Saskaņā ar Ministru kabineta 12. maija sēdes lēmumu no 1. jūlija tiek plānotas vairākas izmaiņas valsts sociālo un sociālās apdrošināšanas pabalstu izmaksā.
Sākot no 1.jūlija plānots: * līdz deviņiem mēnešiem pagarināt bezdarbnieka pabalsta izmaksas kopējo ilgumu neatkarīgi no iegūtā darba stāža. Vienlaikus paredzēts, ka par pagarinātā perioda mēnešiem bezdarbnieka pabalsts būs konstanta summa – 45 lati mēnesī:
· bezdarbniekiem ar darba stāžu līdz 9 gadiem – pēdējos piecus mēnešus;
· bezdarbniekiem ar darba stāžu līdz 19 gadiem – pēdējos trīs mēnešus; * no 70 līdz 50 procentiem samazināt vecāku pabalstu strādājošiem vecākiem. Vienlaikus paredzēts noteikt pabalsta maksimālo apmēru jeb „griestus” – ne vairāk kā 500 latus mēnesī.
2009.gada martā vidējais piešķirtais vecāku pabalsta apmērs bija Ls 417,57 (sievietēm – Ls 355,27, vīriešiem – Ls 494,42). 2009.gada martā pēc Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras datiem vecāku pabalstu saņēma 17 594 cilvēki, tajā skaitā 9723 sievietes un 7871vīrietis.
Daudz pārmaiņu ģimenēm ar bērniem * No 1. jūlija plānots atcelt vienreizējo piemaksu pie bērna piedzimšanas pabalsta. Tiek saglabāts vienreizējs pabalsts sakarā ar bērna piedzimšanu vai bērna vecumā līdz gadam paņemšanu aizbildnībā – 296 lati.
Šobrīd papildus bērna piedzimšanas pabalstam bērna vecāki saņem vienreizēju piemaksu 100 latu par pirmo bērnu, 150 latus par otro bērnu, 200 latus par trešo un katru nākamo bērnu.
Vēl Ministru kabineta sēdē lemts: * nepiešķirt ģimenes valsts pabalstu par bērniem vecumā līdz vienam gadam un par bērniem, kuri pārsnieguši 19 gadu vecumu.
Patlaban ģimenes valsts pabalstu izmaksā līdz bērna 15 gadu vecumam vai līdz 20 gadiem, ja bērns turpina mācības vidējās vai profesionālās izglītības iestādē. Par pirmo bērnu pabalsts ir 8 lati, par otro bērnu – 9,60 lati, par trešo bērnu – 12,80 lati, par ceturto un katru nākamo bērnu – 14,40 lati.
Komentē LM komunikāciju nodaļas vadītāja Ilona Jurševska: “Lēmums pieņemts, lai bērna pirmajā dzīves gadā pabalsti nebūtu dubultā – vecāku pabalsts un ģimenes valsts pabalsts. Kad vecāku pabalstu jaunajai ģimenei vairs neizmaksās, bērniņš būs sasniedzis gada vecumu, tad turpināsies līdzšinējā kārtība. Nav jāsatraucas vecākiem, kuru bērni ir vecāki par gadu. Pabalsts saglabājas.”
Lai precizētu medijos izskanējušo informāciju par plānotajām izmaiņām vecāku pabalsta aprēķināšanā, Labklājības ministrija (LM) norāda: * no 1.jūlija paredzēts noteikt vecāku pabalsta maksimālo apmēru jeb „griestus” ne vairāk kā 500 latus mēnesī tiem vecākiem, kuriem bērni dzims no 1.jūlija. Tas nozīmē, ka vecāki, kuri izmantos bērna kopšanas atvaļinājumu un bērna pirmajā dzīves gadā nestrādās, varēs pretendēt uz vecāku pabalstu ne lielāku par 500 latiem mēnesī. Savukārt tie vecāki, kuri jau šobrīd izmanto bērna kopšanas atvaļinājumu un nestrādā, turpinās saņemt jau aprēķināto summu; * saskaņā ar plānotajām izmaiņām par 50 procentiem plānots samazināt vecāku pabalstu visiem strādājošiem vecākiem, neskatoties uz bērna dzimšanas laiku. Tas nozīmē, ja šobrīd aprēķinātais vecāku pabalsts ir 600 lati mēnesī, tad no 1. jūlija strādājošā vecāka pabalsts tiks samazināts līdz 300 latiem.
