Svētdiena, 5. oktobris
Vārda dienas: Amālija, Amēlija

Ceļmalas – mūsu piedrazotā vizītkarte

Druva
Piedrazota Celmala Leta

Priekuļu novada skolas šajā pavasarī, gatavojoties Lielajai talkai, iesaistījās vēl nebijušā akcijā – ceļmalu atkritumu monitoringā. Priekuļu vidusskolas, Mārsnēnu un Liepas pamatskolas skolēni ne tikai salasīja novada ceļu malās izmestos atkritumus, bet arī uzskaitīja, kas savākts. Rezultāti apkopoti, jāteic, statistika ir satriecoša, piemēram, PET pudeles vien salasītas vairāk nekā 4,5

tūkstoši. Tas tikai viena novada ceļmalās, turklāt ne visās.

Sarunā par šo akciju un secinājumiem no tās piedalījās idejas iniciators, Priekuļu novada pašvaldības Mežu uzturēšanas nodaļas vadītājs Ainārs Amantovs, Priekuļu vidusskolas skolotājas Līga Laurīte un Baiba Karlsberga.

– Kā radās ideja monitoringa veikšanai? A. Amantovs: – Aizvadītajā rudenī radās ideja sarīkot ne tikai atkritumu savākšanas talku, bet arī apzināt, kas tiek izmests ceļu malās. Galu galā ceļmalas taču ir kā vizītkarte. Akcijas ietvaros tika apsekoti un notīrīti apmēram 80 procenti novada ceļu. B. Karlsberga: – Šī gada tēma ekoskolām ir atkritumi, un, tā kā esam viena no šādām mācību iestādēm, iecere ar to labi sasaucas. Akcijas mērķis – pierādīt sev un sabiedrībai, ka reizēm uzvedamies diezgan cūciski.

L. Laurīte: – Priekuļu vidusskolas bērni savāca 300 pilnus

lielos,

ap 150 litru ietilpīgos

maisus. Tas ir milzīgs daudzums! Izstaigājām arī gājēju takas un celiņus Priekuļos, iekļaujot Vanagkalna teritoriju.

– Tātad talkas laikā viss savāktais tika rūpīgi piefiksēts. A. Amantovs: – Jā, katrai grupai bija anketas, kurās norādīja visu atrasto – PET pudeles, skārdenes, stikla pudeles, papīru, cigarešu, čipsu iepakojumus, polietilēna maisiņus. Pie tam PET pudeles, skārdenes, stikla pudeles dalījām – alkoholiskajiem un bezalkoholiskajiem dzērieniem paredzētās.

L. Laurīte: – Bija arī aile – interesanti atradumi. Pēc talkas secinājām, ka ar atrastajiem apģērbiem mierīgi varētu ietērpt vairākus putnubiedēkļus. Starp atradumiem bija bikses, cimdi, apavi, apakšveļa, plānākas un biezākas jakas. Netrūka automašīnu detaļu – riepas, diski, bamperi, dzinēja pārsegs, pat numura zīme. Atrasti veci televizori, to kineskopi, tualetes podi, izlietne, gludināmais dēlis, radio un daudz kas cits. Pie interesantajiem atradumiem arī 20 latu banknote.

A.Amantovs: – Savāktie dati ļāva izveidot vidējo aritmētisko ceļmalu piecūkotāja portretu. Tas ir pilngadību sasniegušais pilsonis, kurš likumīgi iegādājies alkoholu un pēc izdzeršanas izmetis tukšo taru pa mašīnas logu.

Tā liek domāt fakti par visvairāk salasītajām

alkoholisko dzērienu pudelēm – alus PET pudeles, alus un kokteiļu skārdenes, dažādas stikla pudeles. B. Karlsberga: – Tie nav ļaudis ar padomju domāšanu, kā dažkārt izskan. Manuprāt, tā galvenokārt ir paaudze, kas jau dzimusi demokrātijā, gadus 20 – 25 veci. Neesmu redzējusi, ka onkuļi un tantes gados piedrazotu apkārtni.

Skolēni: – Bija vietas, kur varēja tikai brīnīties, kā vienkopus var būt tik daudz pudeļu, kurās visās bijuši alkoholiskie dzērieni. Dažkārt bija tā, ka nespējām pat pierakstīt, cik salasīts. Trakākais, ka katru gadu rīko talku, bet situācija daudz nemainās. Jāsecina, ka talka ir kā svētki tam, ka visu gadu esam bijuši cūkas.

