņš stāsta: „Protams, ir bijuši arī krīzes brīži, kad nācās domāt, kā optimizēt uzņēmuma darbību. Problēmas radīja tas, ka
produktam nebija nekādas pievienotās vērtības. Visa produkcija galvenokārt tika pārdota liemeņos. Tas izrādījās netālredzīgi. Tagad izmantojot uzņēmuma kapacitāti un iespējas, darbinieku zināšanas,
koncentrējamies uz sadalītas gaļas eksportu. Varam apmierināt klientu vēlmes pēc prasībām. Pielāgojamies vēlamajam. Varianti ir dažādi, piemēram, pusi liemeņa, ceturtdaļas pieprasa vienā valstī, priekšpusi citā.” Patlaban sadalīta gaļa tiek realizēta gandrīz 80 procentos no kopējā daudzuma,
pārējais
pārdots liemeņos.
Šogad eksportu no Latvijas uz ebreju un musulmaņu valstīm
sekmē arī tas, ka Polijā tika aizliegta rituālā kaušana. Taču pasaulē ir daudz valstu, ar kurām Latvija nespēj konkurēt.
„Tāpat vēl aizvien
konkurējam Holandes, Vācijas un citu Eiropas valstu gaļas liellopu tirgū. Kopējā situācijā esam mazi spēlētāji, tikai radot pievienoto vērtību, mums ir visas iespējas augt,” saka I.Krūmiņš.
I.Krūmiņš meklē risinājumus, kā sekmēt liellopu gaļas realizācijas iespējas tepat Latvijā. „Lai gan patlaban uzņēmums līdz pat 90 procentiem produkcijas eksportē, domājam par variantiem, kā izvērsties vietējā tirgū,” viņš saka.
„Cēsu miesnieks” pēdējos gados jo īpaši cenšas motivēt zemniekus ražot liellopu gaļu. Tai ir laba cena un pieprasījums Eiropas tirgos. „Lai gan šogad liellopa gaļas iepirkuma cena bija mazāka kā pērn, Latvijā joprojām ir viena no augstākajām cenām liellopu iepirkumam,” akcentē I.Krūmiņš. Viņš saka, ka ierasti rudenī zemnieki arvien vairāk ved lopus uz kautuvēm. Tāda tendence ir jau gadiem.
Latvijas uzņēmējs Rinalds Rode uz bijušā “”Ruks” Cēsu gaļas kombināta” kautuves bāzes izveidojis uzņēmumu SIA ”Cēsu miesnieks”. Līdz ar to Latvijā ir radīts viens no retajiem gaļas pārstrādes uzņēmumiem, kura pamatā ir Latvijas uzņēmēju kapitāls. Šovasar uzņēmumā mainījusies vadība, par jauno valdes locekli ievēlēts Ivars Krūmiņš. Sabiedrībā izskanējušās runas, ka uzņēmumu pamet arī ilggadēji darbinieki, I.Krūmiņš noliedz, sakot, ka tas neatbilst patiesībai. „Katrā uzņēmumā ir cilvēki, kuri nāk un iet. Zinu vien pāris cilvēkus, kuri pēdējā laikā aizgājuši,” tā I.Krūmiņš.
„Cēsu miesnieka” kautuve atbilst visiem Eiropas standartiem un ir viena no modernākajām Latvijā – ar mūsdienīgu aprīkojumu, pilnībā integrētu elektronisko uzskaites sistēmu, maksimāli īsu un strukturētu ceļu no lopa pieņemšanas brīža līdz gaļas uzglabāšanai. Uzņēmuma darbības paplašināšanai un modernizēšanai tuvāko gadu laikā plānots
investēt vairāk nekā 200 000 latu. Nepieciešamo investīciju piesaistei, pašu līdzfinansējuma daļas
un nepieciešamo garantiju nodrošināšanai pērn tika piesaistīta Latvijas Garantiju aģentūra, kas pēc rūpīgas biznesa plāna analīzes sadarbībā ar banku izsniedza Latvijā pirmo mezanīna kredītu. Par šiem līdzekļiem tika veikta apkures, aukstuma, ventilācijas un ūdens apgādes sistēmas rekonstrukcija, kā arī uzstādītas rekuperācijas iekārtas.
Ilze Fedotova
Komentāri