Ceriņi pie katras mājas un ainavā

Teju pie katras lauku mājas, tāpat pilsētās aug ceriņi. Ziedēšanas laikā tie priecē saimniekus, garāmbraucējus. “Latviešiem patīk ceriņi,” saka stādaudzētavas “Vidzemes ceriņi” saimnieks Uģis Pīrs. Viņa zemnieku saimniecībā “Zosēnu zeme” aug ap desmit tūkstoši dažāda vecuma ap 70 šķirņu ceriņi.

Uģis Pīrs ir rīdzinieks, ne lauksaimnieks vai dārznieks, pēc profesijas interjera dizainers. “Zosēnos bija ap 30 hektāri zemes. Braucām, bija garlaicīgi, kaut ko vajadzēja darīt. Sākām stādīt kokus,” stāsta Uģis. Tas bija pirms 30 gadiem. Nejaušību nav, zosēnietis iepazinās ar pazīstamo dendroloģi Aiju Kaškuri, viņa pamudināja audzēt ceriņus. Iesā­kumam uzdāvināja dažus tūkstošus ceriņu sējeņu.

Pa šiem gadiem ceriņu audzētājs iepazinis un izzinājis gan šo košumkrūmu prasības, gan šķirnes. Padomu neliedza bioloģijas doktore, Dobeles dārzkopības institūta vadošā pētniece Sarmīte Strautiņa. “Zosēni tiek uzskatīti par aukstāko vietu Latvijā, te ir arī meteostacija. Jā, pie mums pavasaris atnāk vismaz divas nedēļas vēlāk nekā Kurzemē. Te ir mālaina zeme. Bet ceriņiem patīk, tie pamatā ir salcietīgi un sliktāk jūtas siltumā, nevis aukstumā,” pārliecināts Uģis.

Katrā kas īpašs

Stāstu par ceriņiem Uģis sāk ar skaidrojumu, ka ir septiņas krāsu grupas: baltie, violetie, zilie vai zilganie, ceriņkrāsas, sārtie, fuksīna jeb sarkanīgie un purpura. Katrā grupā nianses ir ļoti dažādas, piemēram, baltajā krāsu grupā ir koši balti un krēmkrāsas. “Šķiet,  balts ir balts, violets ir violets, bet, kad tie blakus, labi redzami dažādie toņi,” bilst Uģis.

Viņš atgādina, ka padomju laikā gadu desmitiem bija pieejamas tikai vecās vācu šķirnes, kā `An­den­ken an Ludwig Spath` vai `Madmazel Lemuar`, vēl kāda krievu selekcionāra šķirne. Pro­tams, lepns bija katrs, kam pavasarī ziedēja `Krasavica Moskvi` vai kāds latviešu selekcionāru Pētera Upīša un Laimoņa Kārkli­ņa selekcionētais ceriņš.

“L.Kārkliņam un P. Upītim ir ap 50 šķirņu. Ir dažas patiešām    skaistas, kaut vai P.Upīša `Mazais princis`, `Gaiziņkalns`, L. Kārk­liņa `Vita`, `Pērle`, `Jaunkalsna­vas nakts`, `TTT`, `Uzticīgais Dun­kers`,” stāsta U.Pīrs un atklāj, ka pašam skaistākais šķiet `Ma­zais Princis`.

Ko audzēt, U. Pīrs izvēlas pēc ziediem un ziedēšanas laika. “Kat­rai šķirnei ir kas īpašs. Ziedi pildīti un nepildīti, krūmi liela un maza auguma. `Rochester` aug lē­ni, bet ziedi kā margrietiņai. `Bicolor` ir smalkiem ziediem, `Mis Kim` rudenī lapas iekrāsojas kaparsarkanas, bet ziedi smaržo kā narcises. `Palibin` – maza auguma, bet zied divreiz gadā, arī siltā septembrī. Interesants ir liektais ceriņš `Syringa reflexa`.` Red pixie` – viens no augumā mazākajiem. Daudz ir hiacintziedu ceriņa šķirņu, Prestones ceriņu    un citu, kas uzzied agrāk par mūsējiem, savukārt Ungārijas un citu ģinšu ceriņi uzzied vēlāk,” ceriņu daudzveidības pasaulē ieved audzētājs, uzsverot: “Zilajiem ceriņiem ir tikai piecas šķirnes, pazīstamākās ir`Sumerki`, `Carpe diem`.”