L. Laurīte: – Secinājām, ka piemēslošanu ietekmē arī objekti, kas tuvumā. Piemēram, Veselavas pusē “Statoil” apkārtnes grāvjos kaudzēm tukšu papīra kafijas krūzīšu, termotrauku, dažādu papīru.

– Šķiet, Latvijas piemēslotajā ainavā neatņemama sastāvdaļa ir arī maisi ar sadzīves atkritumiem. B. Karlsberga: – Šie mērķtiecīgie sadzīves atkritumu izmetēji tracina visvairāk. Rūpīgi aizsieti maisi ar sadzīves atkritumiem tiek izmesti grāvjos, mežmalās, krūmos. Ja tie paliktu maisos, vēl varētu viegli savākt, taču meža zvēri, arī suņi maisus saplosa, un skats ir drausmīgs.

A.Amantovs: – Netrūkst to, kuri sadzīves atkritumu maisus cenšas legalizēt, atstājot pieturās vai izmetot pašvaldību uzstādītajos konteineros. Pats esmu redzējis šādus gadījumus. Bērzkrogā auto stāvlaukumā ir liels atkritumu konteiners, kas domāts, lai tālbraucēji šoferi piestājot var atstāt atkritumus. Kādu dienu redzu, piestāj “Mersedes” džips, izkāpj sieviete un izmet šajā konteinerā pamatīgu atkritumu maisu. Daudziem rīdziniekiem šai pusē mājas, viņi Rīgas lielveikalos sapērk pārtiku, bet, atpakaļ braucot, atstāj atkritumu maisus šādās publiskās vietās. Laikam naudiņas nesanāk, lai pie mājas būtu konteiners. Protams, ir labāk, ja šie trūkumcietēji iemet maisu konteinerā, nevis kaut kur mežmalā vai grāvī, bet pašvaldība par šo konteineru maksā tūkstoš latu gadā. Esmu pārliecināts, ka lielākie piesārņotāji ir caurbraucēji. L. Laurīte: – Ja uz lielajiem ceļiem varam vainu novelt uz caurbraucējiem, vietējās takās un celiņos paši vien piedrazojam. – Vai ir gandarījums par paveikto? L. Laurīte: – Ir gandarījums, ka aiz mums paliek tīrāks, taču jābrīnās par cilvēku kāri piecūkot dabu. Ir taču iespējas atkritumus izmest legāli, kāpēc jāmeklē iespējas izmest ceļmalā vai mežā.

A.Amantovs: – Arvien vairāk šķiet, ka cilvēki dzīvo pēc principa – ne mana cūka, ne mana druva. Vienā rītā bērni gāja, iztīrīja visas ceļmalas, nākamajā braucu uz Veselavu, redzēju, ka kāds jau izmetis PET pudeles, vienreizējās lietošanas kafijas krūzītes. Tagad, kad ceļmalas sakoptas, tas uzreiz krīt acīs! Bija milzīgs sašutums!

– Vai, redzot, ka nākamajā dienā atkritumi sāk krāties no jauna, nepārņem sajūta, ka

darīts velts darbs un situācija neuzlabosies? L. Laurīte: Utopija būtu gaidīt, ka pēc mums paliks tīrs mūžīgi mūžos. Taču ir cerība, ka atkritumu tomēr būs mazāk. Cerība, ka bērni, jaunieši, kuri lasīja atkritumus, paši nebūs mēslotāju rindās. Varbūt arī neļaus draugiem un ģimenes locekļiem tā rīkoties.

Tas atkritumu apjoms, kas salasīts, nav prātam aptverams, par to jārunā skaļi, lai cilvēki beidzot sāk domāt! Neceram, ka rīt, parīt vai aizparīt kaut kas mainīsies, bet par to nedrīkst klusēt. Jārunā skaļi, pretējā gadījumā augsim arvien dziļāk atkritumos.

– Vai skolēni piedalīsies šādā akcijā arī nākamgad? B. Karlsberga: – Tas nebija obligāts pasākums, katram skolēnam bija jāsaņem vecāku atļauja, lai piedalītos akcijā. Saprotam, ka kāds var pateikt, ka viņa bērnam nav jārakņājas citu atstātajos atkritumos. Taču jāteic, ka krietni vairāk bija to, kuri gribēja doties talkā.

A.Amantovs: – Skolēniem vispirms teicām mutisku paldies, bet gan jau būs arī kaut kas taustāmāks. Zvanīju “Auto ceļu uzturētājiem”, lai vienotos par maisu aizvākšanu, ieteicu, ka viņi varētu bērniem uzdāvināt kliņģeri vai ko citu garšīgu. Man atteica, ka tas esot tik sarežģīti! Uz to norādīju – parēķiniet, cik jums izmaksātu visu ceļmalu sakopšana saviem spēkiem. Bērni to izdara, jums grūti viņiem sagādāt kādu gardumu.

