
Saule mijas ar sniegputeni, salu pārsteidz atkusnis – tāds pavasaris. Izbraucot no mājas, nevar zināt, pa kādu ceļu nāksies atgriezties. Nekas tā neietekmē ceļu stāvokli kā laikapstākļi. Krasās temperatūras maiņas plēš asfaltu, stingro grants ceļu padara necaurbraucamu.
Ceļu saimnieki, lai kaut nedaudz pasaudzētu ceļus, pavasara šķīdonī ierobežo transportlīdzekļu satiksmi, nosakot, ka aizliegts braukt automašīnām, ja to kopējā faktiskā masa pārsniedz 6,5, citviet septiņas, desmit tonnas. Ceļa zīmes šoferiem ir jāievēro, bet zināms taču, ka ne vienmēr tā notiek. Visvairāk grēko koku vedēji.
Priekuļu novada pašvaldības ceļu meistars Jānis Blašķis atzīst, ka ceļa zīmēm nav nozīmes. “Zīmes var uzstādīt, tās nozog vai iemet grāvī, un brauc,” saka ceļu meistars. Novada ceļi regulāri tiek apsekoti, zināms, kur tiek zāģēti meži, kur ierīkotas krautuves.
“Iedzīvotāji zvana, stāsta, kur kāds neievēro aizliegumu. Iesaistās gan pašvaldības, gan valsts policija,” stāsta Jānis Blašķis un piebilst, ka šoziem nopietni pārkāpumi nav konstatēti. Pērn gan nopietnas sarunas bijušas Mārsnēnos ar zemnieku, kurš šķīdonī vedis skābsienu. “Darbi jāplāno, rēķinoties arī ar ceļiem. Naktīs uzsalst, tad var kādu kravu izvest,” uzsver ceļu meistars. Piena vedējiem pašvaldība dod atļaujas braukt.
Novadā ir ap 200 kilometriem pašvaldības ceļu. Pagājušonedēļ tika nogreiderēti ceļi Mārsnēnu un Liepas pagastā. “Veselavā, īpaši otrpus Vidzemes šosejai, ceļi ir slapjāki, nav iespējams greiderēt. Vērtējam pēc apstākļiem. Gadās, ka liela daļa ceļa ir sausa, bet vairākās vietās vēl ledus,” vērtē Jānis Blašķis un uzsver, ka tikai sadarbībā ar iedzīvotājiem var cīnīties pret tiem, kuri apzināti bojā brauktuves, jo visur izstāvēt un sargāt nav iespējams. “Pašvaldības ceļi ir labāki nekā valsts uzturētie C klases ceļi, to regulāri saka iedzīvotāji un nesaprot, kāpēc tā,” domās dalās ceļu meistars.
Amatas novada domes izpilddirektors Māris Timermanis atzīst, ka pavasaros un lietainos rudeņos grants ceļi ir problēma, kas skar ikvienu, kuram pa tiem jābrauc. “Taču līdztekus ceļu saudzēšanai nedrīkst arī apturēt uzņēmējdarbību. Zāģētavā sagatavota krava, bet pircējs nedrīkst tai braukt pakaļ, jo ir šķīdonis. Ko darīt uzņēmējam? Ja kravu nepārdos, strādniekiem algas nebūs. Ko darīt mežizstrādātājiem? Jau decembrī, janvārī nedrīkstēja vest kravas, kad viņi to lai dara? Visu nedrīkst vērtēt no viena aspekta,” saka novada domes izpilddirektors un pastāsta, ka patlaban novadā intensīva mežizstrāde nenotiek, ir vien dažas cirsmas.
Pašvaldības reidus nerīko, ja iedzīvotāji sūdzas, apseko ceļus. Dažkārt problēmas rodas ar servitūta ceļiem, kur kaimiņi nevar vienoties, kurš brauktuvi salabos.
“Ierobežojuma zīmes liekam, bet bieži vien tās atrodam grāvī. Tā ir realitāte. Valsts līmenī jādomā, ko darīt ar ceļiem. Nedrīkst apturēt uzņēmējdarbību. Piens ir jāved katru dienu, barība lopiem arī,” pārliecināts Māris Timermanis. Viņš atzīst, ka gadu gaitā laba sadarbība izveidojusies ar “Latvijas valsts mežiem”. “Ja kravas tiek vestas pa pašvaldības ceļu, tas tiek nofotografēts, kāds ir pirms un pēc braukšanas, ja nodarīti bojājumi, tiek salabots. Kārtīgi strādā arī “Sadales tīkli”, kopjot elektrības līnijas. Viņiem darbi nav jāsaskaņo, tikai pasaka, ko darīs,” pastāsta pašvaldības izpilddirektors.
Amatas novadā pirms pēdējo dienu sala pagūts nogreiderēt vairākus ceļus. “Ceļu meistars apseko, vērtē, kur vērts greiderēt, kur vēl ledus un nav jēgas. Diemžēl jāsaka, ka lielāko daļu ceļu nav vērts greiderēt, tie ir sabrukuši, vajadzīga virskārtas atjaunošana,” saka Māris Timermanis.
Jaunpiebalgas pašvaldības ceļu meistars Kaspars Dravants atzīst, ka Piebalgas pusē ceļiem vēl nav kritiskākais brīdis, grants ceļi nav atlaidušies. “Arī mežus cērt maz, lielākā ciršana bija pirms gadiem, tagad vairs nav tik lielu cirsmu. Privātie savus mežus izzāģējuši, ja kāds arī cērt nelielu nogabalu, izrunājam, kad drīkst vest, un problēmu nav. Ar “Latvijas valsts mežiem” sadarbība laba,” pastāsta Kaspars Dravants. Pagājušogad gan mežizstrādātāji sagādājuši problēmas, bet arī tās tika atrisinātas.
“Ierobežojuma zīmes liekam reti, “Latvijas valsts ceļi” tās saliek uz saviem ceļiem, nebraucot pa tiem, kravas izvest nevar,” bilst ceļu meistars.
Novadā šopavasar ceļi vēl nav greiderēti, Piebalgas pusē ziema nav aizgājusi.
Katru lauku viensētu skar SIA “ZAAO” paziņojums, ka laikapstākļu un šķīdoņa dēļ pa grants ceļiem atkritumvedējiem ir grūti nokļūt līdz klientiem. Atkritumvedējmašīnas ir līdz 20 tonnām smagas, un tās nedrīkst neievērot masas ierobežojumu. Atkritumapsaimniekotāju asociācija uzrakstīja vēstuli Satiksmes ministrijai, lai atkritumu savācējtransportu arī iekļauj speciālā transporta kategorijā. Tika saņemts noraidījums, kā arī ieteikts iegādāties mazāka tilpuma mašīnas.
“Pavasara šķīdonis ietekmē mūsu ikdienas darbu. Klienti zvana, lai nebraucam, jo sabojāsim ceļu. Atkritumu izvešana tiek atlikta, vēlāk vienojamies, kad varēs izvest,” saka SIA “ZAAO” valdes priekšsēdētājs Aivars Sirmais un pastāsta, ka pavasaros, plānojot maršrutus, vispirms atkritumi tiek savākti viensētās, uz kurām ved grants ceļi, bet, kad mašīna smagāka, pa grants ceļiem nebrauc.
“Katru rudeni un pavasari pa nedēļai, divām ir šīs neērtības, šogad jau mēnesi jārēķinās ar laikapstākļiem,” bilst “ZAAO” vadītājs un uzsver, ka ar katru klientu uzņēmums vienojas, lai varētu izvest atkritumus un arī nesabojātu ceļu.
Komentāri