Vienlaikus LM uzsver, ka uz pabalstu, kas piešķirts līdz 1. jūlijam, neattieksies noteiktie „griesti” – ne vairāk kā 500 latu. Šādā gadījumā strādājošo vecāku pabalstam tiks piemērots vienīgi 50 procentu samazinājums. Piemēram, ja šobrīd vecāku pabalsts ir aprēķināts 1200 lati, pēc 1. jūlija strādājošā mamma vai tētis varēs rēķināties ar pabalstu 600 latu mēnesī.
Savukārt pēc 1. jūlija dzimušo bērnu vecāku pabalsts strādājošiem vecākiem nevarēs pārsniegt 250 latus jeb 50 procentus no noteiktajiem „griestiem” – 500 latiem mēnesī.
Patlaban strādājošiem vecākiem pabalsta apmērs tiek noteikts, aprēķinot 70 procentus no personas vidējās sociālās apdrošināšanas iemaksu algas.
Komentē Ilona Jurševska: “Par šīm plānotajām izmaiņām ir visvairāk diskusiju sabiedrībā, joprojām diskusijās piedalās arī politiķi. Šodien par tiesiskās paļāvības principa ievērošanu attiecībā uz sievietēm, kuras jau gaida bērniņu, runāja arī Ministru prezidents Valdis Dombrovskis. Nav zināms, kā par vecāku pabalsta izmaiņām lems Saeima. Pagaidām ir runa par plānotajām izmaiņām, un tās vēl var tikt grozītas.”
Vēl vakar pēcpusdienā Valdis Dombrovskis notiekošo plašsaziņas līdzekļos vērtēja: “Nav pieļaujams par 50 procentiem samazināt vecāku pabalstus arī tiem vecākiem, kuri pabalstus jau saņem”.
V. Dombrovskis neatbalsta Labklājības ministrijas (LM) 13. maijā izplatīto paziņojumu, ka pabalsti samazināmi visiem vecākiem, neskatoties uz bērna dzimšanas laiku.
Viņš ziņu aģentūrai LETA uzsver, ka šāds problēmas risinājums nav atbalstāms ne no tiesiskā, ne no emocionālā viedokļa. ”Ja LM, nākot uz valdības sēdi, nebija veikusi precīzus aprēķinus izdevumu samazinājumiem un tagad ir atklājies, ka naudas tomēr nepietiek, tad nav pieļaujams to meklēt, pielietojot samazinājumus ar atpakaļejošu spēku,” skaidro V. Dombrovskis.
Lai risinātu šo jautājumu, Ministru prezidents ir uzdevis Finanšu ministrijai meklēt citus variantus budžeta izdevumu samazināšanai, izslēdzot jebkādu iespēju to veikt uz to vecāku rēķina, kuri jau saņem pabalstus.
Lemts arī par citiem pabalstiem
* no 52 līdz 26 nedēļām plāno samazināt slimības pabalsta izmaksas maksimālo ilgumu.
Šobrīd pabalsts ir 80 procenti no cilvēka vidējās apdrošināšanas iemaksu algas.
Komentē Ilona Jurševska: “Tas nozīmē, ja cilvēks slimos 1. jūlijā un būs slimojis jau ilgāk par 26 nedēļām, tad slimības pabalstu vairs neizmaksās. Ja cilvēks būs slimojis, piemēram, 15 nedēļas, tad, ja būs mediķu atzinums, ka slimošana turpinās, slimības pabalstu varēs turpināt saņemt līdz 26 nedēļām. Bet gribu uzsvērt – vienmēr būs izņēmumi, ja būs smagas diagnozes.” * tiesības uz atlīdzību par darbspēju zaudējumu būs tikai cilvēkiem ar invaliditāti.
Līdz šim tiesības uz atlīdzību par darbspēju zaudējumu bija cilvēkam, kuram Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija noteikusi darbspēju zaudējumu 10 līdz 24 procentu apmērā. Atlīdzības apmērs ir līdz 30 procentiem no cilvēka mēneša vidējās apdrošināšanas iemaksu algas.
Sākot ar 2010. gada 1. janvāri, paredzēts pārskatīt to cilvēku loku, kuri varētu doties pensijā piecus gadus ātrāk.
Par šīm izmaiņām vēl lems valdība un Saeima. Publicēšanai sagatavoja Ilze Kalniņa
Komentāri