– Šo ideju, kurai esat celmlauži, vajadzētu popularizēt! L. Laurīte: Tā arī notiks, vismaz ekoskolu ietvaros. Maija beigās notiks Vidzemes reģiona ekoskolu saiets, tur šo akciju prezentēsim, rādot skaitļus, foto un video. Augustā, kad tiksies visu Latvijas ekoskolu pārstāvji, arī runāsim par šo ideju.

Priekuļu vidusskolas skolēnu domes pārstāvji atzīst, ka bērni un jaunieši guvuši ļoti noderīgu pieredzi. “Ja nebūtu piedalījušies šajā talkā, nezinātu, ka mūsu apkaimē ceļmalas ir tik ļoti piemēslotas. Kad mums sākumā iedeva lielo rulli ar atkritumu maisiem, domājām, kam tik daudz! Pirms talkas spriedām, vai maz būs ko maisos likt, bet tie tik ātri piepildījās, ka vajadzēja papildu maisus. Ļoti piedrazota vieta ir pie Vaives dzirnavām, tur visai klasei būtu ko darīt. Šai vietā zem tilta ir gluži vai atkritumu izgāztuve. No ceļa neredz, bet, ja piestāj un pastaigājas, skats atklājas ļoti bēdīgs. Bet visu jau nevar salasīt. Piemēram, posmā no Dukuriem līdz Gaujas tiltam novācām daudz, bet vēl tikpat, ja ne vairāk, palika. Tur ceļa malā vietām stāvas nogāzes, kurās samests viss iespējamais – sākot no cementa maisiem līdz sadzīves atkritumu maisiem, pudelēm. Jādomā, kā cilvēkus radināt nemest visu zemē. Varbūt vajag vairāk konteineru, kuros iemest tukšās PET pudeles. Varbūt paši novadā varam izgatavot kaut kādus konteinerus, tas, iespējams,

dažus atturētu no atkritumu mešanas grāvī,” vērtēja skolēni. Bet visi atzina, ka noteikti atkal piedalīsies šādā akcijā, ja tāda tiks rīkota: “Lai arī darbs nav patīkams, esam gatavi to darīt. Tas ir interesantāk, nekā grābt lapas. Arī audzinošais faktors ir klāt.”

Priekuļu novada skolu savāktie atkritumi ceļmalās: PET pudeles – 4608, tai skaitā alkohola – 2128 Skārdenes – 3261, tai skaitā alkohola – 2380 Stikla pudeles – 2437, tai skaitā alkohola – 2002 Papīra, kartona iepakojumi – 4608 Cigarešu paciņas – 4167 Polietilēna maisiņi – 3811

Jānis Gabrāns

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Muzejs glabā dzīvesstāstus, kas dod spēku

03:00, 14. Sep, 2025

Uz Melānijas Vanagas muzeju kādreizējā Doles, Rencēnu un jau savulaik arī Amatas pamatskolā sabrauca daudzi. […]

Pagasts bez centralizētā siltuma nepaliks

03:00, 13. Sep, 2025

Rudens sākums ir laiks, kad Cēsu novada apvienību pārvaldes cītīgi gatavojas apkures sezonai, lai tā […]

Ieriķu kopienai "kājas aug" bibliotēkā

03:00, 12. Sep, 2025

Ieriķu bibliotēka ir uzskatāma par vietu, kur sāka izveidoties kopienas aktīvo iedzīvotāju grupas iedīglis. Par […]

Tēva dienas ieskaņā dodas pārgājienā

03:00, 11. Sep, 2025
2

Tēva dienu atzīmēsim šo svētdien, 14. septembrī, bet jau aizvadītajā svētdienā ģimenes bija aicinātas uz […]

Iepazīst sociālajā jomā paveikto un nepieciešamo

03:00, 10. Sep, 2025
1

Tiekoties ar labklājības ministru Reini Uzulnieku, Cēsu novada sociālajā jomā iesaistītie apliecināja, ka iedzīvotājiem ir […]

Renovētajā ēkā top mūsdienīgs bērnudārzs

03:00, 9. Sep, 2025

Skaistu atdzimšanu piedzīvo 1882. gadā celtā ēka Cēsīs, Dārtas ielā 1. Tajā pēc rudens brīvlaika […]

Tautas balss

Sludinājumi