Alusdarītava AS “Cēsu alus” 2009.gadu ir strādājusi ar labiem rezultātiem, palielinot tirgus daļu par trijiem procentpunktiem, iegūstot 30% no Latvijas kopējā alus tirgus un tādējādi sasniedzot izvirzīto mērķi, biznesa portālam “Nozare.lv” stāstīja “Cēsu alus” Pārdošanas un mārketinga direktors Gustavs Zatlers.
Tirgus daļa palielināta, izlaižot jaunus produktus un mērķtiecīgi strādājot ar skārdeņu segmentu. Šogad tirgū ieviests “Mītavas alus” skārdenē, radīti jauni alus kokteiļi “Beershake”, pirmo reizi Latvijā tika radīta pintes tilpuma (0,568l) skārdene, kurā tiek pildīts “Cēsu Premium” alus.
Ar panākumiem “Cēsu alus” ir strādājis arī citās dzērienu kategorijās. Šogad patērētājiem tiek piedāvāts dabīgi raudzēts “Ulmaņlaiku kvass” un jaunas sidra “Fizz” un alkoholiskā kokteiļa “Cēsu Džons” garšas.
Zatlers stāsta, ka, neskatoties uz pasaules ekonomikas straujo atdzišanu, ir turpinātas investīcijas ražošanā. “Jaunu vīna pieņemšanas tvertņu uzstādīšana aptuveni pusmiljona latu vērtībā uzņēmuma ražotnē Cēsīs ir nodrošinājusi uzņēmumam iespēju kopš šī gada marta visu sidra “Fizz” produkcijas apjomu ražot Cēsīs,” stāstīja Zatlers.
Viņš norāda, ka alus pārdošanas apjomi šogad mazumtirdzniecībā ir kritušies vidēji par 10%, savukārt “HoReCa” segmentā lejupslīde ir ievērojamāka – vidēji par 40% samazinājusies alus realizācija kafejnīcās, krogos, restorānos. Šogad audzis stiprā alus īpatsvars.
Alus “Cēsu Premium” ieņem stabilas līderpozīcijas skārdeņu alus segmentā, kopš šī gada pārdotākais sidru kategorijā ir “Cēsu alus” ražotais sidrs “Fizz Strawberry”, un jau vairākus gadus populārākais alkoholiskais dzēriens Latvijā ir “Cēsu Džins Grapefruit”, kas, neraugoties uz zīmola maiņu, joprojām saglabā pirmo vietu savā segmentā. Kopš šī gada vasaras zīmola nosaukums ir mainīts, tas ir “Cēsu Džons”, bet produktā saglabātas “Cēsu Džina” garšas un kvalitātes īpašības.
Vieglo alkoholisko dzērienu segmentā alkoholisko kokteiļu tirgū kritums ir 30% un sidra tirgū vērojama ļoti strauja lejupslīde – 40%. Zatlers norāda, ka sidra tirgu ļoti negatīvi ietekmēja nekonkurētspējīgā valsts nodokļu politika, piemērojot akcīzes nodokļa likmes paaugstinājumu sidram. Tādējādi akcīzes nodoklis Latvijā ir divas reizes augstāks nekā Igaunijā un četras reizes augstāks nekā Lietuvā. Šis nodoklis vēl tiks paaugstināts arī 2010.gadā.
“Jāatzīst, ka patlaban atkārtojas situācija, kādu alkohola tirgus piedzīvoja pirms aptuveni pieciem gadiem – patērētāji izvēlas dažādus iespējami lētākos alkoholiskos un bezalkoholiskos dzērienus un paši no tiem veido vēlamos kokteiļus mājas apstākļos, nevis iegādājas jau gatavus garšu un dzērienu maisījumus,” pieļauj Zatlers.
Šogad pavasarī “Cēsu alus” sāka darboties Latvijā vēl visnotaļ šaurā nišā – dabīgi raudzētā kvasa kategorijā, tomēr pārdošanas rezultātu prognozes jau ir pārsniegtas. Plānotais šī gada realizācijas apjoms – miljons litru – jau pārdots līdz šā gada oktobrim. Veiksmīgie realizācijas apjomi norāda gan uz kvasa tirgus sakārtošanos, gan uz patērētāju paradumu izmaiņām par labu dabiskākiem produktiem.