Būs ceriņu dārzs

Zosēnu pagasta “Gaujas Mur­dēnos” U.Pīrs veido ceriņu dārzu. Pērn stādījumiem apkārt nācās ierīkot žogu, jo dārzu prata novērtēt arī stirnas un zaķi. Katra viņu ciemošanās nesa zaudējumus. Ik gadu tiek iestādīta kāda jauna šķirne. Var vērot, kā ceriņš aug, kas tam patīk, kas ne. Kartē sazīmēts, kas kur aug. Vairāki jau trešo ceturto pavasari ziedēs. “Ceriņu košums ir nosacīts, ja tas ir viens. Kad zaļš apkārt, visskaistākie izskatās baltie. Ja stāda dažādas krāsas ceriņus, tad trešdaļai jābūt balto,”    padomu dod audzētājs.

Ar laiku Zosēnos būs ceriņu dārzs, kurp varēs braukt raudzīties ceriņu daudzveidību.

No sēkliņas līdz ziedam

Lielāko daļu stādu “Vidzemes ceriņos” audzē no meristēmām. Daļa iegūta Latvijā, bet lielākā daļa iepirkta ārzemēs. Audzētavā stādiņi nonāk    centimetrus piecus    gari. Gadus trīs tos audzē, pārstādot aizvien lielākā podiņā.    “Me­ristēmas  palīdz izvairīties no ceriņu slimībām un nodrošina šķirni. Sadarbojamies ar meristēmu laboratorijām vairākās valstīs, bet sēklas pasūtām specializētiem uzņēmumiem,” atklāj “Vidzemes ceriņu” saimnieks un piebilst, ka pēdējos gados Krievijā ir selekci­onētas skaistas šķirnes, bet diemžēl tās nav viegli iegūt. Vai­rāku sugu, piemēram, Amūras, Volfa, Persi­jas, platlapu ceriņus    audzē no sēk­lām, no sēkliņas līdz ziedēšanai paiet vismaz pieci gadi.

“Ceriņiem patīk labi drenēta, sārmaina augsne, labāk pacieš sau­sumu, nevis mitrumu. Ne­drīkst iestādīt par dziļu. Slapjajā vasarā ne vienam vien ceriņi noslīka, kaut bija labi auguši. No pieredzes zinu – nevajag mēslot ar zirgu mēsliem, tie ir par stipriem. Smilšainā augsnē auga skaisti ceriņi, samēsloja, vasara iegadījās mitra, silta, tie nonīka. Iestādot pat nevajag mēslot, komposts ar granti, lai augsne ventilējas un sak­nes pašas meklē barības vielas,” stāsta ceriņu pazinējs un uzsver, ka daudzi iekrīt, izmantojot ilgas iedarbības mēslojumu. Ja lapas sāk čokuroties, tātad pārmēslots,” padomus neliedz U. Pīrs.

Internets dod iespējas

Par Zosēnu pusē audzētajiem ceriņiem zina visā Latvijā. Daudzi mēro ceļu uz stādaudzētavu. Aizvien populārāka jau pērnpavasar kļuva iespēja pasūtīt stādus internetā. Braukšana uz tirdziņiem prasa lielus resursus. “Uz Stādu parādi Siguldā braucu regulāri, bet tā nav tikai tirgošana, stāstu par ceriņiem, par šķirnēm. Ir daudz maldīgu priekšstatu, kas neatbilst patiesībai. Daudzi aizvien jauc, kas ir potēts ceriņš, kas pildīts, jo uzskata pildīto par potēto. Kādreiz tā arī bija, jo ceriņus pārsvarā pavairoja potējot,” pastāsta U. Pīrs.

Ceriņu audzētājs atklāj, ka visvairāk pircēju ir Latgalē -    Rē­zek­nē, Daugavpilī, Gulbenē-, arī Alūksnē. Pēdējos gados zosēnietis sācis audzēt arī lazdas. Tās ir ļoti pieprasītas – gan krāsainas lapas, gan gardi rieksti. Pagaidām gan aug    vien četras šķirnes.

Latvijā ceriņi nekad nav izgājuši no modes. Tie ir ne tikai skaisti, kad zied, arī labi noder zaļiem nožogojumiem, jo aizsargā no vēja un putekļiem. “Latvijā jaunas šķirnes neviens neveido, ar laiku gribētos kaut ko pamēģināt,” teic ceriņu audzētājs.