“Saskatot perspektīvu tieši dabīgi raudzētā kvasa segmentā, “Cēsu alus” virzās uz mērķi – paplašināt kopējo dabīgi raudzētā kvasa tirgus daļu Latvijā. Patlaban raudzētā jeb īstā kvasa ražotāji SIA “Ilgezeem”, kas ražo “ļģuciema kvasu” un AS “Cēsu alus”, kas izplata “Ulmaņlaiku kvasu”, vērsušies Zemkopības ministrijā ar aicinājumu ieviest grozījumus likumdošanā, kas ļautu pircējiem skaidri atšķirt raudzētu kvasu no kvasa dzērieniem, kas būtiski atšķiras pēc sastāva un ražošanas procesa,” skaidro Zatlers.
Viņš norāda, ka “Cēsu alus” kvasa tirgus attīstības plānos ir uzsākt “Ulmaņlaiku kvasa” ražošanu Latvijā, uzņēmuma ražotnē Cēsīs, bet tā ir trīs līdz piecu gadu perspektīva. Kvasa tirgus sakārtošanos veicinās minētās likumdošanas sakārtošana, to pierādījusi arī kaimiņvalstu pieredze – kopš 2001.gada šāda veida noteikumi darbojas Krievijā, kopš 2008.gada – Lietuvā. Paralēli tāds pats likumprojekts ir ieviešanas stadijā Igaunijā un Polijā.
Uzņēmums atzīst, ka bez jau minētā “Ulmaņlaiku kvasa”, kas noteikti ir viens no izteiktākajiem gada veiksmes stāstiem, otrs būtisks projekts produktu attīstībā šogad bija alus “Cēsu Premium” jaunais iepakojums – pintes tilpumā. Ar šo jauno inovāciju – pintes tilpuma skārdeni – “Cēsu alus” gan paplašināja kopējo Latvijas alus patēriņu skārdeņu iepakojumā, gan palielināja savu ietekmi alus tirgū.
Gada nogalē bija īpašs notikums kvalitātes uzraudzībā uzņēmumā – “Cēsu alus” pirmais un vienīgais dzērienu ražotājs Baltijā ieguva pasaules līmeņa kvalitātes sertifikātu BRC skārdeņu iepakojumā ražotiem dzērieniem.
“Saskaņā ar uzņēmuma vīziju, mūsu plāns nākamajam gadam ir būt dzērienu tirgus attīstības līderim Latvijā. “Cēsu alus” 2010.gadā turpinās intensīvu darbu pie jaunu produktu, jaunu dzērienu kategoriju izveides un jaunu tirgu apgūšanas,” stāsta Zatlers.
Kā ziņots, “Cēsu alus” apgrozījums pērn palielinājies par 15%, sasniedzot 27,3 miljonus latu. Uzņēmums pērn strādājis ar 138 000 latu neto zaudējumiem.
Pagājušajā gadā “Cēsu alus” Latvijas tirgū realizējis 55,4 miljonus litru dzērienu.
Visveiksmīgākie rezultāti tika sasniegti tieši alus segmentā. Saskaņā ar “The Nielsen Company” datiem, neskatoties uz Latvijas alus kopējā tirgus kritumu, “Cēsu alus” aizvadītajā gadā sasniedza alus pārdošanas apjomu kāpumu par 9%, kas nodrošināja stabilu alus tirgus daļas pieaugumu par 2,5%, sasniedzot gada vidējo tirgus daļu – 26,5%.
“Cēsu alus” produktu portfelī ir plaši pārstāvētas astoņas dzērienu kategorijas: alus, alkoholiskie kokteiļi, sidri, enerģijas dzērieni, bagātināts ūdens, sulas, sulu dzērieni un bezalkoholiskie dzērieni.
Biznesa žurnāla “Kapitāls”, “IBS Prudentia” un biržas 2009.gada pētījumā “101 vērtīgākais Latvijas uzņēmums” AS “Cēsu alus” ar uzņēmuma vērtību 2009.gada 1.janvārī 22,01 miljons latu ierindojas 66.vietā, savukārt 2008.gadā uzņēmums ierindojās 76.vietā un tā vērtība bija 23,62 miljoni latu.
LETA/ Nozare.lv
Komentāri